SIA “VK Terminal Services” ir viens no SIA “VK Tranzīts” holdinga uzņēmumiem, kurš īsteno drošu, efektīvu un videi draudzīgu lejamkravu apstrādi – ķīmisko un naftas produktu izkraušanu un uzglabāšanu krasta rezervuāros, kravu partiju komplektēšanu un iekraušanu tankkuģos, kā arī nepieciešamās dokumentācijas noformēšanu, energoresursu nodrošināšanas un tehniskos pakalpojumus vairākiem Ventspils ostas termināļiem. SIA “VK Tranzīts” holdingā ietilpst arī SIA “Bio-Venta” un SIA “VK Ekspedīcija”. Kopumā holdingā nodarbināti ir 430 darbinieki, no tiem ap 300 “VK Terminal Services”.
Intervija ar SIA “VK Terminal Services” valdes locekli Nauri Kozlovu.
SIA “VK Terminal Services” darbojas Ventspils brīvostas teritorijā un sniedz pakalpojumus vairākiem uzņēmumiem. Lūdzu, pastāstiet precīzāk, kas ir jūsu uzņēmuma galvenie klienti un sadarbības partneri?
SIA “VK Terminal Services” strādā kā Ventspils brīvostas licencēts uzņēmums no Ventspils brīvostas pārvaldes iznomātā teritorijā, kurā ietilpst gan zeme, gan kuģu piestātnes, un sniedz ar kravu izkraušanu, uzglabāšanu un iekraušanu saistītus pakalpojumus mūsu nomātajai teritorijai pieguļošiem lejamkravu termināļiem - SIA “Ventamojaks”, SIA VARS un SIA “Ventall Termināls”, kas pārkrauj galvenokārt tranzīta kravas. Pakalpojumi tiek sniegti arī holdingā ietilpstošam vietējam biodegvielas ražotājam SIA “Bio-Venta”, kam speciāli pielāgotā rezervuāru parkā tiek nodrošināta izejvielu, blakusproduktu un gatavās produkcijas uzglabāšana un pārkraušana. Kopumā SIA “VK Terminal Services” personāls gada laikā nodrošina vairāk nekā 1 miljona tonnu kravu pārkraušanu Ventspils ostā. Īpaši priecājamies, ka nozīmīga daļa no kravām ir vietējā ražotāja SIA “Bio-Venta” saražotās produkcijas eksporta plūsma, kas tiek nodrošināta arī šajos gan vietējās, gan globālās ekonomikas kontekstā visnotaļ izaicinošajos laikos.
Jūsu pieminētās lejamkravas var saukt par paaugstināta riska kravām, jo neprasmīga to pārkraušana var radīt lielu kaitējumu videi un cilvēkiem. Kādi drošības pasākumi tiek ievēroti, lai bīstamo kravu pārkraušana neatstātu nospiedumu vidē?
Praktiski visi mūsu apkalpoto termināļu pārkrautie produkti ir definēti kā bīstamās kravas, un to pārkraušanai jābūt maksimāli drošai no ugunsdrošības, vides aizsardzības un darba aizsardzības viedokļa. To nodrošina mūsu apkalpoto termināļu labi uzturētā un mūsdienīgi attīstītā infrastruktūra, moderni un mūsdienīgi attīstīti procesi ar augstu automatizācijas pakāpi, bet galvenokārt, protams, augsti kvalificēts darbaspēks.
Tādos objektos kā mūsu uzņēmums vienmēr ir aktuāls vides aizsardzības jautājums visas pilsētas mērogā, tajā skaitā īpaši attiecībā uz produktu izgarojumiem, kam tiek pievērsta liela uzmanība un meklētas iespējas tālākiem uzlabojumiem, neskatoties uz to, ka jau šobrīd visi pārkraušanas un uzglabāšanas procesi praktiski notiek tikai pilnīgi slēgtā režīmā, tas ir bez produktu iztvaikojumu nokļūšanas atmosfērā. To nodrošina gan mūsdienīgām prasībām atbilstoša tvaiku savākšanas un rekuperācijas sistēma, kuru savulaik uzstādījām kā vieni no pirmajiem Baltijas jūras austrumu krastā. Piemēram, pagājušogad esam atraduši iespējas attīstīt un uzlabot tās vadības sistēmu, lai nodrošinātu vēl efektīvāku tās darbību. Arī mūsu klientu rezervuāru aprīkojums ar pontoniem un slāpekļa spilveniem nepieļauj izmešu nokļūšanu atmosfērā, savukārt mūsu klientu vagonu cisternu izliešanas estakāžu aprīkojums nodrošina vagonu cisternu apstrādi slēgtā procesā. Piebildīšu, ka gan tvaika savākšanas un rekuperācijas sistēmas darbībai, gan gaisa kvalitātei ar tā saucamajiem elektroniskajiem deguniem mūsu teritorijā un arī pilsētas teritorijā sekojam līdzi “online” režīmā gan mēs, gan mūsu klienti, gan Ventspils brīvostas pārvalde un pašvaldība.
Mēs sekojam līdzi jaunākajām tehnoloģijām arī citās jomās, piemēram, termināļu fiziskā drošībā, kur savu apsardzes sistēmu turpinām aprīkot ar labas kvalitātes videonovērošanas kamerām, kas ļauj sekot līdzi notiekošajam termināļa teritorijā un pa perimetru, kā arī zināmā mērā uzraudzīt tehnoloģiskos procesus. Lieli resursi tiek investēti elektroenerģijas transformācijas un padeves infrastruktūrā, kā arī ugunsdrošības, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu atjaunošanā, jo, kā zināms, lielu daļu šīs infrastruktūras pārņēmām mantojumā no PSRS laikiem, un šajās jomās joprojām ir vieta izaugsmei gan no drošības, gan no vides saudzēšanas un resursu taupīšanas viedokļa.
Saprotams, ka mūsu darbību sistemātiski kontrolē arī uzraugošās institūcijas, sākot no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta līdz Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālistiem un citām iestādēm.
Piebildīšu, ka esam ļoti pateicīgi, ka kravu pārkraušanas un uzglabāšanas infrastruktūru un tehnoloģijas sistemātiski uzlabo arī mūsu klienti, kam ir būtiska loma, lai pilsētā strādājošie uzņēmumi būtu droši un draudzīgi gan attiecībā pret iedzīvotājiem gan pret vidi kopumā.
Kā uzņēmuma darbību ietekmē politiski pieņemtie lēmumi par ostas pārvalžu reformu?
Esam viens no tiem uzņēmumiem, kuri pievienojās viedoklim, ka iecerētā ostu pārvaldības modeļa reforma nebija līdz galam izvērtēta un izdiskutēta starp visām iesaistītām pusēm. Jāpiebilst, ka ostu reforma joprojām vēl nav noslēgusies un likumprojekts par grozījumiem “Likumā par ostām” ir nonācis no izskatīšanas Ministru kabinetā līdz izskatīšanai Saeimas gaiteņos. Tiešā veidā šobrīd šī reforma mūsu darbu neietekmē, taču uz šo procesu skatāmies ar zināmām bažām, kuras galvenokārt ir par līdz šim ar Ventspils brīvostas pārvaldi noslēgto zemes un piestātņu līgumu likteni pēc reformas, gan arī attiecībā uz jaunās izveidotās ostu pārvaldi nodrošinošās juridiskās struktūras, kas, kā zināms, būs kapitālsabiedrība, darbību kopumā un tās iesaisti uzņēmējdarbībā. Tāpat vēl arvien nav īstas skaidrības par pašvaldību turpmāko lomu ostu pārvaldībā, kas ir tomēr būtisks aspekts, ņemot vērā to, cik lielas teritorijas no pilsētas aizņem ostas teritorija, īpaši Ventspilī. Jāpiebilst, ka konstruktīva sadarbība ne tikai ar ostas pārvaldi, bet arī ar pašvaldību un tai pakļautajām iestādēm vienmēr ir bijis būtisks aspekts veiksmīgai darbībai tādiem uzņēmumiem kā mūsu.
Vai šī situācija ietekmē ostas uzņēmumu attīstību?
Kopumā šī situācija pašlaik neveicina vidi, kurā būtu iespējama liela interese par būtiskām investīcijām ostu teritorijā, drīzāk varētu teikt tieši pretējo, ka bremzējas pat kapitālie ieguldījumi esošo objektu kapitālajā uzturēšanā un modernizēšanā, un to esam daudzkārt dzirdējuši arī no mūsu kolēģiem - stividoriem Rīgas un Liepājas ostā. Piebildīšu, ka šis nav vienīgais ostu uzņēmumu attīstību bremzējošais faktors pašlaik. Viens no bremzējošajiem investīciju faktoriem ir Civillikumā savulaik iestrādātais apbūves tiesību institūts, kas rada birokrātiskus šķēršļus attīstības projektiem, kuri ostās parasti lielā mērā saistās ar būvniecību. Cik zinām, tad ir pat valdības līmenī veidota darba grupa šīs problēmas risināšanai, jo tā ietekmē pat lidostas teritorijas attīstību, bet informācijas par būtisku progresu šajā ziņā nav. Vēl piebildīšu, ka joprojām saskaramies ar ļoti rezervētu finanšu sektora attieksmi pret mūsu nozari, tajā skaitā attiecībā uz ikdienas pakalpojumu sniegšanu, nemaz nerunājot par aizņemtā kapitāla piesaisti būtiskiem investīciju projektiem.
