Mārupes novada pašvaldības lielākais izaicinājums ir spēt nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru strauji augošam iedzīvotāju skaitam, kuriem nepieciešamas arī labiekārtotas ielas un ūdenssaimniecības pakalpojumi.
Turpina grants seguma ielu virsmas apstrādi
Mārupes novadā ir izstrādāta ielu un ceļu attīstības programma, kas ir ļoti nozīmīgs dokuments, lai pakāpeniski uzlabotu ielu infrastruktūru arī privātmāju apbūves teritorijās. Galvenais grants seguma trūkums ir tā putēšana vasaras periodā. Pagājušajā vasarā pašvaldība eksperimentālā kārtībā veica trīs grants seguma ielu apstrādi ar šķembu un bituma kārtām jeb tā saukto dubultās virsmas apstrādi. Kristaps Ločs stāsta: „Vizuāli un braukšanas komforta ziņā dubultā virsmas apstrāde ir līdzīga asfalta segumam. Taču šāda veida segumu nevar izmantot uz ielām un ceļiem ar intensīvu satiksmi - ideāli piemērota tā ir privātmāju rajoniem. Šogad turpināsim iesākto procesu - šovasar apmēram 2 kilometriem tiks uzklāta dubultā virsma.”
Ūdenssaimniecības tīklu paplašināšana ir sākusies
Jūnija sākumā ir parakstīts līgums ar būvniecības kompāniju „Velve” par ūdenssaimniecības tīklu paplašināšanu Mārupes novadā 4. kārtas ietvaros. Projekta kopējā summa sasniedz turpat 10 miljonus eiro - 50% sedz ES Kohēzijas fonds, 25% līdzfinansē pašvaldība un 25% iegulda AS „Mārupes komunālie pakalpojumi”. Projekta ietvaros paredzēts no jauna izbūvēt 15,8 kilometrus centralizētajā ūdensvadā un 28,7 kilometrus notekūdeņu savākšanas sistēmā. Projektu plānots pabeigt divu gadu laikā. Pēc tā realizācijas centralizētā ūdensapgāde būs pieejama 90% iedzīvotāju, savukārt kanalizācijas sistēmas pieejamība būs 98,6% mārupiešu.
Mārupes novada Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere uzsver, ka iedzīvotāji gaida jaunos tīklus un interese par pieslēgumiem ir liela. Kopš likums to atļauj, pašvaldība līdzfinansē pieslēguma izveidošanu kanalizācijas tīkliem. Ik gadu to personu loks, kam pienākas finansiāls atbalsts pieslēgumu izveidošanai, paplašinās - tagad jau vienpadsmit iedzīvotāju kategorijas var pretendēt uz pilnīgu vai daļēju atbalstu.
Pašvaldība pārņem privātās ielas
Līdz 2012. gadam likums pieļāva, ka, veicot sadali privātās zemes apbūvei, zemes plānos netika izdalītas ielas vai ceļi atsevišķā zemes vienībā, līdz ar to katram apbūves gabalam tika piedalīta arī daļa ielas. Arī attīstītāji nesteidza jaunajiem īpašniekiem darīt zināmu, ka pašiem būs jāuzņemas atbildība par savu gabaliņu ielas - jādomā par asfaltēšanu, par apgaismojumu un par sniega tīrīšanu un ka tas nebūs pašvaldības pienākums. Visaktuālāk šī problēma izgaismojās Pierīgas novados, kur notika ļoti aktīva nekustamo īpašumu attīstība. Arī Mārupē cilvēki nāk un jautā, kad tiks sakārtota iela, bet izrādās, ka viņiem pašiem par to jārūpējas, jo tas ir viņu īpašums un pašvaldībai nav tiesību investēt līdzekļus privātīpašumā. Ilze Krēmere skaidro: „Esam viena no pirmajām pašvaldībām, kas sākusi šo problēmu risināt. Respektīvi, jau pirms dažiem gadiem piedāvājām zemju īpašniekiem bez atlīdzības nodot zemi zem ielas pašvaldības īpašumā, lai būtu iespējams veikt turpmākus ielas sakārtošanas darbus, pretī piedāvājot visu dokumentu sakārtošanu, kas ietver gan zemes ierīcības projekta izstrādi, kadastrālo uzmērīšanu, reģistrēšanu zemesgrāmatā, banku saskaņojumus u.tml. Nevaru teikt, ka pašvaldībai tas būtu ļoti izdevīgs process, jo katra īpašuma uzmērīšana, saskaņošana un visu citu procesu sakārtošana izmaksā 1000 līdz 1500 eiro, kā arī prasa lielus darbinieku resursus. Īpašnieki ļoti labprāt zemi zem ielas nodod pašvaldībai, jo labi saprot, ka pašu spēkiem sakārtot un uzturēt ielu nebūs iespējams. Daudziem ir hipotekārie kredīti, tāpēc vajadzēja arī saskaņojumu ar banku - lai arī dažkārt ar grūtībām, bet kopumā vienmēr esam atraduši risinājumu arī sarunās ar banku, jo ir skaidrs, ka pēc ielu infrastruktūras sakārtošanas konkrētā īpašuma vērtība tikai pieaugs.”
Dāliju iela, kas bija pirmā, kuru pārņēma pašvaldība, šogad ir sagaidījusi brīdi, kad reāli uzsāksies ielas pārbūve - t.i. grants segums tiks asfaltēts. Ilze Krēmere atzīst, ka zemju īpašnieku interese šajā jomā katru gadu pieaug, taču pašvaldības finanšu un cilvēkresursu iespējas ir ierobežotas, tāpēc pieteikumi ielu pārņemšanai un procesa uzsākšanai tiek izskatīti rindas kārtībā.
