Atskatoties dažus gadsimtus senā Latvijas un citu Eiropas valstu lauku ainavā, redzam, ka jumtu segumos zināmā mērā valda daudzveidība – salmu jumti, niedru jumti, lubiņu jeb skaidu jumti. Interesanti, kādi apsvērumi noteica saimnieku izvēli? Atbilde ir gluži vienkārša – kas bija pieejams, no tā arī jumtus klāja. Ja apkārtne bagātīga ar ūdeņiem un tajos augošajām niedrēm, tad dominē niedru jumti, ja apvidus mežaināks, tad lubiņu vai skaidu jumti ir visbiežāk sastopamie, bet auglīgos apvidos ar spēcīgām graudaugu audzēšanas tradīcijām, visbiežāk ēku jumtus klāja salmi.
Šoreiz runāsim tikai par lauku ainavām un tajā esošo ēku jumtiem. Saprotams, ka, būvējot jaunu ēku lauku vidē, saimnieks sastopas ar daudziem arhitektoniskiem izaicinājumiem, jo ir jāizvēlas būvju stilistika, kas iederas vidē, vienlaikus tai jābūt komfortablai kā dzīvošanas telpai, kā arī atbilstošai mūsdienu tendencēm, proti, ekoloģiskai un energoefektīvai būvei.
Arī atjaunojot senās lauku saimniecības un pielāgojot tās dzīvošanai vai viesu izmitināšanai, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir jumta seguma izvēle. Ne katrai mājai piestāvēs mūsdienu materiālu jumtu segumi, kaut arī tie ir ļoti dažādi un, pareizi izvēlēti, spēj radīt ilūziju par ēkas autentiskumu, taču tā būs tikai un vienīgi ilūzija! Ieturot ēku vai ēku kompleksu konkrētā vēsturiskā stilistikā, nevarēsim izlīdzēties ar lētāko un ērtāko variantu - nāksies ieguldīt prātu, iztēli, finanšu līdzekļus un arī savu darbu, lai ēka iegūtu konkrētajai stilistikai atbilstošu jumtu, kas var būt no niedrēm, no lubiņām vai salmiem. Niedru un lubiņu jumtu izgatavotājus un uzstādītājus Latvijā var atrast salīdzinoši ātri, bet salmu kūlīšu sējēju un jumtu licēju vienā personā, cik man zināms, var atrast tikai Gulbenes novada Rankā, kur Jānis Pūcītis pats pļauj rudzus, pats tos izkuļ un sagatavo salmu kūlīšus, kā arī pats dodas klāt jumtus.
Dažādu dzīves līkloču vadīts, Jānis Pūcītis 2013. gadā nokļuva Zviedrijā pie veca amatnieka, kurš specializējās salmu un niedru jumtu likšanā. Būvniecības joma Jānim jau bija zināma lieta, tāpēc salmu un niedru jumti bija jauns izaicinājums profesionālajā izaugsmē. Vecā amatnieka vadībā Jānis apguva ne tikai salmu un niedru jumtu specifiku, bet arī vējdzirnavu un seno ēku restaurācijas smalkumus. 2019. gadā meistars atgriezās Latvijā un uzsāka savu biznesu - pats pieņem pasūtījumus, pats gādā izejmateriālu un pats liek jumtus, galvenokārt Zviedrijā un Dānijā. Ja pietiek laika, Jānis veic arī vējdzirnavu un seno ēku restaurāciju.
Kā lielāko izaicinājumu šī biznesa attīstībā Jānis nosauc izejmateriālu pieejamību. Agrāk zemnieki graudaugus audzēja tikai ekoloģiski - tie auga garos stiebros, tāpēc arī tagad salmu jumtiem izmanto tikai un vienīgi bioloģiski audzētu “Kaupo” šķirnes rudzu salmus, jo konvenciālās lauksaimniecības ietvaros tiek izmantotas tehnoloģijas, kas graudaugu augumu ierobežo. Savukārt bioloģiski audzēti rudzi mēdz izaugt līdz divus metrus gari - tieši garumam ir izšķirošā nozīme kvalitatīva salmu jumta izgatavošanai. Šobrīd ir noslēgta vienošanās ar apkārtnes zemnieku saimniecībām, kas audzē rudzus maizes cepšanai. “Lai salmus varētu izmantot jumtu likšanai, ir ļoti svarīgi tos pareizi nopļaut un izkult graudus - salmus nedrīkst salauzt un sabojāt - līdz ko salms ir bojāts, tā tas nespēs sevi pasargāt no laika apstākļu ietekmes. Tāpēc es pats ar speciālu pļāvēju un kūlīšu siešanas tehniku dodos uz lauka, pļauju rudzus, bet iegūtos graudus atdodu to īpašniekam.”
Salmu kūlīšu sagatavošanai Jāņa rīcībā ir viena no septiņām Eiropā sastopamām salmu kūlīšu tīrīšanas un sagatavošanas mašīnām, kurā nopļautie rudzu stiebri tiek izkulti, kārtīgi izķemmēti no nezālēm, apgriezti un atkal sasieti. Kā jau liecina uzņēmuma nosaukums “Janis ECO B&C”, liela vērība tiek pievērsta ekoloģiskajai būvniecībai, tāpēc pat kūlīšu siešanai izmantotā aukla ir no kokosa šķiedras. Vaicāts par salmu jumtu kalpošanas laiku, Jānis teic: “Kalpošanas laiks ir ne mazāk kā 25 gadi, taču jumts var stāvēt arī 60 gadus un vairāk. Ne vienmēr ir jāmaina viss jumts, bieži pietiek nomainīt tikai bojātās vietas, un jumts atkal var stāvēt daudzus gadus. Salmu un niedru jumti ir absolūti ekoloģiski un energoefektīvi risinājumi - tas ir ļoti svarīgi laikā, kad visa pasaule domā par nospieduma samazināšanu ekosistēmā.”
Nevar noliegt, ka salmu jumts nebūt nav pats lētākais jumta seguma veids - izmaksas ir salīdzinoši augstas, bet arī ieguvums ir iespaidīgs un atsver investīcijas. Meistars spriež: “Šobrīd pamatā strādāju ar Zviedrijas klientiem, jo tur ir liels un stabils pieprasījums. Taču vēlētos realizēt projektus arī Latvijā. Attīstības svarīgākie virzieni ir bioloģisko rudzu pļaušanas platību palielināšana un jaunu jumta licēju apmācība. Vienam pašam visu pagūt ir grūti, tāpēc esmu pieņēmis darbā divus jaunus puišus, lai iemācītu viņiem šo amatu. Tāpat priecātos, ja klienti paši izteiktu vēlmi iesaistīties jumta likšanā - ieguldot savu darbaspēku meistara vadībā, klientam izmaksas būtu zemākas, bet ieguvums lielāks. Paša liktam jumtam ir pilnīgi cita mentālā vērtība!”
Meistars plāno ziemā pļaut niedres un nākamgad piedāvāt ne tikai salmu, bet arī niedru jumtus.
Prakse parāda, ka viena jumta kvadrātmetra noklāšanai ir nepieciešami 10 salmu kūlīši. 2019. gadā, kas bija uzņēmuma pirmais darbības gads, tika saražoti un eksportēti 5 tūkstoši kūlīšu, tātad kopējā platība jumtiem, ko Zviedrijā noklāja ar Latvijas rudzu salmiem, bija 500 kvadrātmetru. 2020. gadā apjoms pieauga - tika sagatavoti 8 tūkstoši kūlīšu, bet šogad plānots sagatavot un klientiem nosūtīt 12 tūkstošus kūlīšu.
UZZIŅAI: www.janiseco.com; facebook.com /JanisEcoBC
