Jogurta, mājas konfekšu un citu kārumu ražotāji cukura medībās šobrīd dodas uz lielveikaliem, jo cukura cena vairumtirdzniecībā par apmēram 20 procentiem pārsniedz veikala cenu. Turklāt vairumtirgotāji cukuru piegādā tikai safasētu pa kilogramam. Maisos cukuru Latvijā nopirkt vairs nevarot.
Piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai Straupe piederošajā piena pārstrādes uzņēmumā top apmēram 20 dažādi produkti, arī jogurts un sviests ar šokolādi, ražošanai nepieciešamo cukura daudzumu viņi ir spiesti pirkt safasētu pa kilogramiem.
«Cukuru maisos vairs nevaram nopirkt. Tādu vairs neviens nepiedāvā. Turklāt vairumtirgotāji piedāvā iegādāties cukuru par 65 santīmiem kilogramā plus PVN. Maximā cukurs maksā lētāk,» sašutis stāsta Straupes valdes priekšsēdētājs Imants Balodis.
Arī Amatas novada Skujenes saimniecības Indrāni saimniece Liene Margēviča atzina, ka cukura cenu kāpums būtiski ietekmēs viņas uzņēmējdarbību. Indrānos top rabarberu, burkānu, upeņu marmelādes, kartupeļu trifeles, ķirbju sukādes un daudz citu kārumu, kuru gatavošanā tiek izmantots arī cukurs. «Vairumtirgotāji cukuru piedāvā iegādāties par 80 santīmiem kilogramā. Supernetto veikalos cena ir nedaudz virs 60 santīmiem. Tāpēc, protams, izvēlamies lielveikala piedāvājumu. Taču, ja arī veikalos cukura cena uzkāps līdz vairumtirdzniecības līmenim, produkcijas pašizmaksa kāps un līdz ar to arī galīgā cena,» sacīja L. Margēviča.
Absurdo situāciju cukura tirgū NP Foods iepirkumu vadītāja Laimdota Stelpa skaidro ar cukura deficītu Eiropā. «Līdz ar to vairumtirgotāji ceļ cenas, savukārt mazumtirgotāji, kuri ir noslēguši līgumus par cukura piegādēm ar noteiktu cenu, var atļauties to tirgot par zemāku cenu nekā vairumtirdzniecībā un piesaistīt tos klientus, kuri agrāk cukuru iegādājās vairumā,» stāstīja L. Stelpa. Cukura trūkst arī Polijā, un tāpēc šī saldviela Polijā maksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Vācijā. Polijas iedzīvotāji dodas uz Vācijas pierobežu, lai iegādātos cukuru lielā daudzumā. Vācijā cukura kilograms maksājot aptuveni 44 santīmus kilogramā, kas ir daudz lētāk nekā Latvijā un aptuveni divtik lētāk nekā Polijā, kur cukura cena sasniegusi pat 90 santīmus par kilogramu.
L. Stelpa pieļauj, ka situācija varētu mainīties maijā un cukurs vairumtirdzniecībā, iespējams, kļūtu lētāks, jo tad Briselē tiks lemts par cukura intervences atvēršanu.
Saldumu ražotājs Laima cukura deficītu neizjūt, jo uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar cukura piegādātājiem par noteiktu cenu un pagaidām šie apjomi vēl nav izsmelti. Uzņēmums cukuru iepērk maisos, un tā darbiniekiem nav jādodas uz veikalu pirkt pa vienai cukura paciņai. Taču L. Stelpa pauda bažas par nākamo ražošanas sezonu, jo prognoze liecinot, ka cukura cena 2011./2012. gada līgumā varētu būt par 35 % augstāka nekā pašreizējā līgumā.
Savukārt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs prognozē, ka cukura ražošana pasaulē šogad ievērojami palielināsies un pirmo reizi kopš 2007. gada ražošana pārsniegs izlietojumu. Par to liecinot cukurbiešu platību palielinājums, kuru iniciēja augstās cukura cenas. Tomēr uz drīzu cukura palētināšanos cerību esot maz – cenu augstais līmenis saglabāšoties visu 2011. gadu.
Eiropas Savienībā īstenotā cukura reforma, kuras dēļ Latvija zaudēja abas savas cukurfabrikas, gaidīto cukura cenu samazinājumu nav nesusi. ES cukura reformas laikā – 2007. un 2008. gadā – cukura vidējā cena bija 74 un 75 santīmi kilogramā – augstākā pēdējo 15 gadu laikā. Pērn šī saldviela kļuva nedaudz lētāka, bet šogad atkal, visticamāk, tā sasniegs iepriekšējos rekordus. Pagājušā gada martā veikalos lētākais cukurs maksāja 55 santīmus kilogramā un maijā pat 46 santīmus kilogramā, bet šobrīd jārēķinās ar vismaz 65 santīmiem kilogramā, un par šādu cenu cukurs ir tikai atsevišķos veikalos, ne visos.