Amatas novada Skujenes bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Indrāni top kartupeļu marcipāns, burkānu un pieneņu marmelāde, ķirbju sukādes un citi kārumi, kuru gatavošanā bez elektrības neiztikt, – dārzeņu smalcināšanu atvieglo elektriskā rīve, marmelādes vārīšanu – elektriskā plīts.
Tāpat kā daudzās citās lauku mājās, arī šajā ir ledusskapis, ūdenssūknis, mikseris un citas ierīces, kas darbināmas ar elektrību. Plānoto elektrības tarifu pieaugumu Indrānu saimniece Liene Margēviča gaida ar bažām. «Mani vecāki ir Breša zemnieki. Savukārt mēs ar savu ģimeni izvēlējāmies laukiem netradicionālu nodarbošanos – piedāvājam sava dārza, pļavu un meža augļus – saldus kārumus, svaigus dārzeņus, ievārījumus, tējas, garšaugus. Taču elektrības skaitītājs abām mūsu ģimenēm ir viens. Mēs pat domājām par vēl viena skaitītāja ierīkošanu un atsevišķa līguma slēgšanu ar Latvenergo, taču baidāmies, ka tas maksās pārāk dārgi,» stāstīja L. Margēviča.
Indrānu vienīgie ienākumi ir svaigo un pārstrādāto augļu, ogu un dārzeņu pārdošana, kā arī lauku tūrisms. Saimniecība neaudzē ne graudaugus, ne arī nodod pienu kādam pārstrādes uzņēmumam, tāpēc L. Margēviča rūpīgi izsver katru izdevumu un nemitīgi domā par jaunu produktu radīšanu. Liene par sevi saka: «Esmu vairāk māksliniece nekā lauksaimniece.» Sarkanā āboliņa, piparmētru, rabarberu, upeņu marmelāde, kartupeļu, burkānu marcipāns, ķirbju sukādes – kopumā 89 dažādi produkcijas veidi. To visu Liene gatavo virtuvē, kas nepārsniedz parastas lauku mājas virtuves apmērus, tiesa, ievērojot visas Pārtikas un veterinārā dienesta prasības. Indrāni varētu arī paplašināt pārstrādi, taču trūkst čaklu palīgu. Tuvumā tādus neatrast, jo apkārtnē ir septiņas pamestas mājas.
«Lieli meži, mazi lauki, slikti ceļi – tā pie mums izskatās no malas,» atzīst arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Zaļais grozs vadītāja Ingrīda Vāvere. «Taču, lai gan esam nelielas saimniecības, kopā varam izdarīt daudz ko.» Šā kooperatīva, kura biedrs ir arī Indrāni, apgrozījums 2010. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu ir palielinājies 3,8 reizes. Krīze ievilkusi savus vaibstus arī šīs puses uzņēmējdarbībā – 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, Zaļā groza apgrozījums samazinājās par pusi, bet 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, pieauga par 61 procentu.
«Izmantojot iespēju iepazīties ar Eiropas Savienības valstu lauksaimnieku pieredzi, pirms vairākiem gadiem viesojāmies vairākās lauku sētās ārpus Latvijas. Pārsteidza tas, ka gandrīz katrā saimniecībā kaut ko pārstrādāja un piedāvāja pircējiem. Jautāju kādai zviedru saimniecei, kā viņa sadūšojusies tik prasību pārpilnam biznesam kā pārstrādei. Viņa atteica: «Sākām ar mazumiņu - ar sinepēm.» Arī Zaļais grozs sāka ar mazumiņu – skābētiem kāpostiem. Šobrīd pārstrāde jau ir divās kooperatīva saimniecībās – Indrāni un Lušēni. Reizi divās nedēļās ekoloģiskie lauku labumi, tajā skaitā Indrānu ražojumi, tiek nogādāti 18 veikalos Latvijā un piecos restorānos.