Pārbaudot pretenzijas par elektronisko sakaru kvalitāti, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) secinājusi, ka visbiežāk pērn Latvijas iedzīvotāji sūdzējušies par televīzijas un interneta pakalpojumiem. Taču reāli sodīts neviens pakalpojumu sniedzējs nav.
«Lielākoties pakalpojumu sniedzēji līgumā paredzēto nav pārkāpuši. Bieži ir gadījumi, ka līguma pirmajā lapā tiek solīts, piemēram, interneta ātrums līdz
100 megabitiem sekundē, bet trešajā lapā kā garantētais ātrums ir minēts pavisam cits cipars – daudz mazāks. Šādā gadījumā līgumā noteiktais nav pārkāpts un vienīgais, ko varam ieteikt – pirms parakstīšanas rūpīgi izlasīt visu līguma tekstu,» sacīja SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora vietnieks Aleksandrs Čerņakovs Neimarks. Pēc viņa teiktā, tomēr aptuveni 10 procenti no visiem pārbaudītajiem gadījumiem ir bijuši tādi, kuros nav bijis nodrošināts līgumā paredzētais. Diemžēl pašreizējā likumdošana šādos gadījumos paredz iespēju klientiem saņemt vien kompensāciju, bet likumā nav ietverta norma, kas ļautu klientam lauzt līgumu pirms termiņa bez soda sankciju piemērošanas. Pagaidām šāda iespēja ir atkarīga no katra pakalpojumu sniedzēja godaprāta. A. Čerņakovs Neimarks stāstīja, ka SPRK un PTAC ir rosinājis izmaiņas likumā, turpmāk paredzot šādu normu.
SPRK padomes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs kopumā ar elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti Latvijā ir apmierināts. «Balss telefonijas pakalpojumu līmenis ir uzlabojies, un droši var teikt, ka ar šiem pakalpojumiem Latvijā nav problēmu,» uzsvēra V. Lokenbahs. Diemžēl ar televīzijas un interneta pakalpojumiem iedzīvotāji ir daudz mazāk apmierināti. Aptuveni 70 procenti no visām pērn iesniegtajām sūdzībām bija tieši par šiem pakalpojumiem. V. Lokenbahs vērsa uzmanību, ka ne visos gadījumos iedzīvotāji vērsās pēc palīdzības pie SPRK. Sākotnēji klienti mēģinot atrisināt problēmu pie pakalpojumu sniedzēja un tikai tad, ja tas neizdodas, vēršas pie SPRK.