Budžeta konsolidāciju uz savas ādas izjūt arī lauksaimnieki – subsīdijas samazinās, nekustamā īpašuma nodoklis un elektrības tarifs pieaug. Turklāt, joprojām Latvijas zemnieki saņem mazākos tiešos maksājumus no Eiropas Savienības (ES), taču degvielas, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu cenas Latvijā nebūt nav zemākās ES.
Finanšu ministrijas iecere – nesaudzīgi samazināt lauku darbiem paredzēto bezakcīzes dīzeļdegvielas apjomu uz vienu hektāru – izrādījās pārlieku sāpīgs grieziens, ko zemnieki vairs nebija gatavi upurēt valsts budžeta glābšanai.
Zemnieki par Finanšu ministrijas ieceri bija tik sašutuši, ka draudēja pieprasīt finanšu ministra Andra Vilka demisiju un rīkot protesta akcijas, ja valdība neieklausīsies lauksaimniekos. Pagājušajā nedēļā lauksaimnieki arī paši mēģināja atrast kompromisa variantu, kas ļautu gan ietaupīt valsts budžetā 4 miljonus latu un tādējādi apmierinātu Finanšu ministriju, gan arī neradītu pārāk lielu negatīvu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu Latvijā.
Viens no variantiem paredzēja iespēju zemniekiem iegādāties 100 litrus dīzeļdegvielas uz vienu hektāru ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi, taču piektdienas vakarā bija izkristalizējies vēl viens variants, iespējams, optimālākais šī brīža situācijai.
«Sarunās ar Finanšu ministriju atradām vēl vienu iespējamo kompromisa variantu, kas paredz noteikt kopējo dīzeļdegvielas apjomu, ko valsts, ievērojot budžeta konsolidāciju, būtu gatava atļaut izmantot zemniekiem bez akcīzes nodokļa. Pamatojoties uz lauksaimnieku pieteikumiem un Lauku atbalsta dienesta datiem, tiktu koriģēts uz vienu hektāru izmantojamais bezakcīzes dīzeļdegvielas apjoms. Tā kā līdz 11. martam ir izņemti tikai 59% no kopējā bezakcīzes dīzeļdegvielas daudzuma, tad, iespējams, izdotos saglabāt likmi ļoti tuvu esošajai. Ceram, ka tas zemniekiem būtu mazāk sāpīgs zaudējums nekā samazināt bezakcīzes degvielas litru skaitu uz vienu hektāru līdz 80 litriem vai piemērot 4,7 santīmu akcīzi uz litru lauku darbiem paredzētās dīzeļdegvielas,» Neatkarīgajai stāstīja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Šo variantu Zemnieku saeimas pārstāvji piektdien pārrunāja arī ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, un šonedēļ par to varētu spriest Ministru kabinets.
Igaunijā lauku darbiem paredzētā bezakcīzes degviela tiek iekrāsota un līdz ar to netiek limitēta. Katrs lauksaimnieks to var izmantot tik daudz, cik ir nepieciešams ražošanai. Arī Latvijas zemnieki vairākkārt ir iestājušies par tādas kārtības ieviešanu, jo tā būtu vieglāk administrējama un godīgāka sistēma. Taču valsts budžeta konsolidācijas laikā, kad starptautiskie aizdevēji prasa precīzas budžeta izdevumu prognozes, par šādu kārtību Latvijas zemnieki var nesapņot. Arī Lietuvā esošo sistēmu, kas paredz diferencētu bezakcīzes degvielas izmantošanu atkarībā no nozares, Latvijā nevar ieviest, jo to liedz ES regula. Lietuva šādu kārtību izcīnīja jau iestāšanās sarunās, skaidroja M. Dzelzkalēja.
Lauksaimniekiem, tāpat kā citu nozaru pārstāvjiem Latvijā, budžeta konsolidācija uzvēlusi smagu nodokļu nastu. Paralēli vispārējam nodokļu kāpumam, lauksaimniekiem 2010. gadā saņemto valsts un ES atbalstu aplika ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 26% apmērā, šogad – 25% apmērā, skaidroja Zemkopības ministrijas speciālisti. Valsts budžets šādā veidā cer palielināt ieņēmumus par 2,84 miljoniem latu. Tā kā atbalstu saņem 53 612 fiziskas personas, tad, pēc ZM aplēsēm, vidēji vienam atbalsta saņēmējam nodokļu apjoms varētu palielināties par 53 latiem.
Zemgales zemnieku saimniecības Rudeņi īpašnieks Toms Knope Neatkarīgajai atzina, ka vissāpīgāk saimniecība šobrīd izjūt degvielas cenas kāpumu, kam neizbēgami seko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu sadārdzināšanās. «Ļoti jūtam arī elektrības cenu kāpumu. Lai gan cenšamies ekonomēt, kā vien varam, elektrības rēķins vienalga ir ļoti liels. Taču modernā fermā bez elektrības iztikt nevar,» sacīja T. Knope.
Zemnieku saeima priekšvēlēšanu laikā aicināja partijas izvērtēt iespēju nepaaugstināt nekustamā īpašuma nodokli laukos dzīvojošiem. «Nav noslēpums, ka lauki paliek arvien tukšāki. Laukos, lai nokļūtu līdz skolai, aptiekai, slimnīcai, veikalam, ir jāmēro garāks ceļš nekā pilsētā un attiecīgi tās ir arī lielākas izmaksas. Valsts, nepaaugstinot nekustamā īpašuma nodokli lauku mājām, būtu varējusi kaut nedaudz panākt pretī lauciniekiem, kuriem valsts nevar nodrošināt ātrās palīdzības, ugunsdzēsēju ierašanos tikpat īsā laikā kā pilsētā,» bilda M. Dzelzkalēja. Diemžēl šī ideja nerada partiju atbalstu.
Vislielākās nacionālās subsīdijas zemnieki saņēma 2006. gadā – aptuveni 52 miljonus latu. Šogad saskaņā ar ZM sniegto informāciju valsts zemniekiem atvēlējusi 6,2 miljonus latu, kas ir mazākā atbalsta summa, kopš Latvijā vispār tiek maksātas lauksaimniecības subsīdijas. Šogad valsts atbalsts paredzēts ciltsdarbam un daļējai kredītprocentu dzēšanai.
ES līdzekļi šogad ir plānoti tūrisma veicināšanai (5 miljoni latu), lauku saimniecību modernizēšanai (41 miljons latu), infrastruktūras pielāgošanai (4,3 miljoni latu), pamatpakalpojumu sniegšanai ekonomikai un iedzīvotājiem (11 miljoni latu) un vēl citiem pasākumiem. Savukārt lauku vides un lauku ainavas uzlabošanas pasākumos lauksaimniekiem šogad būs pieejams atbalsts aptuveni 50 miljonu latu apmērā.
Par modernizāciju domā arī Zemgales zemnieku saimniecība Rudeņi, kurā ir 200 slaucamas govis un 350 telītes, kas arī drīz kļūs par gotiņām. Pirms paris gadiem uzceltā ferma ir paredzēta 300 slaucamām govīm, un nu pienācis pēdējais laiks modernizēt arī telītēm paredzēto ēku. «Ja viss veiksies tā, kā ir plānots, tad situācija šogad, pat neskatoties uz izmaksu kāpumu, izskatās cerīga. Diemžēl Zemgalē modernizācijai ir atvēlēta ļoti maza nauda. Pagājušā gadā bija kritiskais punkts, kad bija viszemākās piena iepirkuma cenas un mēs nespējām modernizēties. Arī šogad naudas ir ļoti maz un, ja ZM neatradīs iespēju, kā pārdalīt līdzekļus starp programmām, tad tas radīs nopietnas problēmas. Tas samazinās saimniecību konkurētspēju. Kā lai Latvijas zemnieki konkurē ar citu valstu zemniekiem, ja mums joprojām ir zemākie atbalsta maksājumi ES?» jautāja T. Knope.
Tomēr valsts atbalsta samazinājumā Rudeņu saimnieks traģēdiju nesaskata. «Mēs taču nestrādājam subsīdiju dēļ,» teica T. Knope.
***
IZMAKSĀTĀ ATBALSTA APJOMS
lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, miljonos Ls
Atbalsta veids/Gads
2007. gads 2008. gads 2009. gads 2010. gads
Nacionālās subsīdijas 32,2 29,7 25,2 10,3
Valsts atbalsts meža nozarei, biodegvielai, Zivju fonds u.c. 5,7 9,4 6,3 30,2
ES atbalsts*, struktūrfondi 153,6 260,2 261,4 329,1
Kopā 191,5 299,3 293,0 369,6
* ELVGF garantiju daļa, ELGF, ELFLA, EZF
Avots: LAD, Neatkarīgā
***
ZEMNIEKU PROTESTA AKCIJAS
- 2009. gada 21. janvārī līdz 3. februārim zemnieki izbrauca ar lauksaimniecības tehniku uz lielajām šosejām un pie MK ēkas nolika zārku ar govju galvām, prasot atbalstu piensaimniecībai un birokrātijas šķēršļu samazināšanu lauksaimniecībai
- 2008. gada 30. jūnijā Doma laukumā Rīgā piena lopkopji dalīja pienu, tādējādi protestējot pret zemajām piena iepirkuma cenām
- 2000. gada 3. līdz 6. jūlijā zemnieki bija nobloķējuši Grenstāles un Meitenes robežkontroles punktu, prasot ievērot likumā paredzēto finansējumu lauksaimniecībā 3% apmērā no valsts budžeta
- 1997. gada 28. aprīlī zemnieki rīkoja streiku Cēsu rajona
Bērzkrogā, prasot subsīdijām atvēlēt 3% no valsts budžeta un laicīgu dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksu
- 1996. gada 7. septembrī pie Ministru kabineta Rīgā pulcējās zemnieki, kas prasīja valdībai pārskatīt kredītmaksājumus
par Sampo tehniku maksātnespējīgajam Agrolīzingam
***
Toms Knope, zemnieku saimniecības Rudeņi īpašnieks:
– Lai gan valdība ar nodokļu celšanas un atbalsta griešanu ir pāršāvusi pār strīpu, es ceru, ka zemniekiem nevajadzēs rīkot protesta akcijas. Vismaz lauksaimnieki ir gatavi uz kompromisu.
Taču vai uz kompromisu būs gatava arī valdība?
Maira Dzelzkalēja, lauksaimniecības eksperte, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece:
– Arī zemnieki paši meklē risinājumu, kā gan valsts budžetā ietaupīt 4 miljonus latu, gan neradīt jaunus satricinājumus nozarē. Ceram, ka kompromisa variants gūs atbalstu. Pavasari zemnieki gaida ar dalītām jūtām un zināmām bažām. Piena nozarē situācija ir nostabilizējusies, bet augkopībā viss būs atkarīgs no tā, kā augi būs pārziemojuši.