Salīdzinājumā ar laiku pirms gandrīz desmit gadiem uzlabojies iedzīvotāju pašvērtējums seksuālās veselības jomā, tāda ir labā ziņa, ko pētniekiem izdevies atklāt pārskatā par Latvijas iedzīvotāju reproduktīvo veselību.
Lielākā daļa iesniegumu no rīdziniekiem, kurus saņēmis Rīgas Sociālais dienests, ir par pabalstu piešķiršanu. Kopumā pagājušajā gadā dienests saņēmis 225 274 iesniegumus, no kuriem 131 211 bijuši saistīti ar pabalstu piešķiršanu.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītājs Pēteris Apinis asi reaģējis uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) lēmumu apturēt Ozolnieku pašvaldības pieņemtos noteikumus, kas aizliedz smēķēt uz daudzdzīvokļu namu balkoniem.
Neraugoties uz netipiski silto laiku ziemā, Rīgā no oktobra līdz decembra beigām nosaluši 14 cilvēki, liecina Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra sniegtā informācija. Deviņi no viņiem atrasti nosaluši uz ielas, pārējie – dārza mājiņā, dzīvojamās ēkas pagrabā, mežā, bet divi cilvēki nosaluši dzīvokļos.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nākamnedēļ plānojusi izskatīt grozījumus Invaliditātes likumā, kas tika izslēgti no budžeta paketes, jo paredzēja uz vairākiem gadiem pārcelt atsevišķu pakalpojumu ieviešanu cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp bērniem. Visticamāk, Saeima šo likumprojektu noraidīs, bet tad būs jāizlemj, kur rast iztrūkstošo naudas summu turpat 53000 latu apmērā, jo, kā Neatkarīgajai norāda Labklājības ministrijā (LM), «iekšējie resursi ir izsmelti».
Pēdējā laikā saistībā ar aizdomām par divu bērnu nogalināšanu un viena sakropļošanu, par ko aizturēta bērnu māte – medmāsa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) rīcībā ir nonākusi informācija, ka vairāku plašsaziņas līdzekļu pārstāvji mēģina noskaidrot personisku un sensitīvu informāciju par personām, kas saistītas ar šo traģēdiju, tostarp – nepilngadīgo bērnu.
Par valdības papildus piešķirtajiem 700 000 latu tehnisko palīglīdzekļu iegādei ir nopirkti tehniskie palīglīdzekļi, kuru izsniegšana ir sākta jau pērnā gada beigās un turpināsies šogad, šādu atbildi Neatkarīgajai sniedz , kad vēlamies noskaidrot, vai papildu nauda palīdz risināt samilzušo problēmu ar rindām pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Kādas ir jūsu sūdzības? Vai jums sāp? Sūdzības jau no aprīļa? Vai pie ģimenes ārsta esat bijusi? Vai jūs lietojat ārsta izrakstītos medikamentus? Neatkarīgā ir lieciniece ātrās palīdzības ārsta konsultanta sarunai ar kādu pacienti, kura piezvanījusi ātrajai palīdzībai un sākotnēji vēlējusies izsaukt ātrās palīdzības brigādi uz mājām.
Lai arī viens vislētākais medikaments konkrētā diagnozē kompensējamo zāļu sarakstā būs zināms tikai no šā gada 1. februāra, jaunā kārtība stājusies spēkā jau šobrīd – jaunajiem pacientiem tiek izsniegti vislētākie medikamenti.
Pirmais jautājums, kas Parkinsona slimības pacientiem jāaktualizē, ir kompensējamo medikamentu izmaksas un valsts kompensācijas apmērs, uzskata paciente Dzidra. Parkinsona slimības pacienti sadūšojušies un nolēmuši veidot organizāciju savu tiesību aizstāvībai.
Artūrs Ivanovs joprojām gaida rindā pēc speciālā ratiņkrēsla jeb aktivitāšu krēsla, kurā viņš varētu sēdēt un mācīties. Lai arī valdība tehnisko palīglīdzekļu iegādei novembra beigās piešķīra papildu naudu, Tehnisko palīglīdzekļu centra atbilde decembra otrajā pusē Artūra mammai Helēnai bija: nemākam pateikt... Jūs esat simt divdesmitie rindā, tā ka būs jāgaida.
Trīs speciāli demogrāfijas jautājumiem izveidotas komisijas – divas Saeimā (viena tagadējā, otra vēl iepriekšējā deputātu sasaukumā), viena – Ministru kabinetā –, tāda ir aizvadītā gada bilance politiskajām rūpēm par dzimstības veicināšanu, taču komisiju izveide un pat skaļās diskusijas nav atstājušas būtisku iespaidu uz statistiskas rādītājiem.
Par prettiesisku rīkojumu izdošanu saistībā ar darbinieku prēmēšanu no Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari valdes atsaukta valdes locekle Anita Kehre. Viņa parakstījusi dokumentu, piešķirot 15 Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra darbiniekiem prēmijas 1500 latu apmērā.
Rakstot vēstuli Ziemassvētku vecītim, rīdziniece Baiba Fokrote cerēja, ka brīnumi notiek, it īpaši, ja tu lūdz Ziemassvētku dāvanu kādam cilvēkam, kuram tā ir ļoti nepieciešama.
Vēl līdz nākamā gada pirmajam aprīlim kardiologi sirds operācijās varēs izmantot ar zālēm pildītas protēzes jeb stentus, nolemts Veselības ministrijā (VM) un to apstiprinājusi arī valdība.
«Labas ziņas! Otrā operācija ir bijusi daudz veiksmīgāka. Nu A. labā actiņa var redzēt 80 centimetru attālumā. Apmēram mēnesis jāpavada, guļot uz muguras, lai tīklene varētu labi pieaugt, taču tas ir tīrais nieks (tā saka A. mamma), galvenais, lai meitene redz!» Tas ir citāts no vājredzīgajai meitenītei veltītās dienasgrāmatas tīmekļa vietnē, kur viņas ārstēšanai naudas līdzekļus vāca tagad apcietinātā un aizdomās par meitas sakropļošanu turētā medicīnas māsa D.
Farmācijas jomas konsultatīvās padomes dalīborganizācijas, kas pārstāv pacientus un veselības aprūpes un farmācijas nozares profesionāļus, nosūtījušas aicinājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim nepieņemt sasteigtus un nepilnīgus noteikumu grozījumus.
Šogad no pacienta iemaksas un līdzmaksājuma slimnīcā bija atbrīvotas arī personas ar zemiem ienākumiem, bet nākamgad uz šādu valsts atbalstu varēs paļauties tikai trūcīgas personas, šādu lēmumu otrdien pieņēma Ministru kabinets.
Rīgas Sociālais dienests pirmdien sāk pieņemt iesniegumus, lai piešķirtu pabalstu pārtikas iegādei. Vienreizējam 30 latu pabalstam Rīgas domes (RD) Labklājības departaments paredzējis izlietot vairāk nekā 800 000 latu.
Lai arī trūcīgo personu skaits Rīgā joprojām saglabājas ļoti augsts, no šā gada aprīļa ik mēnesi ir vērojama pozitīva tendence – trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 565 personām jeb par diviem procentiem mēnesī.
No rokas rokā, no ģimenes ģimenei, no cilvēka cilvēkam – ar šādu jaunu labdarības akcijas ideju startējis projekts Mājas. Līdzcilvēku atsaucība un to ģimeņu skaits, kurām nepieciešama palīdzība, vieš cerību, ka šis projekts kļūs par pastāvīgu labdarības kustību.
Satversmes tiesa spriedumā par sociālās apdrošināšanas likuma atsevišķu pantu atbilstību Satversmei analizējusi arī situāciju ar valsts sociālo budžetu. Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs Latvijā, tātad valdība un Saeima, vilcinās izlemt, kā nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju.