Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Latvijā

Ārkārtas situācija NMP dienestā; NRA skaidro, ar ko jārēķinās pacientiem

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests, izsludinot ārkārtas situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, pieļauj samazināt izsaukumu skaitu, uz kuriem dosies brigādes. Tas attieksies uz tādiem izsaukumiem, kur cilvēka veselībai un dzīvībai nedraud briesmas – paaugstināta temperatūra vai asinsspiediens, nelielas traumas.

Dienests šāda lēmuma pieņemšanu pamato ar vairākiem iemesliem: Rīgas reģionālajam centram ir ļoti liela darba slodze, liels izsaukumu skaits, bet atalgojums nav atbilstošs paveiktā darba apjomam un noslodzei; otrkārt, dienestu pamet arvien vairāk mediķu, kas vēl vairāk apgrūtina ikdienas darbu; visbeidzot - visā dienestā un mediķu sabiedrībā kopumā valda neziņa par mediķu atalgojumu nākamajā gadā.

Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs sacīja, ka NMP dienesta Rīgas reģionā diennaktī ir 15-20 izsaukumu, kas ir neadekvāta slodze

Gruzd neapmierinātība

Situācija ar NMP dienesta izsludināto ārkārtas situāciju nav vienkārša. Ārkārtas situāciju dienests izsludināja piektdien, taču īsi pirms tam pāris nedēļas dienests publiski runāja par nepieciešamību samazināt sekundāru izsaukumu skaitu, tādu izsaukumu, kur pacienti neatrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos. Pēc NMP dienesta teiktā, šādu izsaukumu, kur palīdzību pacientam varēja un var sniegt ģimenes ārsts, ir apmēram puse no visu izsaukumu skaita. Vienlaikus vēlme samazināt šādu izsaukumu skaitu raisījusi arī neizpratni daļā sabiedrības, jo nereti NMP dienests ir pieejamākā un ātrākā medicīniskā palīdzība akūtu saslimšanu un hronisku slimību paasinājuma gadījumā. NMP dienests jautājumu par tā saucamajiem nepamatotajiem izsaukumiem risina arī ar rēķinu izrakstīšanu. Neatkarīgā rakstīja, ka diennaktī tiek izrakstīti aptuveni 12 rēķini, par to jau pirms brigādes nosūtīšanas pacientu informē dispečers.

Piecpadsmit atlūgumu

NMP dienesta vadītāja Liene Cipule ārkārtas situācijas izsludināšanas dienā atzina, ka situāciju saasinājusi nepieciešamība pāriet no pagarinātā normālā darba laika uz normālo (no nākamā gada), kas ir cieši saistīts ar dienesta resursiem, tāpat kā neskaidrība saistībā ar solīto atalgojuma palielināšanu. «Lai varētu nodrošināt darbu, esam pieņēmuši lēmumu izsludināt ārkārtas situāciju, kuras laikā veiksim pastiprinātu izsaukumu šķirošanu, un līdz ar to trešās un ceturtās prioritātes izsaukumiem būs biežāki atteikumi,» sacīja L. Cipule. Lielas slodzes un neapmierinoša atalgojuma dēļ darbinieki masveidā pamet darbu, kā arī vēl vairāk darbinieku ir informējuši, ka darbu, iespējams, pametīs. NMP dienestā atalgojums esot nekonkurētspējīgs, tāpēc mediķi apsver iespēju strādāt lielveikalu noliktavās vai degvielas uzpildes stacijās. Izsaukumi, uz kuriem dienests neizbrauks, būs saistīti ar situācijām, kad neatliekama medicīniska palīdzība nebūs nepieciešama, piemēram, augsta temperatūra, palielināts asinsspiediens, nelielas traumas. «Sabiedrības gaidas uz dienestu ir lielākas, tāpēc mēs visu laiku dodamies uz izsaukumiem, kas nav saistīti ar briesmām veselībai, pacientiem būtu jāizmanto cita pieejamā palīdzība, bet uz neatliekamiem izsaukumiem dosimies tikpat ātri kā līdz šim,» saka L. Cipule. Mediķi satraukti par neziņu, vai no nākamā gada būs solītais algu palielinājums. L. Cipule atzīst, ka šādu jautājumu dienesta vadībai uzdod mediķi visos reģionālajos centros, jo tieši novembrī dienests plāno grafikus nākamā gada janvārim un mediķi vēlas zināt, kādas būs algas un vai vispār palikt dienestā strādāt. «Mēs runāsim ar Veselības ministriju, lūgsim izvērtēt situāciju, iesniegsim datus par personāla nodrošinājumu. Lielā mērā situāciju risinātu tas, ja būtu skaidrība par papildu naudas piešķiršanu medicīnai,» uzsver L. Cipule.

Liela slodze, maza alga

Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs sacīja, ka NMP dienesta Rīgas reģionā diennaktī ir 15-20 izsaukumu, kas ir neadekvāta slodze. Rīgas brigādes dodas uz izsaukumiem arī blakus reģionos. Viņš sacīja, ka darbinieku trūkums ir arī citos reģionos, bet citur ir zemāka slodze. Risinājums būtu samazināt darba slodzi - tam gan nepieciešams vairāk mediķu un vienlaikus mazāk izsaukumu, kā arī lielāks atalgojums. Pašlaik Rīgas reģionā mediķi saņemot vidēji 738 eiro. NMP dienesta Rīgas reģionā strādā 735 mediķi un 254 operatīvā transportlīdzekļa vadītāji.

Ņemot vērā, ka Veselības ministrija jau vairākkārt stāstījusi, ka papildu nauda nākamā gada atalgojuma palielināšanai ir aprēķināta un iesniegta valdībā, kā arī uzsvērusi, ka par to būs jālemj jaunajai valdībai, ir skaidrs, ka ārkārtas situācija ir izsludināta ar Veselības ministrijas ziņu. Daina Mūrmane-[Umbraško, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietas izpildītāja, saka: virsstundu apmaksas jautājums ir atrisināts un nauda - četri miljoni eiro - nākamā gada budžetā ir ieplānota, savukārt par atalgojuma palielināšanu par 20 procentiem no 1. janvāra veikti aprēķini un tie ir iesniegti valdībā.

Mediķu atalgojums tika palielināts šā gada sākumā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, NMP dienesta ārstiem darba samaksa pieaugusi no 1238 līdz 1489 eiro, ārstu palīgiem, māsām - no 816 līdz 1003 eiro, bet šoferiem no 603 līdz 709 eiro. Šodien situāciju NMP dienestā pārrunās Ministru kabineta komitejas sēdē. Tiesa, veselības ministre Anda Čakša, kas aizvadītās nedēļas beigās piedalījās Baltijas augsta līmeņa veselības aprūpes konferencē (tas bija slēgts pasākums medijiem), ārkārtas situāciju nav komentējusi, ne arī sniegusi informāciju iedzīvotājiem. Vai ārkārtas situācija NMP dienestā nav ārkārtas situācija ministrijā?