Būt blakus uzņēmējam – no idejas līdz produktam

PUĶU PODI – cilvēka galva, ir ieguvuši milzīgu popularitāti © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Gulbenes novada pašvaldība iet soli pretī topošajiem un cenšas pielāgoties strādājošo uzņēmumu ritmam. Tiek veidota vide un atbalsta mehānismi, kas iedzīvotājus mudina uzsākt savu biznesu, palīdz uzņēmumiem augt, piedāvājot tiem izglītojošus notikumus, profesionāļu konsultācijas un iespēju robežās arī piemērotu infrastruktūru un tehnoloģijas.

Kā, ko un kad?

Katrs, kurš kaut prātā pārcilājis iespēju uzsākt savu biznesu, uzdod sev jautājumus: Kā to izdarīt? Kam prasīt padomu? Kur to darīt? Kur dabūt finansējumu? Vai iecerei ir nākotne? Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Liena Kazāka skaidro: “Katrs, kam vien ir radusies kāda biznesa ideja, ir gaidīts pašvaldības uzņēmējdarbības konsultāciju centrā, kur var saņemt profesionālu konsultāciju, tostarp par idejas dzīvotspēju, iespējām iesaistīties dažādu fondu projektos, informāciju par pieejamām telpām un infrastruktūru, kas būtu piemērota konkrētās idejas īstenošanai.

SIA "LEFF" pamatdarbības virziens ir līklīniju parketa ražošana jeb grīdas seguma radīšana ar unikālu identitāti, estētisku šarmu / Publicitātes foto

Pašvaldība ir atbalstoša nodarbinātības veicināšanas aktivitātēm, to apliecina pašvaldība grantu programma “Starteris”, kuras ietvaros jaunie uzņēmēji var saņemt vienreizēju, neatmaksājamu finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstībai, piesaistot finansējumu līdz 5000 eiro. Uzņēmība ir viena no novada lielākajām vērtībām, to apliecina novadnieku interese par programmu, tāpēc pēdējos gados pašvaldība šim mērķim budžetā kopumā ir atvēlējusi 50 000 eiro gadā. Šobrīd gulbeniešiem LIAA Biznesa inkubatoru programmas iespējas ir vēl pieejamākas - šogad darbu uzsāka atbalsta vienība Gulbenē. Novērtējot atbalsta pasākumu, tīklošanās nepieciešamību ideju autoriem agrīnā attīstības stadijā, pašvaldība, ciešā sadarbībā ar uzņēmēju kopienu rada pieejamu un mūsdienīgu vidi kopstrādei, pasākumiem un konsultācijām.”

Uzplaukst dzīvesstila uzņēmumi

Publicitātes foto

Novadam ir svarīgi, lai šeit atrastos ne tikai lieli ražošanas uzņēmumi, bet arī mazā biznesa sektors būtu aktīvs un pašpietiekams. Pēdējo gadu tendences parāda, ka tieši dzīvesstila uzņēmumi, proti, dažāda tipa ģimenes vai jomas ekspertu uzņēmumi attīstās visstraujāk. Liena Kazāka (attēlā) stāsta: “Ne tikai Gulbenes novadā, bet visā Latvijā vislielākais darbaspēka pieprasījums ir ražošanā, mežizstrādē un citās jomās, kas vairāk piemērotas ir vīriešiem, savukārt sievietēm mūsu pusē darbvietu piedāvājums ir mazāks. Tāpēc mudinām sievietes uzsākt savu mazo biznesiņu jomās, kas tām ir vistuvākās. Šim mērķim ļoti svarīgs ir jau minētais pašvaldības grantu konkurss. Mums ir pozitīvi piemēri, kuru ietvaros ģimenes pēc ilgstošas dzīves ārzemēs vai citviet Latvijā ir pārcēlušās uz Gulbenes novadu - kāds no ģimenes locekļiem atrod apmaksātu darbu, cits izvēlas pašnodarbinātību. Ieguvēji ir visi. Šogad grantu programmā pašvaldība atbalstīja Ievu Anži, kura šovasar no Pierīgas ar ģimeni pārcēlās uz Lejasciema pagastu, lai izgatavotu funkcionālas dizaina keramikas trauku sērijas un spētu apvienot kvalitatīvu dzīves vidi ar darbu. Finansiāls atbalsts ir atspēriena punkts, kas sadala jaunā uzņēmēja riskus, turklāt, saņemot komisijas atbalstu, tas kalpo kā lielisks motivators. No 2013. gada atbalstītas vairākas idejas, kuras šobrīd jau ieguvušas nacionāla mēroga atpazīstamību, piemēram, sidra ražotājs “Tālavas sidrs”, kas tagad jau iziet eksporta tirgos, plūdlīniju koka parkets “Quiet”, audumi ar dabas nospiedumu tehniku “Dilles fashion”, cidoniju pārstrāde “IGB oga” u. c. 2015. gadā uzsākām arī sociālās uzņēmējdarbības atbalstīšanu. Šie piemēri liecina, ka atbalstu var saņemt visdažādāko jomu jaunie uzņēmēji.”

MAZĀ BIZNESA uzsākšanai pašvaldība piedāvā finansējumu līdz 5000 eiro apmērā, tāpēc dzīvesstila uzņēmumi Gulbenes novadā strauji attīstās / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Vasara bija klusāks laiks, ceram, ka drīzumā būs iespēja aktualizēt dažādu izglītojošu pasākumu un meistarklašu norisi, piemēram, produktu fotografēšanā un efektīvas reklāmas izstrādē internetā, sociālajos tīklos. Protams, aktivitātes būs atkarīgas no Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem.

Uzņēmībai un investīcijām labvēlīga ekosistēma

Gulbenes novads zināms ar ilgtspējīgām uzņēmējdarbības iestrādēm. Teritorijas potenciālu novērtē rūpniecības, metālapstrādes, lauksaimniecības un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi. L. Kazāka atzīmē: “Latvijas mērogā esam atpazīstami kā bioloģiskas rupjmaizes tēvzeme, zaļi domājošas mežsaimniecības un apjomīgas kokapstrādes, arī atbildīgas saimniekošanas aktīvisti. Ne visiem zināms, bet Gulbenes novadu lauksaimniecības ražas salīdzina ar auglīgo Zemgali. Novada vārds tuvu un tālu zināms ar nākotnē vērstām iniciatīvām. Pērn, apvienojoties lokālpatriotiskiem uzņēmumu pārstāvjiem - lielākajiem novada darba devējiem, darbu uzsāka biedrība “Uzņēmēji Gulbenes novadam”, veicinot savstarpēju sadarbību darījumos, attīstot tīklošanos, pieredzes pārnesi mentoringa programmā un viedokļu apmaiņu starp uzņēmējiem un pašvaldību. Priecē novadnieku aktīvā iesaiste un atvērtība darba vidē balstītu mācību īstenošanai, tiek nodrošināts tehnisks atbalsts (meža mašīna) profesionālo izglītības programmu īstenošanai meža operatoru programmai Ogres tehnikuma Rankas struktūrvienībā, tāpat tiek virzītas iniciatīvas brīvā laika atpūtas iespēju dažādošanai, lai uzlabotu dzīves vides kvalitāti kā vietējiem iedzīvotājiem, tā viesiem. Ikdienā izaicinājumu netrūkst, bet uzņēmēji atzīst - Gulbenes novadā var visu, vajag tikai darīt!”

Lai stiprinātu līdzšinējās iestrādnes, pašvaldība mērķtiecīgi plāno veidot publisko infrastruktūru, t.i., risināt komerctelpu pieejamību, lai uzņēmība pilsētā un lauku teritorijās varētu uzņemt vēl straujāku attīstību.

Novados

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.