Daiga Stokenberga / Autori

Pēdējo trīs četru gadu laikā Mārupes novada pašvaldība aktualizējusi sadarbību ar novada iedzīvotājiem, radot dažādas platformas, lai iedzīvotāju viedokļi un idejas nonāktu līdz pašvaldībai, tiktu izdiskutētas un iespēju robežās realizētas.

Ne jau tikai Mārupes novada, bet gan visas pasaules attīstība ir tiešā veidā saistīta ar zaļu domāšanu un dzīvošanu, tāpēc Mārupes novada pašvaldība aktualizējusi tādu projektu ieviešanu, kam līdz šim nav prototipu Latvijā.

Dažādi dati liecina, ka transports un loģistika sastāda 10 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tostarp pārvadājumi caur ostām, pa dzelzceļu un sauszemi. Lai arī vēl pirms desmit gadiem nozarei tika pievērsta liela uzmanība un Latviju saucām par tranzīta valsti un saskatījām labas perspektīvas tās attīstībai, nozare pakāpeniski sabrūk. Sarūk jūras un dzelzceļa pārvadājumi, kā arī autotransporta pārvadājumu uzņēmumus pēdējos gados vajā dažādas problēmas, kas neļauj tai augt un attīstīties. Daļa no problēmām nav risināma valsts līmenī, taču daļu varētu atrisināt, ja vien valdība būtu ieinteresēta.

Mārupes novada pašvaldības lielākais izaicinājums ir spēt nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru strauji augošam iedzīvotāju skaitam, kuriem nepieciešamas arī labiekārtotas ielas un ūdenssaimniecības pakalpojumi.

Neatkarīgā sarunājas ar Mārupes novada domes izpilddirektoru Kristapu Loču.

Latvijas Kultūras akadēmija programmu “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”* veidojusi saskaņā ar aktuālajām pasaules tendencēm – moderni pārvaldības procesi, ilgtspēja, mantojuma tiesību aspekti, resursu piesaiste un menedžments, digitalizācija un tehnoloģiju iespējas, lai mantojumu padarītu pieejamu un saistošu. Tāpat būtiski ir veicināt intelektuālu diskusiju par mantojuma interpretāciju un mūsdienīgu skatu komunikācijā, lai mantojums tiktu ieraudzīts, sadzirdēts un sajusts.

Rīgas valsts tehnikums (RVT), kas ir dibināts 1919. gada 29. decembrī, visu 2019. gadu aizvadīja simtgades zīmē. Simtgades jubilejas gads noslēdzās ar svinīgo pasākumu Rīgas Latviešu biedrības namā 2019. gada 13. decembrī

Par sievieti inženierzinātnēs saruna ar Nadeždu Spiridovsku, Transporta un sakaru institūta (TSI) Zinātniski pētnieciskās nodaļas pētnieci un Matemātisko metožu un modelēšanas katedras docenti.

Izaugušas vairākas paaudzes, kam «Latvijas valsts mežu» apsaimniekotais dabas parks Tērvetē ir gluži vai ikvasaras piedzīvojumu galamērķis. Parks mainās, attīstās, plešas plašumā un kļūst bagātāks saturā, tāpēc cilvēki brauc turp vairākkārt un vienmēr atklāj ko jaunu. Tērvetē rūķi vairs nedzīvo tikai mežā un pazemē, bet arī pilsētā. Parkam tiek atvēlēta arvien lielāka teritorija ‒ tas plešas arī otrā pusē šosejai, līdzās lielajām autostāvvietām, kur jau iezīmējas «Kurbada pasaule» – izaicinājumiem bagātas velotrases, lielākais tīklu parks Baltijā un piecu grūtības pakāpju gaisa trases «Tarzāns». Taču «Kurbada pasaulei» vēl gaidāma izaugsme.

Intervija ar AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju Evu Sietiņsoni.

Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanas pasākumi ir veicinājuši iedzīvotāju iepirkšanās tradīciju maiņu – sākotnēji drošības apsvērumu dēļ būtiski pieaudzis pieprasījums pēc pārtikas piegādes mājās, bet tagad, kad cilvēki ir iepazinuši pārtikas interneta veikala priekšrocības, viņi turpina izmantot šo pakalpojumu.

Starptautiskajiem autotransporta pārvadājumiem Latvijas ekonomikā ir sava nozīmīga loma, taču šīs nozares izaugsmei jau pirms vairākiem gadiem ir radīti šķēršļi – pirmkārt, darbības apjomu būtiski ietekmēja ES sankcijas pret Krieviju. Turklāt ES valstu starpā notiek kašķēšanās un mēģinājumi izspiest no Eiropas tirgus jaunās dalībvalstis, tostarp Latviju. Arī savā valstī, pat Covid-19 krīzes laikā atbalstu no valdības nozare vairs negaida.

Zīmols „Jānis Sauka” ir pazīstams tiem, kuri augstu vērtē gaļas izstrādājumu garšas buķeti un nevainojamu kvalitāti. Pirms dažām nedēļām darbu uzsāka jaunā SIA „Ādažu desu darbnīca” jeb sabiedrībā pazīstamā zīmola „Jānis Sauka” gaļas pārstrādes cehs. Tās tapšanā kopumā investēts vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Visos ziņu portālos un medijos galvenie virsraksti saistās ar Covid-19. Saprotams, ka cilvēki vēlas zināt par notikumiem un to attīstības tendencēm, taču sabiedrība grib zināt arī, kā jautājumi tiek risināti viņu pašvaldībās, bet citas pilsētas un novadi labprāt uzzina kolēģu pieredzi. Šoreiz intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.

Latvijai ir paveicies – laikā, kad pasauli plosa koronavīruss un visefektīvākais tā apkarošanas veids ir sociālā distancēšanās un svaigs gaiss, mēs varam doties dabā un netraucēti izmantot dabas sniegto palīdzību, jo Latvijā kopumā ir 3,4 miljoni hektāru mežu audžu, tostarp 1,6 miljonus hektāru apsaimnieko AS Latvijas valsts meži.

Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi, tostarp sociālā distancēšanās, ievieš korekcijas mūsu ikdienas ritmā – pārsvarā strādājam un atpūšamies mājās, kā rezultātā rodas jauni izaicinājumi, jauna problemātika, jauni attiecību un mājsaimniecību ikdienas risinājumi.

Visās jomās vīrusa izplatība ieviesusi korekcijas ‒ arī skolu dzīvē. Kāda ir šodienas skolu dzīve jautājām Valmieras valsts ģimnāzijas direktoram Artūram Skrastiņam.

Reklāmas un veikalu plaukti mums piedāvā visdažādākos tīrīšanas līdzekļus, ierīces un lupatiņas, kurām piemītot gluži vai maģiskas īpašības. Taču diezin vai ar spodrību mājoklī vien būs līdzēts, jo pat ar visspēcīgāko ķīmiju no negatīvajām enerģijām māju attīrīt nav iespējams, jo, tāpat kā mēdz sakrāties izlietotās zobu birstītes un putekļi, sakrājas arī enerģijas.

Rīgas TV tornis ir 368 metrus augsts – augstākais tornis Eiropas Savienībā. Ekspluatācijā tas nodots 1989. gadā. Jau tā būvniecības iecerē ir ielikta ne tikai funkcionalitāte, bet arī estētika un tehnoloģiskie risinājumi, kas torni padara par ievērojamu objektu pilsētvidē, izziņas un informācijas vietu, kā arī vērtīgu tūristu pieturvietu. Zaķusalas TV torņa būvju komplekss un tajā esošā infrastruktūra ir ļoti nozīmīga valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pamatdarbības funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai. Tai pašā laikā tornis ir jaunākā būve Latvijā, kas iekļauta kultūrvēstures pieminekļu sarakstā. Intervija ar LVRTC valdes locekli MARISU MEŽGALU.

Starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2020 pirmo reizi tika prezentēts Ogres novada Tūrisma informācijas centra jaunākais un noteikti arī aizraujošākais produkts – tūrisma objektu audiogids.

Šogad aprit 25 gadi, kopš dibināta zemnieku saimniecība Upeslīči Suntažos, kas šodien atbilstoši likumdošanai ir izveidota par SIA. 25 darbības gadu laikā no mazas zāģētavas ar 8 darbiniekiem, šodien SIA Upeslīči ir uzņēmums ar 40 strādājošajiem un 3 miljonu eiro apgrozījumu gadā.

Pašvaldības uzņēmums MS Siltums ir lielākais siltuma ražotājs Ogres novadā, kas nodrošina ar siltumenerģiju mājsaimniecības un citus patērētājus novada pagastos – Madlienā, Suntažos, Lauberē, Meņģelē un Ķeipenē, kā arī saražo lielāko daļu siltumenerģijas Ogres pilsētai.