Konkurences padome (KP) saskatījusi aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām, kas nodarījusi kaitējumu gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem, kas izmanto bankomātu pakalpojumus.
Turklāt Latvijā piemērotās starpbanku komisijas maksas par skaidras naudas izsniegšanu bankomātā ir augstākas nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Vāciju. KP cer, ka turpmāk, reālas konkurences rezultātā, samazināsies komisijas maksa gan par bankomātu, gan par POS termināļu izmantošanu.
KP secinājusi, ka ilgstoši bankas fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu. Aizliegtā vienošanās attiekusies uz komisijas maksām, ko bankas maksājušas par karšu norēķiniem, kā arī par bankomātu pakalpojumiem. Tādējādi, pēc KP domām, ir tikusi deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem, jo vienošanās nemotivēja bankas samazināt tirgotājiem noteikto komisijas maksu, kas neizbēgami ietekmēja arī preču cenas tirdzniecības vietās, kurās tika pieņemti karšu maksājumi. Par šiem pārkāpumiem KP uzlikusi naudas sodu 22 bankām – kopā vairāk nekā 5,5 miljonu latu apmērā.
Karšu vairāk nekā iedzīvotāju
Naudas glabāšanai bankā un dažādu maksājumu veikšanai ar bankas starpniecību ir pieaugoša tendence, līdz ar to gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu naudas plūsma notiek ar banku starpniecību. Lai piekļūtu naudai un veiktu maksājumus, jāveic bezskaidras naudas norēķins vai jāizņem skaidra nauda bankomātā, un tad jāveic maksājums ar skaidru naudu, tādējādi neizbēgami jāizmanto banku pakalpojumi.
Kopš 2007. gada Latvijā izdoto bankas karšu skaits pārsniedz kopējo iedzīvotāju skaitu. Pagājušā gada beigās Latvijā bija izdotas 2,43 miljoni bankas karšu, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā 2002. gadā. Lai nodrošinātu maksājumus ar tām, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Izmeklēšanas gaitā KP konstatēja, ka tirgotāju maksājuma lielums ir bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu lieluma. Tā 2009. gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100% kredītkaršu gadījumā.
Lēmumā KP secina, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem.
"Pieaugot karšu maksājumu apjomam un attiecīgi banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās," Neatkarīgajai pārliecināti teica Konkurences padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova. "Tomēr visu vienošanās laiku, tas ir, no 2002. gada līdz 2011. gada sākumam, maksājums bija nemainīgs. Tāpat vienošanās rezultātā tika deformēta konkurence, kas varētu patērētājiem nodrošināt zemākas komisijas maksas par skaidras naudas izņemšanu vai konta stāvokļa aplūkošanu citas bankas bankomātā. Šis apstāklis īpaši būtisks bija vienošanās sākumposmā, tas ir, no 2002. gada, kad mazāk izplatīti bija bezskaidras naudas norēķini, turklāt bija mazāk banku divpusējo līgumu, kas šobrīd daudzos gadījumos ļauj konkrētos pakalpojumus saņemt lētāk vai pat par velti. Tas nozīmē, ka tirgotāji un patērētāji pārmaksāja par šiem pakalpojumiem. Ja nebūtu šādas visaptverošas vienošanās, komisijas maksas būtu zemākas."
Vienošanās rezultātā bankas tirgotājiem noteikto cenu nav vēlējušās samazināt arī tādos gadījumos, kad šī komisijas maksa nav jāmaksā, jo tiek izmantots vienas un tās pašas bankas POS terminālis un norēķinu karte.
KP norāda, ka komisijas maksu piemērošana pati par sevi nav pārkāpums un bankām ir tiesības saņemt samaksu par to sniegtajiem pakalpojumiem. I. Kabanova skaidroja, ka pie noteiktiem apstākļiem varētu atļaut arī vienošanos, piemēram, tādā gadījumā, ja no tās sabiedrība gūtu labumu. Turklāt bankām būtu jālūdz atļauja īstenot šādu vienošanos.
Tirgotājiem kartes izmaksā dārgi
Pagājušajā gadā jau vairāki veikalnieki apsvēra iespēju vispār atteikties pieņemt bankas kartes kā maksāšanas līdzekli, jo banku piemēroto komisijas maksu tās vērtēja kā neadekvāti augstu. Un daļa veikalu šos savus draudus arī īstenoja. Tiesa, lielākoties tikai uz skaidras naudas darījumiem pārgāja mazie veikali. Daļā tirgotavu piemēro ierobežojumu norēķiniem ar karti, piemēram, karti pieņem tikai tad, ja pirkuma summa pārsniedz divus latus. Lielākie mazumtirgotāji, piemēram, Rimi Latvia un Maxima Latvija, ar karti ļauj norēķināties pat par pāris santīmu vērtiem pirkumiem. To, cik lielas summas ik mēnesi tirgotājiem ir jāsamaksā bankām, veikalnieki neatklāj. Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais Neatkarīgajai uzsvēra, ka komisijas maksa, ko banka ietur par kartes apstrādi, ir komerciāli jutīga informācija.
Komisijas maksa pārsniedz 250%
KP secinājusi, ka bankas bija noteikušas arī vienotu komisijas maksu, ko viena banka maksāja otrai gadījumā, ja tās klients izņēma naudu šīs otras bankas bankomātā vai filiālē, vai aplūkoja konta bilanci bankas bankomātā. "Šī vienošanās tieši ietekmēja komisijas maksu, ko par minētajām darbībām bankas piemēroja saviem klientiem, un attiecīgi pārkāpuma negatīvā ietekme bija plašāka aizliegtās vienošanās sākuma periodā (sākot no 2002. gada), jo laika gaitā daudzas bankas noslēdza divpusējus līgumus, kā rezultātā šie pakalpojumi klientiem tika piedāvāti lētāk vai pat bez maksas, turklāt populārāki kļuva bezskaidras naudas norēķini," teikts KP lēmumā.
Saskaņā ar pašu banku veiktā pētījuma datiem par bankomātu pakalpojumu izmaksām aizliegtas vienošanās rezultātā noteiktā komisijas maksa bankām paredzēja 253% vai 289% uzcenojumu (atkarībā no konkrētajā gadījumā piemērotās likmes). Minētajā banku pētījumā arī atzīts, ka Latvijā piemērotās starpbanku komisijas maksas par skaidras naudas izsniegšanu bankomātā ir augstas salīdzinājumā ar daudzām Eiropas Savienības valstīm, izņemot Vāciju.
Bankas iebilst
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācija, kura pārstāv 24 komercbanku intereses Latvijā, Konkurences padomes lēmumu uzskata par absurdu un nepamatotu.
"Svarīgi, ka šie norēķini darbojas tikai un vienīgi starpbanku attiecībās un nekādā veidā tieši neietekmē klienta izmaksas, izmantojot bankas karti. Turklāt daudzpušu vienošanās Latvijā jau ir aizstāta ar divpusēju vienošanos starp bankām, kas ir cita starptautiski akceptēta sadarbības forma," uzsver asociācija.
Pašlaik Latvijas Komercbanku asociācijas biedri detalizēti iepazīstas ar Konkurences padomes lēmumu un izvērtē visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai panāktu taisnīgu risinājumu šajā lietā. To, vai šis KP lēmums tiks pārsūdzēts, Latvijas Komercbanku asociācija vēl nezināja teikt, jo bankas vēl nebija iepazinušās ar KP spriedumu šajā lietā.
Bankas Citadele korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa atzina, ka banka Citadele rūpīgi izvērtēs saņemto Konkurences padomes lēmumu, tajā skaitā tā attiecināmību uz Citadeli, un tad lems par turpmāko rīcību. "Šobrīd banka Citadele sniedz saviem klientiem iespēju norēķināties ar Citadeles maksājumu kartēm tirdzniecības vietās un citu banku bankomātos, pateicoties divpusējiem līgumiem ar citām bankām, kā arī atbilstoši VISA un MasterCard starptautiskajiem starpbanku maksājumu nosacījumiem," teica I. Prauliņa.
***
VIEDOKĻI
Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs:
– Šobrīd norēķini ar banku maksājumu kartēm Rimi veikalu tīklā sastāda gandrīz trešo daļu no visu pirkumu kopsummas. Turklāt ar katru gadu bezskaidras naudas norēķinu skaits palielinās. Šāda tendence turpina attīstīties un bija vērojama arī pēdējos gados, valsts ekonomikas lejupslīdes laikā. Tas nozīmē, ka pircēji arvien vairāk novērtē ērtības, ko sniedz tieši norēķini ar maksājumu kartēm. Patlaban vēl nav skaidrs, kā tieši KP lēmums ietekmēs šobrīd pastāvošo bezskaidras naudas norēķinu kārtību jeb kādas varētu būt cenu izmaiņas par starppakalpojumiem. Tomēr jebkuras izmaiņas attiecībā uz šo kārtību liks mums pārskatīt savu darbību un rast risinājumu, kas būtu vislabākais un izdevīgākais mūsu pircējiem.
Teodors Tverijons, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents:
– Apgalvojumi par vienotas starpbanku komisijas maksas par karšu apkalpošanu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir absurdi, jo tieši šī vienošanās ir palīdzējusi īsā laikā radīt ērti izmantojamu un patērētājam izdevīgu norēķinu sistēmu visā valstī. Nav arī korekti pārmest it kā slēptu vienošanos banku starpā, jo visa informācija par starpbanku norēķinu karšu apkalpošanas sistēmu ir brīvi pieejama. Starpbanku komisijas maksa nekādā veidā neietekmē patērētājus – tie ir tehniski norēķini banku iekšējā apkalpošanas sistēmā, no kuriem visi iegūtie līdzekļi tiek ieguldīti kopējās norēķinu sistēmas uzturēšanā. Ja šāda sistēma, kāda tā eksistē visā pasaulē, nebūtu nodrošināta, norēķini ar kartēm pašlaik būtu sarežģītāki un dārgāki.