Elektroenerģijas tirgus likums nosaka: uzņēmumiem, kuros strādā 50 un vairāk darbinieku, elektrība jāpērk brīvajā tirgū. Tā kā brīvajā tirgū elektrības cena lielākoties ir augstāka nekā regulētajā, šī likuma prasība nebūt nestimulē uzņēmumus, kuros strādājošo skaits tuvojas pussimtam, radīt jaunas darba vietas.
Latvijā elektroenerģijas tirgus liberalizēts no 2007. gada 1. jūlija, līdz ar to gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām radās iespēja izvēlēties elektrības piegādātāju. No 2008. gada 15. maija Latvijā stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz elektroenerģijas tirgū obligātā kārtā iesaistīt lielos elektroenerģijas lietotājus – uzņēmumus, kuros strādā 50 un vairāk darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir septiņi miljoni latu un vairāk.
Piensaimnieku kooperatīvās savienības Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis atzinās, ka ar bažām gaida jauno elektrības rēķinu. Iemesls tam ir darbinieku skaits, kas kopš kooperatīva dibināšanas ir divkāršojies. 1994. gadā, kad dibinājās PKS Straupe, tajā strādāja 34 cilvēki, šobrīd jau 61 darbinieks. Līdz ar to, pārsniedzot 50 darba vietu slieksni, arī šim piena pārstrādātājam nāksies pirkt elektrību brīvajā tirgū.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Rubesa-Voravko skaidroja, ka elektrības cena brīvajā tirgū ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no šīs pašas cenas izmaiņām un elektroenerģijas tirdzniecības līguma nosacījumiem. «Uzņēmums brīvajā tirgū var slēgt līgumu par elektroenerģijas piegādi ar jebkuru elektroenerģijas piegādātāju, izvērtējot visus tirgū pieejamos piedāvājumus un vienojoties par abām pusēm pieņemamākajiem līguma nosacījumiem. Tāpēc elektroenerģijas cena brīvajā tirgū katram uzņēmumam var būt cita, kas var būt gan mazāka, gan lielāka. Vairākumā gadījumu elektroenerģijas regulētā cena joprojām ir zemāka nekā tirgus cena,» atzina E. Rubesa-Voravko.
Tomēr Latvijā iespēja uzņēmumiem pievienoties vai nepievienoties brīvajam elektrības tirgum ir viena no liberālākajām ES. Pēc EM skaidrojuma, Latvijā tiek izmantots visplašākais iespējamais nosacījumu klāsts, definējot tos patērētājus, kas var iegādāties elektroenerģiju par regulētu cenu. Eiropas Savienības nosacījumi obligātā kārtā universālo pakalpojumu, tas ir, iespēju iegādāties elektroenerģiju par regulētu cenu, attiecina tikai uz mājsaimniecībām.
Latvijā brīvais elektroenerģijas tirgus veido aptuveni 45% no patēriņa.
Latvenergo, kas ir lielākais elektroenerģijas ražotājs un tirgotājs Latvijā, veiksmīgi darbojas arī brīvajā tirgū. Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis informēja, ka uzņēmums martā Latvijā noslēdzis 30 jaunu līgumu ar tirgus klientiem, kas līdz šim elektrību iegādājās kā saistītie klienti par regulētu tarifu, un ieguvis sešus jaunus klientus Igaunijā. «Tādējādi Latvenergo Igaunijā ieguvis kontraktus par 40 GWh, kas pārsniedz to apjomu, kuru Latvijas energokompānija zaudējusi, aptuveni sešdesmit klientiem Latvijā izvēloties citus enerģijas piegādātājus. Turklāt vairākas no aizgājušajām firmām palikušas parādā Latvijas vadošajam enerģētikas uzņēmumam, kas liecina par tendenci – mainot piegādātājus, izvairīties no saistībām,» skaidroja A. Siksnis.
Saskaņā ar Tirgus un sociālo pētījumu centra Latvijas fakti pērn veikto aptauju aptuveni 37,5% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka brīvā tirgus apstākļos elektroenerģijas cena palielināsies, savukārt 33% domāja, ka tas samazinās elektroenerģijas cenu.
«Pētījums uzrāda klasisku stereotipu par brīvo tirgu – pakalpojumu cenai jāsamazinās. Latvijas sabiedrība neņem vērā apstākli, ka elektrības cena līdz šim ir tikusi regulēta. Līdz ar to klasiskie brīvā tirgus mehānismi šajā gadījumā nestrādā. Drīzāk otrādi – elektrības brīvais tirgus visdrīzāk radīs cenas pieaugumu,» teica sociologs Aigars Freimanis.