Daiga Stokenberga / Autori

Atskatoties dažus gadsimtus senā Latvijas un citu Eiropas valstu lauku ainavā, redzam, ka jumtu segumos zināmā mērā valda daudzveidība – salmu jumti, niedru jumti, lubiņu jeb skaidu jumti. Interesanti, kādi apsvērumi noteica saimnieku izvēli? Atbilde ir gluži vienkārša – kas bija pieejams, no tā arī jumtus klāja. Ja apkārtne bagātīga ar ūdeņiem un tajos augošajām niedrēm, tad dominē niedru jumti, ja apvidus mežaināks, tad lubiņu vai skaidu jumti ir visbiežāk sastopamie, bet auglīgos apvidos ar spēcīgām graudaugu audzēšanas tradīcijām, visbiežāk ēku jumtus klāja salmi.

Gulbenes novada pašvaldība iet soli pretī topošajiem un cenšas pielāgoties strādājošo uzņēmumu ritmam. Tiek veidota vide un atbalsta mehānismi, kas iedzīvotājus mudina uzsākt savu biznesu, palīdz uzņēmumiem augt, piedāvājot tiem izglītojošus notikumus, profesionāļu konsultācijas un iespēju robežās arī piemērotu infrastruktūru un tehnoloģijas.

Gulbenes novads ir viens no retajiem, ja ne vienīgais, kurā ir saglabājusies un nostiprinājusies 2. līmeņa pašvaldība – bijušais rajons ar tolaik funkcionējošajām pagastu padomēm, šobrīd – novada pašvaldība ar pilsētu un 13 pagastu pārvaldēm, kam secen ir gājusi gan 2009. gada, gan 2021. gada administratīvi teritoriālā reforma.

Looking back at a few centuries old rural landscapes of Latvia and other European countries, we see that there is a certain diversity in roof coverings – straw-thatched roofs, reed roofs, shingle and chipboard roofs. Wonder what considerations determined the owner's choice? The answer is quite simple – the roof was covered with what was available. If the area is rich in water and reeds, reed roofs dominated, if the area is more wooded, then shingle or chipboard roofs were the most common, but in fertile areas with strong grain growing traditions, the roofs of buildings were most often covered with straw.

Sākoties jaunajam mācību gadam, redzamākas kļūst problēmas, kas saasinājušās turpat divu gadu laikā, kopš mācības klātienē ierobežoja Covid-19 pandēmija. Pedagogu lielais palīgs skolēnu motivēšanā, ģimenes problēmu risināšanā un daudzos citos jautājumos ir skolu sociālie pedagogi, kas Ventspils gadījumā ir pašvaldības Sociālā dienesta darbinieki. Tāpat sociālajam pedagogam būtiska loma ir pirmskolas izglītības iestādēs.

Olimpiskajās spēlēs “Tokija 2020” Artūrs Plēsnieks atnesa Latvijai ļoti gaidītu un vērtīgu medaļu – olimpisko bronzu svarcelšanā. Ir pagājis tieši 20 gadu, kopš mazais Artūrs svarcelšanā nopelnīja savu pirmo medaļu, toreiz gan tā bija plastmasas, bet vēl arvien tiek glabāta kā turpmākās karjeras sākuma punkts.

Domājot par cilvēkiem, kuri vēlas lasīt grāmatas vai jaunākos žurnālus, bet kuriem nav iespēju nokļūt bibliotēkā, Ventspils bibliotēka jau vairākus gadus īsteno pakalpojumus, kuru ietvaros lasāmviela pieejama gan cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām, gan slimnīcas pacientiem, gan sociālās aprūpes nama „Selga” iemītniekiem. Tāpat bibliotēka uzņēmusies apmācīt seniorus, lai tie sekmīgi varētu izmantot mūsdienu tehnoloģijas.

Ventspils Tehnikums ir viens no profesionālās izglītības stūrakmeņiem, kas strādā sinerģijā ar valsts un Ventspils pašvaldības izvirzītajiem mērķiem, vietējiem uzņēmējiem un citām mācību iestādēm.

Mājokļu pieejamība ir viena no aktualitātēm daudzās pilsētās, tāpēc arī Ventspils pašvaldība ir uzsākusi procesus, kas veicinās mājokļu pieejamību, it īpaši īres tirgū.

Pēc četru gadu intensīva darba ir noslēdzies Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldes realizētais projekts “Izglītības iestāžu mācību vides infrastruktūras uzlabošana un materiāltehniskās bāzes pilnveidošana”, kura ietvaros astoņās pilsētas vispārējās izglītības iestādēs ir veikta izglītības infrastruktūras pilnveidošana, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu. Projekta kopējā vērtība ir 5,3 miljoni eiro.

Viena no Ventspils Augsto tehnoloģiju parka struktūrvienībām ir Ventspils Biznesa atbalsta centrs, kas tiešā veidā sniedz atbalstu jau esošajiem un topošajiem uzņēmumiem, palīdzot piesaistīt investīcijas un kvalificētu darbaspēku, kā arī nodrošinot ar biroju telpām un tehnoloģijām. Biznesa atbalsta centrs palīdz atrast ceļu, lai uzņēmums spētu izaugt tik liels, cik viņa ambīcijas – arī līdz miljoniem un miljardiem eiro.

SIA “VK Terminal Services” ir viens no SIA “VK Tranzīts” holdinga uzņēmumiem, kurš īsteno drošu, efektīvu un videi draudzīgu lejamkravu apstrādi – ķīmisko un naftas produktu izkraušanu un uzglabāšanu krasta rezervuāros, kravu partiju komplektēšanu un iekraušanu tankkuģos, kā arī nepieciešamās dokumentācijas noformēšanu, energoresursu nodrošināšanas un tehniskos pakalpojumus vairākiem Ventspils ostas termināļiem. SIA “VK Tranzīts” holdingā ietilpst arī SIA “Bio-Venta” un SIA “VK Ekspedīcija”. Kopumā holdingā nodarbināti ir 430 darbinieki, no tiem ap 300 “VK Terminal Services”.

Pagājušā gada augustā IT kompānija “TestDevLab” sāka apgūt jaunā biroja telpas pašvaldības atjaunotajā namā Pils ielā 45/47. Mūsdienīgās biroja telpas, kuras paredzētas līdz 70 darbinieku vietām, pakāpeniski tiek apdzīvotas.

Ventspils pilsētas svētku laikā tradicionāli noritēs arī Digitālie svētki, kuri šoreiz akcentēs nākamajā gadā plānoto Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM atklāšanu. Svētkos piedalīsies arī citviet topošo inovācijas centru pārstāvji, lai kopā neformālā atmosfērā pārrunātu centru tapšanas izaicinājumus un risinājumus, kā arī plašu interesentu loku iepazīstinātu ar gaidāmo saturu, kas katrā pilsētā būs tematiski atšķirīgs. Par godu šim faktam svētkiem dota tēma – “Zinātnes centri tiekas Ventspilī!”.

Bērna pašsajūta, noskaņojums un mācīšanās spēja ir tiešā veidā saistīta ar mikroklimatu, kurā viņš atrodas, tāpēc visās Ventspils pirmsskolas izglītības iestādēs ir veikti pasākumi, kas ļauj pasargāt telpas no pārkaršanas, kā arī sekot līdzi gaisa kvalitātei. Vienlaikus pirmskolas izglītības iestādes ir aprīkotas ar augstas veiktspējas internetu un nepieciešamajām tehnoloģijām, lai mazajiem bērniem būtu iespēja apgūt zināšanas, kas būs vajadzīgas skolā.

Pagājušajā gadā no Mārupes uz Ventspili pārcēlies uzņēmējs Ēvalds Urtāns un viņa ģimene. Ēvalds ir IT jomas pētnieks praktiķis, kurš drīzumā iegūs doktora grādu, kā arī SIA “Asya” dibinātājs. Uzņēmums “Asya” līdz šim no riska kapitāla fondiem ir piesaistījis pusmiljonu eiro lielas investīcijas un, attīstot mākslīgā intelekta programmatūras, darbojas Rietumeiropas un ASV tirgos. Patlaban uzņēmējs un viņa komanda izmanto Ventspils Biznesa centra koprades telpu infrastruktūru, kā arī sadarbībā ar centru uzsācis vairākas jaunas iniciatīvas.

Esam pieraduši, ka Ventspils sevi dēvē par ģimenēm, tai skaitā mazuļiem draudzīgu pilsētu. Tas tiek panākts ar lielu pašvaldības atbalstu. Lai precīzi izzinātu iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, ik gadu pašvaldības Sociālais dienests organizē iedzīvotāju aptauju, kurā katrs var izteikt savu vērtējumu, ideju, piedāvājumu, lai kopīgiem spēkiem pilsēta kļūtu par arvien vilinošāku dzīvesvietu.

Uz Ventspili braucam baudīt ne tikai pilsētas rīkotos pasākumus, kas vienmēr ir pārdomāti, pilni izaicinājumiem un pārsteigumiem, bet arī sajust pilsētas burvīgo auru, kam pamatā ir vietējo cilvēku ieguldītā darba un dabas sinerģija, tai skaitā izteiksmīgie un labi koptie apstādījumi.

Mēs esam noilgojušies pēc svētkiem, pēc kopā būšanas, pēc dzīves svinēšanas. Tāpēc tagad izmantojam katru iespēju, lai varētu paskatīties uz citiem un parādīt sevi kolektīvos pasākumos. Protams, vēl arvien pastāv Covid-19 ierobežojumi, taču ir iespējas, ko vajag izmantot. Viena no tām ir ceļošana tepat pa Latviju, tostarp uz saturiski bagāto un estētiski pievilcīgo Ventspili.

Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs (PIUAC) jau kopš 1995. gada ir viens no atbalsta mehānismiem, ko pašvaldība piedāvā sabiedrības tālākizglītībai, konkurences spēju uzlabošanai darba tirgū, kā arī pārkvalifikācijai un uzņēmējdarbības attīstībai, akcentējot rūpes par mazajiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Intervija ar Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu.

Mārupes pamatskolas jaunā korpusa būvniecība, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pārbūve un Jaunmārupes bērnudārza celtniecība ieies vēsturē ar jaunu pieeju sabiedrisko ēku projektēšanā un būvniecībā Mārupes novadā. Projekti tapuši būvniecības informācijas modulēšanas vidē (BIM), kas dod iespēju daudz ātrāk un kvalitatīvāk sagatavot būvprojektu. Pagaidām šāda pieeja projektēšanai ir pašvaldības iniciatīva, bet plānots, ka ar 2026. gadu projektēšana BIM vidē būs obligāta visu pašvaldības un valsts objektu būvniecībai.