Jaunajā banku nodoklī – finanšu stabilitātes nodevā – šogad plānots iegūt 6,5 miljonus latu. Daļa banku jau ir aplēsušas aptuvenās summas, no kurām tām būs jāšķiras, daļa vēl tikai to rēķina. Tomēr neatkarīgi no tā, vai nodevā izdosies ieņemt šo summu vai nē, izmaksas gulsies uz banku klientiem.
Šis ir pirmais gads, kad Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un to filiālēm ārvalstīs, kā arī ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiālēm Latvijā būs jāmaksā finanšu stabilitātes nodeva. Tāda ir arī vairākās citās valstīs. Latvijā nodevas likme ir 0,036% gadā no bankas saistību kopsummas taksācijas perioda beigās, atskaitot noguldījumus, kas pakļauti Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts Noguldījumu garantiju shēmai, hipotekārās ķīlu zīmes, kā arī pakārtotās saistības, kas ir iekļautas pašu kapitāla aprēķinā kā subordinētais kapitāls.
Swedbank šogad rēķinās ar aptuveni 750 000 latu
lielu finanšu stabilitātes nodevu, SEB banka – ar aptuveni pusmiljonu latu, banka Citadele - ar aptuveni
200 000 latu. Nordea banka vēl nav aplēsusi nodevas lielumu. "Šobrīd vēl nav izdoti MK noteikumi, kas skaidri definē veidlapu aizpildīšanas kārtību, mēs nevaram noteikt arī precīzu maksājuma apjomu. Šobrīd pat aptuvena maksājuma nosaukšana būtu ar ievērojamu kļūdas procentu, jo tā amplitūda var ievērojami mainīties, balstoties uz MK noteikumiem. Tomēr mēs jau iepriekš esam pauduši viedokli, ka šis finanšu darījumu nodoklis mazinās tirgus efektivitāti un likviditāti. Tas nozīmē augstākas finanšu pakalpojumu izmaksas. Kas attiecas uz papildu nodokli bankām, tad kā nodeva kopējai politikai mums tas, visticamāk, ir neizbēgams. Jāsaprot arī – kā jebkurš nodoklis, tas sadārdzinās banku sniegtos pakalpojumus un pēc būtības to maksās banku klienti," Neatkarīgajai pauda Nordea Sabiedrisko attiecību vadītāja un preses sekretāre Dagnija Stuķēna.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece Neatkarīgajai skaidroja, ka saskaņā ar Finanšu stabilitātes nodevas likumu nodevas maksātājiem līdz 15. aprīlim jāiesniedz deklarācija, kurā tiek aprēķināts taksācijas gadā veicamā maksājuma apmērs. Nodevas maksājums tiks iedalīts četrās vienādās daļās. Bankām būs jāveic kārtējā ceturkšņa maksājums līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Tātad pirmais maksājums bankām būs jāveic līdz 15. aprīlim. Nākamais maksājums līdz 15. jūlijam, tad 15. oktobrim, 2012. gada 15. janvārim un tā tālāk.
Finanšu stabilitātes nodevas deklarācija ir jāaizpilda, pamatojoties uz gada pārskata datiem, tas nozīmē, ka 2011. gadā bankas veiks šo maksājumus, pamatojoties uz pagājušā gada rādītājiem, skaidroja A. Dravniece. Gada pārskata apstiprināšanas termiņš bankām ir 31. marts.
"Tad, kad saņemsim finanšu stabilitātes nodevas deklarācijas un būs iemaksātas pirmās daļas nodevas, tad arī varēsim vērtēt šos procesus," atzina A. Dravniece.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija, apspriežot finanšu stabilitātes nodevas ieviešanu, norādīja, ka tā palielinās kredītprocentu likmi. Asociācija uzsvēra, ka lielāko daļu kreditēšanai nepieciešamo resursu bankas iegūst no ārvalstu mātessabiedrībām, kurām ir savas meitassabiedrības arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā, līdz ar to resursi kreditēšanai tiks novirzīti uz tām valstīm, kurās šie resursi ar nodevu netiek aplikti.