Partiju apvienības Vienotība popularitātei un reitingiem krītot, gandrīz 100 zemnieku vakar pulcējās pie Ministru kabineta, lai publiski pateiktos par atbalstu premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) un zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS).
Pirmā starptautiskā izstāde Ražots Baltijā 2011 apvienos aptuveni 250 Lietuvas, Igaunijas un Latvijas ražotāju, kuri no piektdienas līdz svētdienai Skonto hallē rādīs savus sasniegumus.
Pēcvēlēšanu fiskālā un strukturālā politika ir sagādājusi zināmu vilšanos – konsolidācija 2011. gada budžetā atkal tiek veikta, galvenokārt paaugstinot nodokļus. Tas bremzēs mājsaimniecību patēriņu un ekonomikas izaugsmi, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.
Mobilais telefons ir lieta, bez kuras tikai retais dodas ārpus mājas. Tas dod iespēju ne tikai būt sasniedzamam, bet ar interneta starpniecību iegūt nepieciešamo informāciju praktiski jebkurā vietā. Lai mobilajos telefonos padarītu interneta mājaslapas ērtāk aplūkojamas, tiek radītas mobilās versijas. Kopš marta vidus tāda ir arī kvalitatīvās žurnālistikas ziņu portālam nra.lv – m.nra.lv
Nemitīgi augošās degvielas cenas ne vienam vien autobraucējam spiež kļūt par kājāmgājēju vai meklēt iespēju iegādāties benzīnu vai dīzeļdegvielu pēc iespējas lētāk. Sarūkot degvielas patēriņam, pat akcīzes likmju kāpums nespēj kompensēt šā nodokļa ieņēmumu samazinājumu.
Baltijas uzņēmumu izstāde Ražots Baltijā 2011, kas norisināsies no 15. līdz 17. aprīlim Rīgā, Skonto hallē, solās būt vērienīga. Tā ir lieliska iespēja ne tikai iepazīstināt kaimiņvalstis un viesus ar saviem ražojumiem, bet piedāvāt tos apmeklētājiem pirms Lieldienām.
Par nepieciešamību mazajiem uzņēmējiem atvieglot nodokļa slogu Latvijā runāja jau sen, taču tikai pagājušā gada pavasarī Ministru kabinetā vērtēšanai tika iesniegts Mikrouzņēmuma nodokļa likuma projekts, kurā bija plānots apvienot vairākus nodokļus vienā un noteikt fiksētu likmi, proti, 20 procentu apmērā no apgrozījuma.
Pretēji valsts vadītāju un atsevišķu politiķu paustajam optimismam, ka krīzes dziļākais punkts jau aiz muguras, uzņēmēji un iedzīvotāji ir daudz skeptiskāki.
Pārbaudot pretenzijas par elektronisko sakaru kvalitāti, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) secinājusi, ka visbiežāk pērn Latvijas iedzīvotāji sūdzējušies par televīzijas un interneta pakalpojumiem. Taču reāli sodīts neviens pakalpojumu sniedzējs nav.
Lai gan Latvija ir viena no krīzes visdziļāk skartajām valstīm, pārtikas produktu cenas Rīgas veikalos par to nebūt neliecina. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs, salīdzinot dažādu pārtikas produktu cenas Rīgas, Viļņas un Tallinas lielveikalos, secināja, ka Latvijas galvaspilsētā aptuveni 38 procenti pārtikas preču maksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs.
Amatas novada Skujenes bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Indrāni top kartupeļu marcipāns, burkānu un pieneņu marmelāde, ķirbju sukādes un citi kārumi, kuru gatavošanā bez elektrības neiztikt, – dārzeņu smalcināšanu atvieglo elektriskā rīve, marmelādes vārīšanu – elektriskā plīts.
Elektroenerģijas tirgus likums nosaka: uzņēmumiem, kuros strādā 50 un vairāk darbinieku, elektrība jāpērk brīvajā tirgū. Tā kā brīvajā tirgū elektrības cena lielākoties ir augstāka nekā regulētajā, šī likuma prasība nebūt nestimulē uzņēmumus, kuros strādājošo skaits tuvojas pussimtam, radīt jaunas darba vietas.
Jogurta, mājas konfekšu un citu kārumu ražotāji cukura medībās šobrīd dodas uz lielveikaliem, jo cukura cena vairumtirdzniecībā par apmēram 20 procentiem pārsniedz veikala cenu. Turklāt vairumtirgotāji cukuru piegādā tikai safasētu pa kilogramam. Maisos cukuru Latvijā nopirkt vairs nevarot.
Jaunajā banku nodoklī – finanšu stabilitātes nodevā – šogad plānots iegūt 6,5 miljonus latu. Daļa banku jau ir aplēsušas aptuvenās summas, no kurām tām būs jāšķiras, daļa vēl tikai to rēķina. Tomēr neatkarīgi no tā, vai nodevā izdosies ieņemt šo summu vai nē, izmaksas gulsies uz banku klientiem.
Konkurences padome (KP) saskatījusi aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām, kas nodarījusi kaitējumu gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem, kas izmanto bankomātu pakalpojumus.
Pēc pusotra gada Jelgavā darbu varētu uzsākt zemniekiem piederoša piena pārstrādes rūpnīca, kurā tiktu gatavots siers un iebiezināts industriālais piens. Projekts patlaban tiek skatīts Lauku atbalsta dienestā.
Budžeta konsolidāciju uz savas ādas izjūt arī lauksaimnieki – subsīdijas samazinās, nekustamā īpašuma nodoklis un elektrības tarifs pieaug. Turklāt, joprojām Latvijas zemnieki saņem mazākos tiešos maksājumus no Eiropas Savienības (ES), taču degvielas, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu cenas Latvijā nebūt nav zemākās ES.
Pretēji vakar no rīta paustajam uzskatam, ka lauksaimnieki gatavojas pieprasīt finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) demisiju, vakar pēcpusdienā pēc valdības sēdes zemnieki bija mainījuši savas domas, jo Finanšu ministrija piedāvājusi kompromisa variantu.
Neskatoties uz degvielas cenas kāpumu Latvijā, valdība plānojusi no 1. jūlija paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam, lai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā un «izlīdzinātu akcīzes nodokļa likmes Baltijā».
Uz starptautisko nekustamo īpašumu izstādi MIPIM, kas no 8. līdz 11. martam norisināsies Francijā, Kannās, devušās arī Latvijas nekustamo īpašumu kompānijas, kā arī Rīgas un Jūrmalas pašvaldības.
Valdība budžeta konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā iecerējusi veikt lielākoties uz nodokļu paaugstināšanas un jaunu nodevu ieviešanas rēķina, bet ar samērā nelielu izdevumu samazinājumu. Pret šādu scenāriju iebilst ne tikai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, bet arī starptautiskie aizdevēji.
Valdības vakar akceptētais grozījumu projekts Elektroenerģijas tirgus likumā ir pirmais solis elektrības biržas izveidei. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, Latvijā tā reāli varētu sākt darboties gada laikā.