Pretēji valsts vadītāju un atsevišķu politiķu paustajam optimismam, ka krīzes dziļākais punkts jau aiz muguras, uzņēmēji un iedzīvotāji ir daudz skeptiskāki.
Politiķu optimismu stiprina pozitīvie makroekonomikas rādītāji: IKP jau kopš pagājušā gada liecina par ekonomikas augšupeju. Savukārt uzņēmēji un iedzīvotāji ielūkojas savos maciņos, un tie kļūst arvien tukšāki.
«Ekonomikas augšupeju neizjūtam. Iedzīvotāju maciņu apjoms ar katru nodokļa palielinājumu tikai samazinās,» saka Latvija Statoil vadības grupas loceklis Artūrs Eglītis. Viņš uzsver, ka valstiskā līmenī netiek analizētas iespējas, kā veicināt cilvēku pirktspēju, kādas cilvēkiem ir iespējas vairot savus ienākumus. «Analizējot makroekonomikas datus, iespējams, parādās skaitļi ar plusa zīmi, proti, pieaugumu. Taču ir jāņem vērā, ka izejas punkts ir ļoti zemu. Ja 2009. gadā bija sasniegts ekonomikas zemākais punkts, tad, protams, katrs neliels pieaugums parāda pozitīvu tendenci. Taču diemžēl tikai uz papīra,» teic A. Eglītis.
Arī SIA Latvijas Energoceltnieks valdes priekšsēdētājs Andris AsarsAsarovskis atzīst, ka par ekonomikas augšupeju runāt vēl pāragri, drīzāk otrādi – ekonomika kopumā pasliktinās. «Uzskatu, ka galvenokārt ekonomikas izaugsme tiek kavēta valdības nekonsekventas darbības dēļ, nepārdomāti pieņemot lēmumus, kas ne tikai uzliek papildu nodokļu slogu, mazina sabiedrības maksātspēju, bet arī kavē ekonomikas attīstību kopumā,» teic
A. AsarsAsarovskis. Līdzīgās domās ir arī Latvijas lielākā graudu pārstrādes uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons. Viņš atzīst, ka viņa vadītais uzņēmums nav novērojis kardinālas izmaiņas patērētāju uzvedībā.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tautsaimniecības aktivitātes pieaugums uz krīzes seku krituma fona ir maz jūtams. «Bezdarbs ir augsts, un tāds tas saglabāsies vēl vairākus gadus, atalgojums pieaugs stipri mēreni, daļu noēdīs cenu un nodokļu pieaugums. Pozitīvās pārmaiņas tik drīz nespēs atrisināt visas krīzes uzkrātās sekas,» skaidro D. Gašpuitis.
Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts Neatkarīgajai skaidro, ka recesijas laikā daudzi ir zaudējuši darbu, ienākumus, bet nodokļi un cenas ir palielinājušās. Līdz ar to daļa iedzīvotāju vairs nevar atļauties tādu pašu patēriņa līmeni kā treknajos gados. «Tāpēc, iespējams, arī vairākums vēl neizjūt situācijas uzlabošanos,» pieļauj D. Stikuts.
Banku eksperti tomēr kopumā ir daudz optimistiskāk noskaņoti. «Lejupslīde ir beigusies,» pārliecinoši teic D. Gašpuitis. «Ekonomikas motors pamazām sāk uzņemt apgriezienus un kustināt ekonomiku. Vēl paies noteikts laiks, līdz eksporta virzīto izaugsmi izteiktāk izjutīs arī pārējās nozares, bet mums, pasažieriem, nāksies vēl paciesties, līdz motora ģenerētais siltums mūs sasniegs. Galvenais šobrīd ir nodrošināt, lai motors nenoslāpst zem pārlieku lielās nodokļu un inflācijas pieauguma nastas.»
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds ir pamanījis, ka uzņēmēji atkal sākuši runāt par vajadzību pēc papildu darbiniekiem, tirdzniecības centros ir redzami vairāk cilvēku nekā pirms gada, Rīgā atkal veidojas satiksmes sastrēgumi. «Protams, salīdzinot ar tā saukto trekno gadu pārmērībām, sajūtu līmenī šā brīža pakāpeniskā atlabšana daudziem noteikti šķiet kā stāvēšana uz vietas,» pieļāva A. Strazds.