«Labas ziņas! Otrā operācija ir bijusi daudz veiksmīgāka. Nu A. labā actiņa var redzēt 80 centimetru attālumā. Apmēram mēnesis jāpavada, guļot uz muguras, lai tīklene varētu labi pieaugt, taču tas ir tīrais nieks (tā saka A. mamma), galvenais, lai meitene redz!» Tas ir citāts no vājredzīgajai meitenītei veltītās dienasgrāmatas tīmekļa vietnē, kur viņas ārstēšanai naudas līdzekļus vāca tagad apcietinātā un aizdomās par meitas sakropļošanu turētā medicīnas māsa D.
Dienasgrāmatā rakstītais atklāj mīlošas mātes rūpes un izmisīgus meklējumus palīdzēt meitai atveseļoties no nezināmās acu slimības, un aprakstītais ir šokējoša pretruna starp dienasgrāmatā rakstīto un to, ko tagad atklājusi policija, – māte, būdama medicīnas māsa, savai meitai gadu garumā, iespējams, pati nodarījusi acu bojājumus.
Bērnu slimnīcas mediķi Neatkarīgajai atklāj: domāt un pierādīt, ka A. redzes problēmas nav saistītas ar iedzimtu slimību, bet, iespējams, ar vardarbību, Latvijas ārstiem ierosinājis pediatrijas oftalmoloģijas profesors no Londonas.
Ārstējusies arī Austrijā
Mātes rīcības motīvus pašreiz grūti paskaidrot ne tikai policistiem, kuri izmeklē lietu, bet arī mediķiem, organizācijas palidzesim.lv darbiniekiem un cilvēkiem, kuri sievieti pazina. Pagaidām kā vienīgais motīvs izvirzīts mantkārība, proti, par meitu, kurai redzes problēmu dēļ noteikta invaliditāte, var saņemt invaliditātes pabalstu (tas var sasniegt pat 200 latu, ja ir atzinums, ka bērnam invalīdam nepieciešama kopšana). Tomēr, lai it kā palīdzētu savai meitai, māte bija vērsusies palīdzības organizācijās, kur tika uzsākta atbalsta akcija, lai savāktu naudu izmeklējumiem pie ārvalstu speciālistiem un operācijām ārzemēs. Arī Latvijā meitenei tika veiktas vairākas operācijas, par kurām liecina tīmeklī ievietotā dienasgrāmata. Pateicoties saziedotajai naudai, meitenīte pirms diviem gadiem ir ārstējusies Austrijā. Zinot šodien atklātos apstākļus un lasot pirms diviem gadiem rakstīto šajā dienasgrāmatā, šķiet neticami, ka tajā pašā laikā, kad bērnam veiktas neskaitāmas operācijas un izmeklējumi, māte, iespējams, apzināti kaitējusi savas meitas acīm. Pēc policijas sniegtās informācijas, māte meitu iemidzinājusi un tad iedūrusi acīs vai ievadījusi nezināmu šķidrumu.
Zaudējusi redzi krītot
Labdarības organizācijas dokumentālie pieraksti atklāj, ka D. ar meitu A. vērsusies pēc palīdzības, kad viņai bijuši deviņi gadi, tāpat arī mātes stāstu, kas, iespējams, ir pilnīgi izdomāts. «Tāpat kā viņas māsa un brālis, meitene piedzimusi priekšlaikus – mammas 35. grūtniecības nedēļā. Līdzīgi kā brālim un māsai, viņai septiņu mēnešu vecumā sākās lēkmjveida krampji. Kad meitenītei bija turpat divi gadi, sākoties krampjiem, meitene kritusi un savainojusi actiņu. Ārsti teica, ka krītot meitene savainojusi kreiso aci, tādēļ veidojas katarakta. No divu gadu vecuma A. ar kreiso actiņu neredz praktiski nemaz. Taču tā nebūtu liela bēda, ja tikai nebūtu krampju lēkmju, kuras it kā nav biežas, taču bīstamas, jo tieši šo krampju dēļ vienas lēkmes laikā mira A. māsa Sanda,» atklāj pieraksti. Policija izmeklē arī D. divu vecāko bērnu nāves, kuri, pēc pašreizējām ziņām, miruši mīklainā nāvē – 1997. gadā trīsgadīgā meitiņa it kā ar sirdskaiti, bet 2008. gadā sešus gadus vecais brālītis no asins saindēšanās, arī viņam bija konstatētas redzes problēmas. Skaudri lasīt, ka «visu sarunas laiku meitene berzē labo actiņu, kura līdz decembrim bija redzīga, bet nu tai priekšā ir katarakta», apjaušot, ka pati māte, iespējams, veikusi kādas darbības, lai viņas meitai pasliktinātu redzi...
2009. gada vasarā A. kopā ar mammu un bērnu slimnīcas ģenētiķi devās uz Austriju, kur viņai veica dažādas pārbaudes, taču diagnozi neatklāja, analīžu rezultāti bija labi, un nekas neuzrādīja, ka meitenei ir ģenētiska saslimšana, taču, atgriežoties Latvijā, meitenei atkal sākušās redzes problēmas. Tika veiktas vairākas operācijas.
Ārstēja daudzus gadus
Šo ģimeni Bērnu slimnīcā pazīst daudzus gadus – kopš pirmās reizes, kad meitenīte iestājās Bērnu slimnīcas Acu slimību klīnikā. Ārstēšanās procesa laikā meitenes māte pret bērnu izturējusies rūpīgi, bet reizē arī stingri. Precīzi tika izpildīti visi ārstu dotie norādījumi. «Ņemot vērā ģimenes anamnēzi, mediķi uzskatīja, ka meitenes acu diagnoze varbūt varēs pateikt priekšā arī visa pārējā organisma diagnozi, kā tas bieži ir pie ģenētiski predisponētām retām iedzimtām vielmaiņas saslimšanām,» Neatkarīgajai saka Bērnu slimnīcas speciāliste Romēna Namniece. Viņa atklāj, ka gadījums bija kā mozaīka, kurai visu laiku pietrūka viena gabaliņa, lai to saliktu kopā – attiecīgi nonāktu līdz diagnozei vai risinājumam. Acu slimību klīnikas vadītāja Sandra Valeiņa savukārt norāda, ka meitenei bija noteiktas neskaitāmas medicīniskās analīzes un veikti dažādi izmeklējumi. «Lai arī uz konsultācijām tika piesaistīti dažādu medicīnas nozaru profesori ne tikai no Latvijas, bet arī no ārzemēm, diagnoze palika neskaidra,» saka ārste. Tā kā diagnozes nebija, ienāca prātā doma, ka tā varētu būt mehāniska iejaukšanās. Domāt, ka tā ir vardarbība pret bērnu, Latvijas mediķus iedrošinājis pediatrijas oftalmoloģijas profesors no Londonas. «Ja bērnam ir tikai māte un ārsts gatavojas viņu apsūdzēt noziegumā, kas bērnam māti atņem, kļūdoties tu vari izdarīt ļoti lielu pārestību,» sarežģītās lietas aizkulises atklāj ārste. Bērnu bija skatījuši daudzās pasaules valstīs augstas raudzes profesionāļi, bet neviens neatklāja patiesos redzes zaudēšanas iemeslus. Tos atklājuši tieši mediķi Rīgā.
Māte mediķiem meloja
Aptuveni mēnesis bija nepieciešams visā kopainā, līdz tika atrasts šis iztrūkstošais gabaliņš un visa informācija nodota policijai. Bērnu slimnīcas psihoterapeite Gunta Andžāne norāda: «Ārsti un medicīnas personāls ir labticīgi, mēs ticam pacientiem, ka viņi vēršas pēc palīdzības, jo ir patiesa vēlme un vajadzība remdēt savas sāpes un ciešanas. Ārsts uzlūko bērna māti kā personu, kas ir ieinteresēta bērna veselībā, un tic viņai.» Konkrētajā gadījumā māte pielikusi daudz pūļu, izdomas un melu, lai slēptu savus patiesos mērķus no visiem – ārstiem, aprūpes personāla, palīdzības organizāciju cilvēkiem un citām iesaistītajām pusēm, secina psihoterapeite. Slimnīcā atzīst, ka ar ārstēšanu saistītie jautājumi ir konfidenciāla informācija, un būs nepieciešams ilgs laiks un vairāku ārstu profesionāls darbs, lai palīdzētu meitenei atveseļoties.
***
Citāti no palīdzēsim.lv
Izmeklēšanas rezultāti pēc dr. domām, nav slikti, taču A. atkal ir sarežģījumi ar redzi. Meitene atrodas Vienības gatves stacionārā. Actiņā ir asins izplūdums, labā acs ir pilnīgā tumsā. Šobrīd tiek gaidīts datums operācijai, lai varētu mēģināt acs tīkleni «atdabūt vietā».
Vakar tika veikta labās actiņas operācija, piektdien operējošais ārsts varēs pateikt, vai tā ir bijusi veiksmīga.
Actiņas operācija diemžēl nav bijusi veiksmīga. Acs tīklene nav «piegūlusies», un 1. decembrī A. būs jauna operācija.
Labas ziņas! Otrā operācija ir bijusi daudz veiksmīgāka. Nu A. labā actiņa var redzēt 80 cm attālumā.
Kad zvanu A. mammai, lai norunātu tikšanos, viņa kategoriski atsakās mūs uzņemt pie sevis mājās. Vai tas ir tādēļ, ka dzīvo trūcīgi, vai tādēļ, ka pārdzīvotā ir tik daudz, ka nevēlas savās mājās ielaist svešiniekus, kuriem nezin vai var uzticēties?
[...] No divu gadu vecuma A. ar kreiso actiņu neredz praktiski nemaz. Taču tā nebūtu liela bēda, ja tikai nebūtu krampju lēkmes, kuras it kā nav biežas, taču bīstamas, jo tieši šo krampju dēļ vienas lēkmes laikā mira A. māsa S.
Mamma un ārsti ir satraukušies, jo arī A. jaunākajam brālītim slimība attīstījās līdzīgi un diemžēl arī viņš mira nepilnu 5 gadu vecumā.
Visu sarunas laiku meitene berzē labo actiņu, kura līdz decembrim bija redzīga, bet nu tai priekšā ir katarakta. Kataraktas operāciju veiks tepat Latvijā.
A. actiņu operācija noritējusi ļoti veiksmīgi, meitenīte atkal redz. Vienīgi sākušās jaunas problēmas, parādījusies miegainība.
Avots: palidzesim.lv