Mēģinās pārliecināt nesaukt "ātros"

Inga Paparde schedule5.jan 2012

Kādas ir jūsu sūdzības? Vai jums sāp? Sūdzības jau no aprīļa? Vai pie ģimenes ārsta esat bijusi? Vai jūs lietojat ārsta izrakstītos medikamentus? Neatkarīgā ir lieciniece ātrās palīdzības ārsta konsultanta sarunai ar kādu pacienti, kura piezvanījusi ātrajai palīdzībai un sākotnēji vēlējusies izsaukt ātrās palīdzības brigādi uz mājām.

Tomēr viņas dzīvībai briesmas, pēc ārstu vērtējuma, nedraud, tāpēc zvans pāradresēts dežurējošam ārstam, kurš var ieteikt labāko risinājumu. Dienā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) saņem ap 2000 zvanu, brigādes pie pacientiem dodas vidēji 1300 izsaukumos diennaktī, un trešdaļu šo izsaukumu diemžēl var uzskatīt par nepamatotiem, tas ir, tādiem, kad cilvēku dzīvībai briesmas nedraud. Visbiežāk tie ir hroniski slimi pacienti, kuriem jābūt ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tāpat Neatkarīgā operatīvajā daļā ir lieciniece zvanam no pacienta, kurš slimo ar onkoloģisku slimību, bet pašreizējā brīdī nevar pateikt, kādas tieši viņam ir sūdzības. Arī ar šo pacientu sarunu turpina ārsts konsultants, jo operatīvās daļas dispečeri nevar sarunai veltīt ilgu laiku – ātrās palīdzības izsaukumi izskan cits pēc cita. Savukārt uz kādu citu izsaukumu pāris sekunžu laikā tiek nosūtīta brigāde, jo vīrietis no Vidzemes lauku sētas sūdzas par ķermeņa paralīzi, viņam ir grūtības nosaukt savu uzvārdu, arī māju nosaukumu, taču dispečers jau nodevis informāciju reģionālajam centram un ir izsūtīta tuvākā brīvā brigāde. «Turiet rokās tālruni, jums zvanīs brigāde, kas brauc pie jums, lai jūs atrastu,» norāda dispečere. Piebraukšanu lauku mājām ir grūti atrast, ja nav precīzu norāžu.

Ātrajai palīdzībai ir dažādi izsaukumi – tādi, kur ir smagas avārijas, insults vai infarkts, citas traumas un slimības, kur palīdzība nepieciešama steidzami un nevienu mirkli nedrīkst kavēties. Tomēr cilvēki sauc ātro palīdzību arī gadījumos, ja ir saaukstējušies, ja temperatūra ir paaugstinājusies, ja uzlēcis asinsspiediens.

Gadījumus, kuros ātrās palīdzības mediķu iejaukšanās pēc būtības nav nepieciešama, NMPD vadītājs Armands Ploriņš sauc par nepamatotiem, piebilstot, ka tie ir nepamatoti no ātrās palīdzības viedokļa. «Cilvēkam ir vajadzīga ārsta konsultācija, taču ne ārkārtas dienests,» saka A. Ploriņš. Viņš uzsver, ka ātrās palīdzības brigādes ir aprīkotas, lai glābtu cilvēku dzīvības kritiskās situācijās, tur var arī nebūt visu aptiekas zāļu, piemēram, pret galvassāpēm. Ir gadījumi, kad, izsaucot ātro palīdzību, cilvēki brīnās, kāpēc nav aspirīna. Pēc NMPD datiem, nepamatoto izsaukumu īpatsvars ir visai liels – ap trešdaļu. Lai arī ir iespējams daļu zvanu novirzīt ārstiem konsultantiem, uz daļu izsaukumu tomēr ātrā palīdzība brauc. «Ja mums nav skaidra situācija, ja pacients nevar aprakstīt pilnībā sūdzības, mēs braucam jebkurā gadījumā, lai arī beigās izrādīsies, ka pacientam ir hroniska slimība un būtu bijis jāvēršas pie ģimenes ārsta,» Neatkarīgajai paskaidro NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja vietniece Vēsma Zute. Daļu šādu zvanu pārņem ārsti konsultanti, kuri ar pacientu var ilgāk aprunāties un noskaidrot, kas tieši viņam kaiš. Visbiežāk tādos gadījumos iesaka vērsties pie ģimenes ārsta. Kā pārliecinājās Neatkarīgā, ārsts pacietīgi iztaujā par visām sūdzībām, par pēdējām vizītēm pie ārsta, par izrakstītajām zālēm un vai pacients tās ir lietojis. Nereti zvanītāji ir gados veci cilvēki.

Lai mazinātu nepamatoto izsaukumu skaitu, Veselības ministrija (VM) uzsāk kampaņu, izskaidrojot, kādās situācijās saukt ātro palīdzību un kādās zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Informatīvie materiāli skaidros, ka, piemēram, paaugstinātas temperatūras, iesnu, klepus, nespēka, galvassāpju gadījumā jāzvana ģimenes ārsta telefonam (66016001, kas darbdienās strādā no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā, brīvdienās diennakti), savukārt, ja ir pēkšņs nespēks, vienā pusē nejutīga roka, kāja, grūtības runāt, saprast teikto – noteikti jāzvana ātrajai palīdzībai. Tāpat materiāli arī skaidros, kādos gadījumos vērsties traumpunktos, piemēram, ar izmežģījumiem, brūcēm.

VM min, ka arī lūzumu gadījumā jādodas uz traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Tomēr kā cilvēkam ar lauztu kāju tur nokļūt, ja nav sava transporta? Vai tiešām ātros nevar saukt? Veselības ministre Ingrīda Circene saka: ja cilvēks var, viņam pašam vai ar radinieku atbalstu vajadzētu nokļūt traumpunktā vai slimnīcā, tomēr lūzumi ir dažādi un ātrās palīdzības dienesta uzdevums ir palīdzēt šādā situācijā, un izsaukt palīdzību, protams, var. Ģimenes ārste Līga Kozlovska norāda, ka pat pirksta lūzuma gadījumā ģimenes ārsts aizsūtīs pacientu pie ķirurga. Viņa arī norāda, ka «pacientiem nav jābūt mediķiem, bet viņiem ir jāzina informācija, kur kādās situācijās zvanīt». Panākta vienošanās arī par to, ka ģimenes ārstiem tiks nodotas ziņas par pacientiem, pie kuriem regulāri ātrie brauc un kuriem ir hroniskas slimības. Iepriekš gan sarunā ar Neatkarīgo A. Ploriņš vairākkārt uzsvēris, ka ģimenes ārstiem tiek ziņots par šādiem pacientiem (piemēram, Rīgā kāds pacients ātro palīdzību sauc katru otro dienu), bet līdz šim nav bijis atsaucības.

***

Vai zini, kādos gadījumos izmantot iespējas konsultēties ar ārstiem?

- saaukstēšanās, drudzis

- vemšana, caureja

- sāpes ausīs, kaklā, vēderā u.c.

- brūces, nobrāzumi, ķermeņa sasitumi

- nelielas sadzīves traumas

- hroniskas slimības saasinājums

- citas veselības problēmas, kad vajadzīgs mediķa padoms

Ja esi saslimis vai saasinājusies Tava slimība, sazinies ar savu ģimenes ārstu!

Ja padoms nepieciešams ārpus ģimenes ārsta darba laika, zvani uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni - 66016001*

* Darbdienās no 18.00 līdz 8.00, brīvdienās un svētkos – visu diennakti.