Valdība budžeta konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā iecerējusi veikt lielākoties uz nodokļu paaugstināšanas un jaunu nodevu ieviešanas rēķina, bet ar samērā nelielu izdevumu samazinājumu. Pret šādu scenāriju iebilst ne tikai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, bet arī starptautiskie aizdevēji.
Pretēji premjera Valda Dombrovska (Vienotība) optimistiskajam apgalvojumam, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par papildu konsolidācijas pasākumiem ir pavisam tuvu un lielas izmaiņas valdības apstiprinātajā plānā nebūs jāievieš, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atklāja, ka starptautiskie aizdevēji nav pilnīgi apmierināti ar valdības piedāvātajiem konsolidācijas pasākumiem.
Konsolidācijai nepieciešamos 50 miljonus latu valdība plāno iegūt, par 16 miljoniem latu samazinot izdevumus, bet par 34 miljoniem latu palielinot ieņēmumus, tai skaitā palielinot akcīzes nodokli benzīnam, alkoholam, cigaretēm, atceļot samazināto PVN likmi dabasgāzei un medicīnisko preču piegādēm, izņemot invalīdiem paredzētās preces.
Arī FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība) atzina, ka FM būtu vēlējusies konsolidācijas pasākumos lielāku akcentu likt uz izdevumu samazinājumu, taču "tāda ir panāktā vienošanās".
Nākamā gada valsts budžeta nepieciešamo konsolidācijas apjomu FM pārstāvji Saeimas deputātiem nenosauca, skaidrojot, ka to vēl nav iespējams precīzi noteikt. Pēc deputāta Andra Šķēles (PLL) aprēķiniem, nākamgad visticamāk budžeta konsolidācija varētu sasniegt aptuveni 200 miljonus latu.
Kādā veidā to varētu izdarīt, nav skaidrs. Pašlaik plānotie budžeta konsolidācijas pasākumi nākamgad pēc FM aplēsēm varētu papildus dot 44 miljonus latu ieņēmumu daļā un 16 miljonu latu samazinājumu izdevumu daļā.
"Nodokļu paaugstināšanas limits ir izsmelts līdz pēdējam," atzina I. Viņķele. Viņa pieļāva, ka vienīgā iespēja vēl ir paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli, un šajā virzienā jau strādājot darba grupa.