Intervija ar Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu.
Ārkārtas situācijas laikā steigā ir pieņemts likums par teritoriālo reformu. Kā jaunais teritoriālais iedalījums atsauksies uz Smiltenes novadu?
Arī mums attiecībā uz šo reformu ir daudz neatbildētu jautājumu, taču mēs apzinājāmies, ka reforma mums ir nepieciešama, jo Smiltenes novads ir ekonomiski ļoti aktīvs. Jau šobrīd jaunu darbavietu radīšanas aktivitātes iet ārpus mūsu novada robežām, tāpēc jau tagad sadarbība ar Apes novadu ir ļoti cieša. Mēs jau tagad sniedzam būvvaldes un pašvaldības policijas pakalpojumus Apes novadam. Par Raunu ir mazliet cits stāsts ‒ zināmā mērā bijām pārsteigti, ka jaunajā administratīvā iedalījuma kartē ieraudzījām, ka tā ir pievienota Smiltenes novadam. Jā, mēs šajā iedalījumā saskatām zināmu loģiku un esam ar to mierā. Uzskatu, ka jaunizveidotais novads visiem iedzīvotājiem būs liels ieguvums, Smiltenes novada ekonomiskā vilkme līdz ar Apes un Raunas novadu tikai palielināsies.
Kas tad īsti ir Smiltenes novada aktivitāšu vilcējspēks? Kuras uzņēmējdarbības jomas ir dominējošās?
Smiltenes novadā nav izteiktas dominējošās nozares ‒ labi attīstās apstrādes rūpniecība, tostarp kokapstrāde un pārtikas ražošana, lauksaimniecība, ceļu būve un pakalpojumu sniegšana. Vēsturiski ir radusies vide, kurā vienmērīgi ir attīstījušās vairākas nozares. Tieši uzņēmējdarbības daudzveidība ir ļāvusi “Smiltenes novadam attīstīties, neskatoties uz to, ka kādā jomā cikliski vērojami aktivitāšu kritumi. Arī uzņēmumi nav koncentrēti vienā vietā, bet gan attīstās dažādās novada teritorijās. Piemēram, “Smiltenes piens” atrodas Smiltenē, savukārt kokapstrādes lielākie uzņēmumi ir Launkalnē, spēcīgākās lauku saimniecības atrodas Bilskas, Variņu un citos pagastos.
Vai tas, ka uzņēmumi ir izveidojušies vairākās vietās, nebija traucēklis efektīvi izmantot ES fondu pieejamo finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp ražošanas ēku būvniecībai un infrastruktūras pilnveidošanai?
Nē, šo iespēju izmantojām pilnā apmērā. Šobrīd tapšanas stadijā ir otrā ražošanas ēka Smiltenes pilsētas teritorijā, un nākotnē plānojam vēl attīstīt uzņēmējiem nepieciešamo infrastruktūru, ko paredzēts iznomāt gan jau esošajiem ražošanas uzņēmumiem, gan jaunu uzņēmumu piesaistei Smiltenes novadam. Piebildīšu, ka jauno ražošanas ēku celtniecība norit teritorijās, kas jau vēsturiski izveidojušās par pilsētas industriālajām zonām. Vienai no ēkām jau ir zināms nomnieks - izsoles kārtībā šī gada maijā nomas tiesības ieguvis kokapstrādes uzņēmums SIA “LV Timber”. Līdz ar to uzņēmumam, kuram pamatražošana šobrīd jau norit Bilskas pagastā, būs iespēja straujāk attīstīties.
Attīstot ražošanas uzņēmumus, rodas nepieciešamība pēc papildu darbaspēka. Vai novadā ir daudz brīvu darbaroku?
2019. gadā novadā bija 3,5% bezdarba līmenis, kas ir ļoti zems rādītājs. Piebildīšu, ka 2018. gadā novadā bezdarba līmenis bija tikai 2,7% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Arī Covid-19 krīze nav būtiski palielinājusi bezdarbnieku rindas - uz 1. jūniju Smiltenē tika reģistrēti 25 jauni bezdarbnieki. Vienlaikus vairākiem uzņēmējiem Covid krīzes laiks deva iespēju aizpildīt brīvās štata vietas - cilvēki pārsvarā saglabāja darba vietas un varēja darbu atrast citā uzņēmumā, tie darbinieki, kas meklēja iespēju nopelnīt. Kopējais novērojums liecina, ka Smiltenes novadā lielākie uzņēmumi nepiedzīvoja dziļu krīzi.
Vislielākie cietēji ir pakalpojumu sniedzēji, tostarp viesmīlības un tūrisma jomā. Vai pašvaldības rokās ir kāds instruments, lai palīdzētu šiem uzņēmējiem izdzīvot?
Vēl pirms Covid izraisītās krīzes mēs aktīvi aicinājām tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus piedalīties dažādās izstādēs un izmantot pašvaldības rīcībā esošās informatīvās platformas. Mēs komunicējam ar nozares pārstāvjiem un meklējam iespējas palīdzēt. Piemēram, pašvaldība apmaksāja viesnīcu izmaksas tiem cilvēkiem, kuriem bija nepieciešams doties pašizolācijā. Ieguvēji bija gan tie, kuriem bija jāizolējas, bet nebija iespēju pašam segt viesnīcu izdevumus, gan viesnīcnieki, kā arī būtiski samazinājās slimības izplatības riski. Jāteic gan, ka šo pakalpojumu vajadzēja salīdzinoši nelielam cilvēku skaitam - kopumā to izmantoja pieci cilvēki. Vēl pašvaldības atbalsts bija nomas maksu atlaides šīm nozarēm, kas nomāja telpas pašvaldības īpašumos, kā arī nekustamo īpašumu nodokļu maksājumu termiņu atlikšana. Tika izveidota atbalsta platforma vietējiem mājražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem “Atbalsti vietējos”.
Vai daudzi no tiem, kuri savulaik emigrēja uz ārvalstīm, uz krīzes laiku atgriezās Smiltenes novadā?
Nevar teikt, ka bija milzīga cilvēku kustība, taču ir tādi, kuri tiešām nolēma krīzi pārlaist savā dzimtajā pusē. Runājot ar cilvēkiem, kuri ir atgriezušies, viņi atzīst, ka Latvijā situācija ir drošāka nekā daudzviet pasaulē. Ļoti ceram, ka viņi šeit atradīs darbu, un personīgi zinu cilvēkus, kuri jau strādā. Tas liek domāt, ka daļa paliks Latvijā un nebrauks atkal uz Lielbritāniju vai citām valstīm. Piebildīšu, ka šim procesam par labu liecina arī fakts, ka Smiltenē pietiekami strauji pieaug atalgojuma līmenis un drīz tiks sasniegts līmenis, kas liks krietni padomāt, vai dzīvot un strādāt ārzemēs ir ekonomiski pamatoti.
Ekonomiski aktīvajās pilsētās pašvaldības domā par mājokļu pieejamību. Vai arī Smiltenē sāk pietrūkt mājokļu?
Jā, tā ir viena no pašvaldības šī brīža aktualitātēm. Esam uzbūvējuši vienu daudzdzīvokļu īres namu, kurš aizpildījās ļoti ātri. Pašvaldībai vairs nav iespēju investēt mājokļu būvniecībā, taču ir vairāki privātie investori, kuri apsver iespēju Smiltenē attīstīt nekustamā īpašuma projektus. Vienlaikus esam izveidojuši interaktīvo karti “Veido un atrodi savas mājas Smiltenes novadā”, kurā atzīmēti pašvaldībai piederoši un vairāki privātie nekustamie īpašumi. Lielākoties tās ir lauku viensētas. Nekustamie īpašumi ir dažādā stāvoklī - vairākiem nepieciešamas diezgan lielas investīcijas, bet tā ir iespēja. Zinu ģimenes arī no Rīgas, kuras ir pārcēlušās dzīvot uz Smiltenes novadu.
Manuprāt, Smiltenes lielais pluss ir tehnikuma klātbūtne, kas pilsētai piesaista jauniešus. Kā attīstās Smiltenes tehnikums? Vai pašvaldība iesaistās tā attīstībā?
Smiltenes tehnikums attīstās, un sadarbībā ar pašvaldību un darba devējiem, sekojot darba tirgus tendencēm, tiek radītas jaunas mācību programmas. Tehnikums tikko atklāja renovēto dienesta viesnīcu un manēžu nākamo ceļu būvtehniķu un hidrobūvtehniķu apmācībai. Jaunā manēža atvieglos audzēkņiem gatavošanos profesionālās meistarības konkursiem un profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem neatkarīgi no laikapstākļiem. Mēs esam ieinteresēti, lai tehnikums attīstītos un mūsu skolēni profesiju apgūtu tepat - tuvu mājām. Vienlaikus mēģinām radīt apstākļus, lai jaunieši, kuri uz Smilteni atbrauc mācīties no citiem novadiem, šeit atrastu gan darbavietu, gan mājokli. Mēs gribam, lai viņi šeit iesakņojas un kļūst par īstiem smilteniešiem.
Šogad Smiltenei ir 100 gadu jubileja, kopš tai ir piešķirtas pilsētas tiesības. Zināms, ka ieplānota bija grandioza pasākumu virkne, taču pulcēšanās ierobežojumi ir ieviesuši nopietnas korekcijas. Kā tagad tiks svinēta ievērojamā pilsētas jubileja?
Jau pagājušajā gadā sākām gatavoties Smiltenes simtgadei, taču esošā situācija neļauj mums realizēt grandiozos plānus. Pasākuma organizēšanā piesaistījām arī režisoru Kārli Anitenu. Pilsētas svētkus svinēsim - gan ne tik plaši, kā bija plānots, bet noritēs vairākas aktivitātes. Svētku kulminācija būs 17. un 18. jūlija vakarā no plkst. 22.00 - unikāla nakts pastaigu taka “Teiksma par gaismas bruņinieku” ‒ Vecajā parkā, kurā apvienosies gaismu māksla, proza, dramaturģija, mūzika, aktiermāksla, scenogrāfija, video un skaņu režija. Tas būs unikāls, līdz šim neredzēts projekts, kas veidots īpaši Smiltenes simtgadei par godu kā dāvana pilsētas iedzīvotājiem.
