Lai gan Latvija ir viena no krīzes visdziļāk skartajām valstīm, pārtikas produktu cenas Rīgas veikalos par to nebūt neliecina. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs, salīdzinot dažādu pārtikas produktu cenas Rīgas, Viļņas un Tallinas lielveikalos, secināja, ka Latvijas galvaspilsētā aptuveni 38 procenti pārtikas preču maksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs.
Vislētāk pārtiku ir iespējams iegādāties Viļņā.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija liecina, ka pērnā gada nogalē Rīgā bija Baltijā dārgākais piens (3,5%), jogurts, cūkgaļa, olas, cukurs, tomāti, sīpoli, dzeltenā paprika, laša fileja, augu eļļa, Evian ūdens (0,5 l), Lipton melnā tēja, Kellogg"s oriģinālās pārslas un Big Mac makdonaldā. Savukārt lētāk nekā kaimiņvalstīs Rīgā varēja nopirkt liellopu gaļu bez kaula, kviešu miltus, tostermaizi, svaigos kāpostus, banānus, kokakolu (0,5 l), degvīnu (38–40%) un kafiju makdonaldā.
Latvijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma Rīgas piena kombināts pārdošanas direktors Jānis Ceičs piena produktu cenu atšķirības starp Baltijas valstīm skaidroja ar augstajām energo izmaksām Latvijā un PVN likmju atšķirību Baltijā. Kā zināms, Latvijā PVN likme ir 22%, Lietuvā – 21%, Igaunijā – 20%. Neraugoties uz Latvijā augstāko PVN likmi, miltu cenas Latvijā tomēr bijušas zemākās Baltijā. Rīgas dzirnavnieka ģenerāldirektors Sandis Jansons to skaidro ar sīvo konkurenci Latvijas miltu tirgū. "Šobrīd konkurence fasēto miltu tirgū ir ļoti sīva, it īpaši Latvijā, ikviens ražotājs cīnās par katru jaunu klientu. Līdz ar to pieļauju, ka cenu atšķirības iekšējā tirgū un starp Baltijas valstīm ir skaidrojamas tieši ar saspringto konkurenci," Neatkarīgajai teica S. Jansons.
Pēc LTVC aplēsēm, vislielākais cenu kāpums galvaspilsētu veikalos Baltijā 2010. gada decembrī salīdzinājumā ar 2009. gada decembri bija kāpostiem: Tallinā par 229%, Viļņā par 216%, Rīgā par 115%. Savukārt tomātu cenas Tallinā pieauga par 117%, Viļņā par 109%. Tallinā arī sīpoli bija ievērojami sadārdzinājušies – par 133%.
Visās Baltijas valstīs cenas vienmērīgi samazinājās tikai atsevišķiem gaļas izstrādājumiem. Vīnes cīsiņi Tallinā un Viļņā kļuva par 13% lētāki, bet Rīgā – par 8% lētāki. Cūkgaļas bez kaula cena Rīgā saruka par 9%, Viļņā par 7%, Tallinā par 4%.
McDonald"s pārstāvniecības Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia mārketinga vadītājs Krīvs Krauliņš Neatkarīgajai skaidroja, ka McDonald"s 27 restorānu Baltijas valstīs ēdienkarti veido aptuveni 50 dažādi ēdieni un dzērieni, kuru cenas ietekmē daudzi objektīvi faktori katrā tirgū, piemēram, elektrības tarifi, nodokļi, darbasspēka izmaksas un citi. "Arī cenas vienam un tam pašam produktam vai maltītei var būt atšķirīgas katrā tirgū, jo McDonald"s izstrādā individuālus piedāvājumus katrā valstī, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes, tirgus īpatnības, uzņēmuma mērķus un citus aspektus," teica K. Krauliņš.
Pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītājas, asoc. prof., Dr. Oec. Ingūnas Gulbes skaidrojuma, jau ilgu laiku Viļņas veikalos ir bijusi nopērkama Baltijas valstīs lētākā pārtika. No apskatīto produktu saraksta pagājušā gada decembrī Viļņā bija 20 Baltijā lētākie pārtikas produkti un astoņi dārgākie, Tallinā 11 lētākie un 15 dārgākie, bet Rīgā deviņi lētākie un 14 dārgākie. "Tallinas veikalu augstās cenas gada beigās varētu būt skaidrojamas ar drīzo eiro ieviešanu. Visās valstīs pāreja uz eiro izraisīja 5–15% cenu pieaugumu. Igaunijā vasarā bija valsts kampaņa, kurā 525 firmas apņēmās necelt cenas 1. janvārī, izmantojot eiro par aizsegu. Bet kopš eiro ieviešanas patērētāju aizsardzības birojs izskata astoņas lietas par patērētāju tiesību pārkāpšanu – maldināšanu, solot nepalielināt cenas. Turklāt Igaunijā bija lielāka inflācija, nekā analītiķi prognozēja rudenī, kā arī jāņem vērā, ka Igaunija ir maza valsts un tur nav viegli dabūt lielus ilgtermiņa piegāžu līgumus mazumtirdzniecībai," atzina I. Gulbe.
Igaunijā savu produkciju pārdod vairāki Latvijas pārtikas ražotāji. Šā gada janvārī uz Igauniju eksportēti pārtikas produkti par 52 miljoniem latu, pērnā gada janvārī – par 39 miljoniem latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
"Eiro ieviešana Igaunijā faktiski nav radījusi būtisku ietekmi uz mūsu sadarbību ar partneriem Igaunijā, jo arī līdz šim visi norēķini tika veikti eiro valūtā. Turklāt Igaunijas krona vienmēr ir bijusi piesaistīta eiro valūtai, līdz ar to arī eiro ieviešanas ietekme uz pārtikas cenu izmaiņām ir minimāla," sacīja S. Jansons.
Arī Rīgas piena kombināts Igaunijas pāreju uz eiro nav izjutis. "Rīgas piena kombināts uz Lietuvu eksportē saldējumu, uz Igauniju Lāses produktus, taču mūsu uzņēmumam Lietuva un Igaunija nav mērķa tirgus, RPK orientējas uz plašākiem ūdeņiem – ļoti nopietni strādājam un paplašinām eksportu uz Krieviju un Azerbaidžānu," atklāja J. Ceičs.