Satversmes tiesa spriedumā par sociālās apdrošināšanas likuma atsevišķu pantu atbilstību Satversmei analizējusi arī situāciju ar valsts sociālo budžetu. Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs Latvijā, tātad valdība un Saeima, vilcinās izlemt, kā nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju.
Satversmes tiesa konstatējusi, ka speciālā (sociālā) budžeta finansiālo ilgtspēju apdraud vairākas problēmas, kurām joprojām nav rasts pienācīgs risinājums, un vērsa likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību to rast. Likumdevēja pārmērīgā vilcināšanās izlemt, kādā veidā tiks nodrošināta speciālā budžeta finansiālā ilgtspēja, pēc tiesas domām, rada sabiedrības interešu un pamattiesību pārkāpšanas risku. Pasākumi, ar kādiem īstermiņā var sakārtot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu, nenovērš speciālā budžeta finansiālo problēmu cēloņus. Pārdomātas un sabalansētas ilgtermiņa politikas trūkums, kā arī adekvātu un ekonomiski pamatotu pasākumu neesamība liecina par to, ka pensiju sistēmas un sociālā budžeta pastāvēšana var tikt apdraudēta.
Neatkarīgā rakstīja, ka otrdienas spriedumā izteikts viedoklis par to, vai norma par faktisko sociālo iemaksu kārtības attiecināšanu uz pensiju apdrošināšanu atbilst Satversmei. Lai arī tiesa atzina, ka likuma panti atbilst Satversmei, tā tomēr velta kritiku tam, ka attiecībā uz sociālo budžetu netiek pieņemti pārdomāti lēmumi. Piemēram, konkrētās normas pieņemšanu Saeima pamatoja ar deficītu sociālajā budžetā un nepieciešamību ierobežot izdevumus (likuma izmaiņām šogad bija jādod 4,5 miljonu latu ietaupījums), taču šādi lēmumi ir tikai vienreizēji pasākumi.
Satversmes tiesa uzskata, ka Latvijā izveidotās pensiju sistēmas ilgtspēju nodrošina trīs elementi: adekvātums, finansiālā ilgtspēja un spēja pielāgoties pārmaiņām. Līdz ar to pensiju sistēmas sekmīga darbība ilgtermiņā iespējama vienīgi tad, ja tiek ievēroti solidaritātes, taisnīguma un individuālā ieguldījuma principi un nodrošināta to mijiedarbība. Tajā pašā laikā tiesa norāda, ka pensiju sistēmas darbībai jāvieš sabiedrībā pārliecība par to, ka pensijas apmēru noteiks veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši normatīvajos aktos regulētajai pensiju aprēķināšanas shēmai. Tikai tad persona varēs pieņemt līdzsvarotus un saprātīgus lēmumus par savas pensijas nodrošināšanu. Atbilstoši labas pārvaldības principam valstij ir pienākums nodrošināt, lai ikviena persona un visa sabiedrība būtu pienācīgi un laikus informēta par pensiju sistēmas darbības pamatprincipiem. Šāgada sociālajā budžetā plānotais deficīts ir 205 miljoni latu, savukārt nākamgad – 133 miljoni latu.