Artūrs Ivanovs joprojām gaida rindā pēc speciālā ratiņkrēsla jeb aktivitāšu krēsla, kurā viņš varētu sēdēt un mācīties. Lai arī valdība tehnisko palīglīdzekļu iegādei novembra beigās piešķīra papildu naudu, Tehnisko palīglīdzekļu centra atbilde decembra otrajā pusē Artūra mammai Helēnai bija: nemākam pateikt... Jūs esat simt divdesmitie rindā, tā ka būs jāgaida.
Vienīgais, par ko patiešām ir priecīga Helēna Plāma, ir sabiedrības atbalsts un konkrēti – kāda uzņēmuma pārstāvis, uzzinot par problēmām tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanā bērniem, uzdāvinājis Artūram un vēl vairākām ģimenēm ratiņkrēslus, ar kuriem var pārvietoties ārā.
Piešķir naudu
Pēc tam, kad Labklājības ministrija (LM) sagatavoja ziņojumu valdībai par ārkārtas situāciju tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai, valdība vienojās par papildu 706 710 latu piešķiršanu šim mērķim, lai vidēji 6962 cilvēkiem vēl 2011. gadā nodrošinātu iespēju saņemt tehniskos palīglīdzekļus. Par šo naudu 2289 tehniskos palīglīdzekļus nodrošinās centra Vaivari Tehnisko palīglīdzekļu centrs (papildu finansējums atvēlēts arī surdotehnikai un tiflotehnikai).
Pēc LM rīcībā esošās informācijas, 2011. gada septembrī rindā tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai gaidīja 10 909 cilvēki, tajā skaitā 1311 cilvēki, kuriem bija tiesības uz tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu steidzamības kārtā. Tie ir cilvēki ar pirmreizējiem funkcionāliem traucējumiem – pēc operācijām, avārijām, hroniskām saslimšanām, kā arī bērni.
Nav prioritāte
To, ka bērni ar invaliditāti tomēr nav prioritāte tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanā, uzsver H. Plāma, kuras deviņus gadus vecais dēlēns Artūrs, kuram ir smaga un neārstējama saslimšana – spinālo muskuļu atrofija, pārvietojas ratiņkrēslā, bet mājās – pozicionējošā jeb aktivitāšu krēslā, kas notur zēnu sēdus. Iepriekšējais krēsls saņemts, kad Artūrs bija bērnudārza vecumā, precīzi – pirms trim gadiem, tagad viņš izaudzis, mācās 3. klasē. Pēc rehabilitācijas Vaivaros pirms gada mammai tika norādīts, ka zēnam vajadzētu jaunu, vecumam atbilstošu pozicionējošo krēslu, kā arī ratiņkrēslu. Krēslu cenas ir dažādas, sākot no pāris simtiem līdz tūkstoš latiem, ģimene pati nevar atļauties tādu iegādāties. Zēna māte vērsās Tehnisko palīglīdzekļu centrā aprīlī, bet, zvanot augustā, saņēma ziņu, ka rinda Artūram var pienākt, ātrākais, pēc diviem gadiem.
«Nekas nav mainījies,» saka H. Plāma, «zvanīju decembrī uz šo centru, un man nevarēja atbildēt, kad varētu saņemt pozicionējošo krēslu. Man teica: nezinām, nemākam teikt, jūs taču esat rindā simt divdesmitie, gaidiet!» Kad Helēna apelējusi pie tā, ka Artūram jāmācās, bet bez speciāliem ratiņiem viņš nevar nosēdēt pie galda, viņa atbildi nav saņēmusi. «Es vienkārši sapratu, ka bērni nav prioritāte,» attrauc zēna māte. Viņa ir ļoti priecīga, ka kāda uzņēmuma pārstāvis uzdāvinājis āra ratiņkrēslus, iegādājies Lietuvā, viņš arī jautājis, vai kādai ģimenei vēl vajag. «Es arī esmu pētījusi ratiņkrēslu cenas, taču nevaram tos nopirkt,» atzīst Helēna.
Naudas trūks
Neatkarīgajai pirmdien neizdevās noskaidrot, vai papildus piešķirtā nauda jau ir saņemta un vai rinda ir pakustējusies uz priekšu, tomēr ir skaidrs, ka tas neatrisina galveno problēmu, kurai saknes meklējamas ekonomiskās krīzes sākumā, kad tehnisko palīglīdzekļu budžets būtiski tika apcirpts. Valdības papildus piešķirtie 700 000 lati un vēl Saeimas iepriekš atvēlētie 528 000 lati kopumā 2011. gadā veido lielāko pēdējos gados finansējumu palīglīdzekļiem – 2,6 miljoni latu, tomēr šā gada finansējums aprēķināts pēc 2011. gada bāzes izdevumiem, un tie būs tikai 1,18 miljoni latu, tas nozīmē, ka rindu veidošanās pēc šiem palīglīdzekļiem būs neizbēgama.