Latvijas Kultūras akadēmija programmu “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”* veidojusi saskaņā ar aktuālajām pasaules tendencēm – moderni pārvaldības procesi, ilgtspēja, mantojuma tiesību aspekti, resursu piesaiste un menedžments, digitalizācija un tehnoloģiju iespējas, lai mantojumu padarītu pieejamu un saistošu. Tāpat būtiski ir veicināt intelektuālu diskusiju par mantojuma interpretāciju un mūsdienīgu skatu komunikācijā, lai mantojums tiktu ieraudzīts, sadzirdēts un sajusts.
Gan vietējā, gan starptautiskā mērogā Latvija sevi pozicionē kā kultūras lielvalsti, kuras vārdu pasaulē spodrina mūsu izcilie mākslinieki un kurā muzejus apmeklē vairāk cilvēku nekā vidēji Eiropā.
Par kultūras nozīmi valsts tautsaimniecībā, par kultūras mantojuma saglabāšanu un instrumentiem tā iedzīvināšanai mūsdienu realitātē saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” projektu koordinatori un Latvijas Muzeju biedrības valdes locekli Elīnu Vikmani.
Latvijas Kultūras akadēmijā top jauna maģistra studiju programma “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”. Kādēļ šī joma ir aktuāla Latvijai kopumā”?
80% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka kultūras mantojums ir svarīgs to identitātei, ka valstīm jāvelta vairāk resursu mantojuma saglabāšanai. Tomēr Latvijā nav nevienas kultūras mantojuma akadēmiskās programmas, kurā apgūt, kā saglabāt, pārvaldīt un padarīt to pieejamu cilvēkiem. Attiecīgi cilvēkiem, kas vēlētos iegūt zināšanas un prasmes, akadēmiski iedziļināties, būtu bijis jāaizbrauc no Latvijas. Arī Latvijas Muzeju biedrībā uzskatām, ka nozares attīstībai ir akūti nepieciešama akadēmiska izglītības programma, ne tikai profesionālie kursi.
Jaunā maģistra studiju programma “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” ir par mūsdienīgu skatījumu uz kultūras mantojumu, par ilgtspējību tā pārvaldīšanā, par to, kā 21. gs. radīt jaunas formas, kā jēgpilni komunicēt ar iedzīvotājiem par kultūras mantojumu.
Programma veidota saskaņā ar aktuālajām pasaules tendencēm - moderni pārvaldības procesi, ilgtspēja, mantojuma tiesību aspekti, resursu piesaiste un menedžments, digitalizācija un tehnoloģiju iespējas, lai mantojumu padarītu pieejamu un saistošu. Tāpat būtiski ir veicināt intelektuālu diskusiju par mantojuma interpretāciju un mūsdienīgu skatu komunikācijā, lai mantojums tiktu ieraudzīts, sadzirdēts un sajusts šodienas sabiedrībā. Protams, mantojuma saglabāšana pati par sevi ir būtiska nākamībai, taču, lai šodienas cilvēks par to ieinteresētos, ir jārada aktuāla forma un jāsaskata mūsdienu konteksts.
Latvijas Kultūras akadēmijai izdevies izveidot programmu ar mūsdienīgu skatu, piesaistot starptautiskos mācībspēkus, izstrādes gaitā konsultējoties ar mūsu partneriem - kultūras mantojuma institūcijām un organizācijām Latvijā -, kā arī sadarbojoties ar tūrisma ekspertiem - Vidzemes Augstskolu.
Kas ir jaunās studiju programmas mērķauditorija?
Programmā gaidīti gan sociālo un humanitāro bakalauru beidzēji, kas vēl tikai vēlas savu profesionālo dzīvi sasaistīt ar kultūras mantojuma jomu ‒ vai tas būtu kultūras tūrisms, atmiņas institūcijas vai akadēmiska karjera pētniecībā.
Otra grupa, kurai programma ir aktuāla - cilvēki, kas ieguvuši “praktisko izglītību” darbavietās jeb speciālisti, kas jau strādā ar kultūras mantojumu. Arī es tieši šādi esmu nonākusi kultūras mantojuma sfērā. Un apzinos, ka ikdienas darbā rodas rutīna, pietrūkst intelektuāla diskusija, kā svaigs gaiss nepieciešama jauna informācija, jauni apvāršņi, kas sniegtu impulsus izvirzīt sev jaunus mērķus. Ir nepieciešams arī stiprināt viedokļu un pieredzes apmaiņu starp esošajiem profesionāļiem mantojuma jomā, to vēlamies veicināt ar jauno programmu.
Apzināmies, ka daļa mūsu studentu strādās, tāpēc mācības programmā notiks nedēļas nogalēs.
Strādājot kā Kultūrkapitāla fonda ekspertei kultūras mantojuma nozarē, redzu, ka cilvēki ir motivēti arī atjaunot mūsu kultūras mantojumu, jauni cilvēki sākuši iegādāties visai bēdīgā stāvoklī esošas Latvijas muižas. Mēs programmā vēlētos redzēt cilvēkus, kuriem ir misijas apziņa atjaunot kādu Latvijas stūri vai uzņemties rūpes par kultūras mantojumu. Esmu pārliecināta, ka studijas jēgpilni atbalstītu veiksmīgu darbību kultūras mantojuma objektos.
Piebildīšu, ka studijām pieejamas arī budžeta vietas. Programma šobrīd tiek licencēta. Uzņemšanu plānojam augustā, lai jau septembrī sāktu darbu.
Mēs esam pieraduši teikt, ka Latvija ir kultūras lielvalsts. Cik pamatots ir šis apgalvojums?
Nenoliedzama ir mūsu izcilo mākslinieku un izpildītāju, diriģentu atpazīstamība pasaulē. Attiecībā uz kultūras mantojumu ‒ faktiski puse Latvijas iedzīvotāju ik gadu apmeklē kultūrvēsturiskas vietas vai muzejus. Lai arī iedzīvotāju skaits samazinās, muzeju apmeklējumu skaits palielinās, un tas ir augstākais pēdējo 25 gadu laikā. Turklāt Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem muzeju apmeklējumam arī visas Eiropas kontekstā. Tāda aina izgaismojās Latvijas Kultūras akadēmijas veiktajos pētījumos, kuru pirms diviem gadiem pasūtīja Kultūras ministrija par kultūras patēriņu un muzeju lomu Latvijā. Arī mūsu valsts nacionālajā attīstības plānā un galvaspilsētas plānos ir iestrādāta vīzija kļūt par Ziemeļeiropas kultūras metropoli.
No otras puses - vai varam būt kultūras lielvalsts bez savas nacionālās koncertzāles un nacionālā laikmetīgās mākslas muzeja? Tas ir liels jautājums. Tā nav tikai infrastruktūra, bet arī starptautiskā sadarbība, integrācija izglītībā, piemēram, caur Latvijas “skolas somu”, mākslas tirgus attīstību, protams, kultūras tūrismu. Tāpat muzejiem ir ļoti nozīmīga sociālā loma, un laikmetīgās mākslas muzeji ir vieni no tiem, kas visdrosmīgāk rada izmaiņas sabiedrībā, veicina toleranci un kritisko domāšanu. Un piesaista jauno cilvēku interesi kultūras mantojuma tēmai. Pasaulē muzeju darbība, meklējot arvien jaunus ceļus, kā sasaistīt kultūras mantojumu ar aktuāliem šodienas jautājumiem, kļūst arvien visaptverošāka. Iedomājieties, Kanādā ārsts var izrakstīt vizīti uz muzeju kā terapijas sastāvdaļu, ASV notiek muzeju kolekcijās balstītas apmācības medmāsām un izmeklētājiem. Piemēru ir daudz.
Covid-19 krīze izgaismoja, ka kultūras nozarei ir būtiska nozīme ne tikai kā cilvēka personības pilnveidošanas instrumentam, bet arī kā nozīmīgam ekonomiskam aspektam valsts dzīvē.
Kultūra vienmēr ir bijusi ar virsuzdevumu. Tās mērķis nav un nebūs pelnīt, taču Covid-19 krīze lika uz kultūru paskatīties no cita redzes leņķa ‒ pavisam pragmatiski un piezemēti. Šis sektors rada darba vietas, maksā nodokļus, veicina teritoriju attīstību, uzlabo dzīves kvalitāti, ir svarīgs aspekts investīciju piesaistei. Arī politiskajā retorikā saskatāms, ka krīzes atbalsts tiek virzīts uz mērķi no krīzes iznākt stiprākiem, varošākiem, mūsdienīgākiem, konkurētspējīgākiem vietējā un eksporta tirgū. Tas attiecas uz visām nozarēm, tostarp kultūru.
Arī jaunajā maģistra programmā diskutēsim ne tikai par kultūras mantojuma saglabāšanu, bet arī par kultūras mantojuma nozīmi tūrismā. Dažādi pētījumi apliecina, ka kultūras tūrisms arvien pieaug. Latvijā kultūras mantojumu kā svarīgu faktoru dažādos avotos apliecina vairāk nekā puse ārvalstu tūristu.
Latvijai gan vēl nav izstrādāta detalizēta kultūras tūrisma stratēģija. Esmu pārliecināta, ka jaunajā kultūras mantojuma programmā studējošajiem un beidzējiem ir jāiesaistās, lai šis starpnozaru darbs tiktu paveikts.
Ziņās lasīju, ka krīzes pārvarēšanai un ekonomikas restartam iezīmētie līdzekļi, varētu tikt novirzīti Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai un koncertzāles projekta attīstībai.
Laikmetīgās mākslas muzeja projekts ir pilnīgi gatavs būvniecības uzsākšanai un to sabiedrība varētu baudīt jau pēc diviem gadiem, savukārt par koncertzāles projekta virzību beidzot ir jāpieņem galīgais lēmums par vietu un projektu.
Abiem minētajiem projektiem ir ļoti senas saknes. Apmēram pirms 15 gadiem tā laika kultūras ministre Helēna Demakova iecerētos trīs objektus - koncertzāli, Nacionālo bibliotēku un Laikmetīgās mākslas muzeju ‒ simboliski nosauca par Jaunajiem trīs brāļiem. Šo gadu laikā ir īstenojies tikai viens no iecerētajiem “brāļiem” - Nacionālā bibliotēka. Gan Laikmetīgās mākslas muzeja, gan koncertzāles projekts te virzījies, te atkal tos skārušas krīzes. Uzskatu, ka šis brīdis, kad pieejami resursi, ir īstais moments, kad vajadzētu pieņemt lēmumu un arī izdarīt.
Cilvēkiem, kuri ikdienā nav saistīti ar mākslu un kultūru, visticamāk, nav īsti saprotams, kāpēc mums vajag Laikmetīgās mākslas muzeju.
Jā, Latvijā ir cilvēki, kas nesaprot, kādēļ kultūra ir būtiska, saglabājama un attīstāma. Kultūras akadēmijā veiktajā pētījumā 2018. gadā tika identificēts, ka Latvijā tikai 8% iedzīvotāju neapmeklē nevienu kultūras pasākumu. Pieņemu, ka ir cilvēki, kuriem laikmetīgā māksla liekas nepieņemama un nesaprotama - tas ir likumsakarīgi, ja mēs esam iepazinuši tikai nelielu daļu no tā, kāda ir laikmetīgā māksla, ja nevaram uz to ikdienā raudzīties, atklājot visu plašo spektru, ja nevaram par to diskutēt. Atsaukšos uz Somiju ‒ tur redzam, ka tieši laikmetīgās mākslas muzeji ir vispopulārākie. Tie piesaista gados jaunākus, ekonomiski aktīvus ārvalstu tūristus. Arī kopumā pasaulē šobrīd aktuālā tendence ir radīt muzejus, kas atspoguļo mākslas un vizuālās kultūras attīstību no 20. gs. otrās puses ar skatu uz nākotni.
* Programma izstrādāta projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (No. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros.
