Pēc pusotra gada Jelgavā darbu varētu uzsākt zemniekiem piederoša piena pārstrādes rūpnīca, kurā tiktu gatavots siers un iebiezināts industriālais piens. Projekts patlaban tiek skatīts Lauku atbalsta dienestā.
Ideju par savu piena pārstrādes rūpnīcu zemnieki loloja jau sen. Taču tikai pagājušajā gadā trīs piena kooperatīvi – Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri – apvienoja spēkus jaunas piena rūpnīcas izveidei, dibinot SIA Latvijas piens. Gada beigās uzņēmēji iesniedza Lauku atbalsta dienestam projektu, un pagaidām LAD vēl gala lēmumu nav pieņēmis. Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Aiga Smiltāne Neatkarīgajai skaidroja, ka šā projekta vērtēšana vēl turpinās, jo uzņēmumam bija jāiesniedz vēl papildu informācija.
Kopējās jaunās piena rūpnīcas būvniecības izmaksas plānotas teju 10 miljonu latu apmērā, un šim projektam nepieciešamos finanšu līdzekļus ieguldīs paši kooperatīvi, tiks arī izmantots bankas aizdevums un ES atbalsts. Pagājušā gada beigās valdība nolēma iekļaut SIA Latvijas piens un tā plānoto projektu starp tiem, kas 2011. gadā var pretendēt uz valsts galvojumu.
Jaunajai rūpnīcai vieta nolūkota Jelgavā, Langervaldes ielā 7. Pagājušā gada decembra vidū Jelgavas dome ārkārtas sēdē jau pieņēmusi zemniekiem pozitīvu lēmumu – nolemjot iznomāt SIA Latvijas piens četrus hektārus lielu zemes gabalu šajā vietā uz 12 gadiem. Nomas maksa noteikta 1,5 procentu apmērā no kadastrālās vērtības.
SIA Latvijas piens valdes loceklis Raimonds Freimanis uzsvēra, ka SIA Latvijas piens nav tikai formāla vienošanās, tas ir darboties spējīgs uzņēmums. Turklāt tas ir atvērts visiem zemniekiem. Tiem, kuri arī vēlas iesaistīties šajā projektā, jāiestājas kādā no trim SIA Latvijas piens veidojošiem kooperatīviem
R. Freimanis sacīja, ka šā projekta mērķis ir nodrošināt zemniekiem adekvātu un stabilu tirgus cenu, nevis gūt maksimālu peļņu dažiem uzņēmuma īpašniekiem, kā tas ir daudziem Latvijas lielajiem piena kombinātiem. "Esam tikai starta pozīcijās. Taču būtiski ir tas, ka šis jaunais pārstrādes uzņēmums piederēs zemniekiem, kas nozīmē, ka būs pats būtiskākais, kas nepieciešams pārstrādes procesa nodrošināšanai, un tas ir piens," atgādināja R. Freimanis.
Jaunajā rūpnīcā dienā plānots pārstrādāt 250 līdz 300 tonnu piena. Aptuveni 80 procentus no saražotā uzņēmēji cer eksportēt. Plānots, ka pie pilnas jaunās ražotnes darbības jaudas mēnesī varētu eksportēt vairāk nekā 500 tonnu siera.
LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece un kooperatīva Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece stāstīja, ka pagājušais gads piena kooperatīviem ir bijis sevišķi veiksmīgs, jo lielākajai daļai neto apgrozījums 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, ir palielinājies, daudziem pat divkāršojies. Apgrozījuma pieaugums skaidrojams gan ar piena iepirkuma cenas kāpumu, gan ar iepirktā piena apjoma palielināšanos. "Lai arī biedru skaita pieaugums ir neliels, esošie biedri kāpina savus ražošanas apjomus. Tas nozīmē, ka palielinās uzticība piena kooperatīviem un cilvēki saredz tajā perspektīvu," sacīja Piena ceļa valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece.
2008. gadā I. Aizsilnieces vadītais kooperatīvs Piena ceļš iegādājās AS Jaunpils pienotava, tādējādi nodrošinot iespēju zemniekiem pašiem nodarboties ar pārstrādi. Tāpat pozitīvi piemēri ir piena kooperatīvs Dundaga un AS Trikātas siers, kas pieder kooperatīvam Trikāta KS.