Salīdzinājumā ar laiku pirms gandrīz desmit gadiem uzlabojies iedzīvotāju pašvērtējums seksuālās veselības jomā, tāda ir labā ziņa, ko pētniekiem izdevies atklāt pārskatā par Latvijas iedzīvotāju reproduktīvo veselību.
Taču neiepriecinoši ir apkopotie dati, ka Latvijā vairāk cilvēku slimo ar seksuāli transmisīvām kaitēm, izvēlas nedrošu kontracepciju, kam sekas nereti ir aborts, kā arī augstā mātes mirstība, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Pētījums Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Pārskats par situāciju 2003.-2011. sagatavots projekta Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība ietvaros. Tā īstenotāji ir biedrība Papardes zieds, bet sadarbības partneri ir Pasaules Veselības organizācija, Veselības ministrija un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija.
Jūtas labi
Būtiski, ka pētījums ļauj izsekot tam, kā Latvijas cilvēki vērtējuši savu veselības stāvokli pirms 15, pirms astoņiem gadiem un tagad. Pētniece Aivita Putniņa norāda, ka salīdzinājumā desmit gadu laikā pieaudzis cilvēku veselības stāvokļa, tostarp seksuālās veselības situācijas, pašnovērtējums. Piemēram, 2003. gadā kā labu savu seksuālo veselību novērtēja 63% vīrieši, tagad jau 71%. Līdzīgi ir ar sievietēm: 2003. gadā 50% sieviešu teica, ka viņu seksuālā veselība ir laba, tagad – 62%. Vīrieši, kā redzams, ar savu veselību ir apmierinātāki nekā sievietes. Vīrieši kopumā ir arī apmierinātāki ar savu seksuālo dzīvi nekā sievietes, proti, 69% vīriešu ir apmierināti, bet sieviešu vidū šis skaits ir mazāks – 66%. Šīs atšķirības, iespējams, nav tik lielas kā apmierinātība ar seksuālo dzīvi pirms vairāk nekā 15 gadiem. Tad gan sieviešu, gan vīriešu, kuri varēja apgalvot, ka ar seksuālo dzīvi viss ir kārtībā, kopumā bija daudz mazāk nekā šodien – tikai 40% vīriešu un 49% sieviešu.
Vērtē labāk, nekā ir reālitātē
Nacionālā veselības dienesta speciāliste, pētniece Iveta Pudule un Aivita Putniņa piekrīt, ka «iezīmējas disonanse starp reālo iedzīvotāju veselības stāvokli un pašvērtējumu». I. Pudule norāda, ka pirms 20 gadiem Latvijā bija ārkārtīgi zems veselības pašvērtējums salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm un šo gadu laikā tas pakāpeniski audzis. «Šis veselības pašvērtējums visdrīzāk neparāda reālo veselības stāvokli, tomēr atklāj lielāku cilvēku ieinteresētību par savu veselību, iedzīvotāji vēlas kaut ko darīt savas veselības labā, mainīt paradumus, un tāpēc viņi pozitīvāk vērtē savu veselības stāvokli,» pētījuma rezultātus komentē I. Pudule. Arī A. Putniņa skaidro, ka veselības rādītāji kopumā pasliktinās, bet cilvēki paši savu veselības situāciju vērtē pozitīvāk, jo «tagad labāk jūtas». Vēl pētījumā atklājies, ka labāk savu veselības situāciju novērtē cilvēki ar augstākiem ienākumiem, savukārt seksuālo veselību – vīrieši. Te gan A. Putniņa uzsver, ka vīrieši vienmēr savu veselības stāvokli vērtējuši augstāk.
Izvēlas nedrošāko
Pēc pētnieku domām, satraucoši ir dati par kontracepcijas lietošanu, jo tas atstāj iespaidu uz saslimstību ar seksuāli transmisīvajām slimībām un abortu skaitu. 24% sieviešu nelieto nekādus kontracepcijas līdzekļus, un tas ir vairāk nekā 2003. gadā, tāpat palielinājies sieviešu skaits, kuras kopā ar savu partneri izmanto pārtraukto dzimumaktu – 1997. gadā tās bija 11% sieviešu, tagad jau piektā daļa. «Var teikt, ka ceturtā daļa kopumā lieto nedrošas metodes, kuras nepasargā no saslimšanas ar infekciju slimībām, kā arī no neplānotas grūtniecības,» vērtē A. Putniņa. Viņa norāda arī uz ekonomiskās krīzes ietekmi – tās dēļ cilvēki izvēlas nedrošas metodes, ģimenes ir nestabilākas, nejūtas droši (pētniece atklājusi arī sakarību starp reģistrētu un nereģistrētu laulību – otrajā gadījumā cilvēki jūtas nedrošāki un ģimenes ietvaros nepārrunā daudzus ar veselību saistītus jautājumus). «Demogrāfijas politikas ietvaros būtiska uzmanība jāpievērš reproduktīvās veselības jautājumiem un ģimenes stabilitātei ilgtermiņā,» secina A. Putniņa.
Uzsver veselības mācību
Lai gan pēdējos gados jauniešiem ir daudz vairāk pieejama informācija par seksuālo veselību, pētījums atklāj, ka tās nav pietiekami vai arī tā neatbilst jauniešu gaidām un turklāt nav kompetenta, piemēram, avoti sniedz informāciju par seksuālām attiecībām, bet nepastāsta par sekām un iespējām izvairīties no saslimšanām vai neplānotas grūtniecības. Uz šo problēmu norāda arī Papardes zieds, kārtējo reizi uzsverot nepieciešamību atjaunot skolās veselības mācību.
Papardes zieds norāda, ka pamatskolās seksuālās veselības jautājumi integrēti sociālajās zinībās; vidusskolās izvēles kārtā pieejama veselības mācība, taču to 2010./2011. mācību gadā apguva tikai 18,4% skolēnu. Arodizglītības iestāžu jauniešiem veselības mācība nav pieejama. Tajā pašā laikā dati apliecina, ka jaunu sieviešu vidū pieaug saslimstība ar dažādām seksuāli transmisīvām infekciju slimībām, piemēram, pēdējā laikā 15–24 vecu meiteņu vidū strauji pieaug saslimstība ar hlamidiozi.