Cilvēkiem ar invaliditāti liks pagaidīt; vairākus pakalpojumus ieviesīs tikai 2015. gadā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nākamnedēļ plānojusi izskatīt grozījumus Invaliditātes likumā, kas tika izslēgti no budžeta paketes, jo paredzēja uz vairākiem gadiem pārcelt atsevišķu pakalpojumu ieviešanu cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp bērniem. Visticamāk, Saeima šo likumprojektu noraidīs, bet tad būs jāizlemj, kur rast iztrūkstošo naudas summu turpat 53000 latu apmērā, jo, kā Neatkarīgajai norāda Labklājības ministrijā (LM), «iekšējie resursi ir izsmelti».

Grozījumi Invaliditātes likumā paredzēja pārcelt uz vēlāku laiku jaunu valsts budžeta finansētu pakalpojumu sākšanu. Jau no šāgada septembra bija plānots cilvēkiem ar invaliditāti nodrošināt asistenta pakalpojumus izglītības iestādēs, taču valdība pārcēla šā pakalpojuma sākuma datumu uz 2013. gada 1. septembri. Tāpat uz vairākiem gadiem pārcelti arī citi pasākumi, kuri šogad nemaz nebija jāuzsāk, piemēram, asistenta pakalpojumu cilvēkiem ar invaliditāti dzīvesvietā plānots ieviest, tikai no 2015. gada. Arī surdotulka pakalpojumus vēlas pārcelt uz 2015. gadu. LM skaidro, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu valsts budžeta izdevumu palielināšanu par 52 400 latiem šogad un par 3,7 miljoniem latu nākamgad. LM arguments ir: valsts budžeta izdevumu samazināšana, pārceļot uz vēlāku laiku jaunu valsts budžeta finansētu pakalpojumu sākšanu, ir samērīgāks risinājums, nekā jau esošu un cilvēkiem piešķirtu pakalpojumu atcelšana vai to apjoma vai kvalitātes samazināšana. Uz jautājumu, kāpēc jāpārceļ pasākumu sākšanas datumi ne tikai pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī vardarbībā cietušiem pieaugušajiem, kuri nemaz netiek plānoti šogad, atbilde ir: valdības lēmums.

Šobrīd tiek gatavota valdības vēstule Saeimai par šī likumprojekta atsaukšanu. «Ja tas tiks atsaukts vai arī ja Saeima to noraidīs, Invaliditātes likums paliek nemainīgs un ministrijām ir jāveic darbs, lai ieviestu pakalpojumus noteiktajos termiņos,» saka LM speciāliste Elīna Celmiņa. Nav zināms, kur tādā gadījumā iegūt naudu, jo no Finanšu ministrijas saņemta atbilde, ka pamatbudžetu šo pakalpojumu ieviešanai palielināt nav iespējams, savukārt esošā finansējuma ietvaros tas arī nav iespējams.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais