Ventspils Tehnikums ir viens no profesionālās izglītības stūrakmeņiem, kas strādā sinerģijā ar valsts un Ventspils pašvaldības izvirzītajiem mērķiem, vietējiem uzņēmējiem un citām mācību iestādēm.
Intervija ar Ventspils Valsts Tehnikuma direktora vietnieci Inetu Burcevu.
Kā jūs dažos teikumos varētu definēt, kāds šodien ir Ventspils Tehnikums?
Es vēlos atgriezties nesenā pagātnē - 2015. gadā, kad tika pabeigta pilna tehnikuma ēkas rekonstrukcija, uzbūvēta jauna piebūve laboratorijām un mācību klasēm, kā arī audzēkņus sāka uzņemt mūsdienīgā dienesta viesnīca. Kopš tā laika tehnikums aktīvi strādā, lai arī saturiski atbilstu skaistajām un ar modernām tehnoloģijām aprīkotajām telpām. Šajā laikā esam pievērsušies programmu pilnveidošanai, kā arī pasniedzēju profesionalitātes paaugstināšanai. Arī divu pēdējo gadu laikā Covid-19 pandēmija ir likusi skolai mainīties - ļoti strauji ir ienākušas attālinātās mācības, kas pašos pamatos mainīja profesionālās izglītības apguves pieeju - jauno pieeju vajadzēja apgūt gan audzēkņiem, gan pasniedzējiem. Tas nebija viegls process, bet tajā pašā laikā pavēra jaunas iespējas tehnikuma tālākai attīstībai. Domāju, ka daudz no apgūtās pieredzes izmantosim arī pēc pandēmijas. Piemēram, izaicinājums ir augsta līmeņa profesionāļu/pedagogu piesaiste - daļēji šo problemātiku var atrisināt, izmantojot iegūto attālinātās mācīšanās pieredzi.
Mūsu tehnikuma piedāvātās programmas un izglītības kvalitāti gan vispārējās vidējās izglītības līmenī, gan profesionālajā sagatavotībā novērtē ne tikai kurzemnieki, bet arī jaunieši no citiem Latvijas reģioniem, tostarp no Rīgas un Daugavpils. Tas liecina, ka pozitīvs vēstījums par Ventspils tehnikumu nonāk ļoti tālu un atgriezeniskā saite ir reāli redzama.
Izstrādājot jauno tehnikuma attīstības un investīciju stratēģiju 2020.-2027. gadam, esam definējuši prioritātes - attīstīt inženierzinātņu profesijas. Šogad uzņemam audzēkņus gan datorikā, gan automehānikā, gan enerģētikā, gan mehatronikā. Izvirzītās prioritātes nav pretrunā ar šobrīd īstenotajām dažādu pakalpojumu un apkalpojošās sfēras profesionālās izglītības programmām, kas Ventspilī tradicionāli ir bijušas ļoti spēcīgas, tostarp ēdināšanas un viesmīlības biznesa attīstībai nepieciešamajās jomās.
Vai tehnikumā pieejamās laboratorijas dod iespēju kvalitatīvi apmācīt inženierzinātņu profesionāļus?
Kā jau iepriekš teicu, pēdējo piecu gadu laikā esam aktīvi strādājuši, lai spētu piedāvāt ne tikai telpas un teorētisko bāzi, bet arī programmu praktisko apmācību. Piemēram, mums ir ļoti laba virtuālās realitātes klase. Tajā virtuālajā vidē pa detaļām var izjaukt automašīnu vai pasauli apceļot tūrisma nozares jaunie speciālisti. Virtuālā realitāte ir viens no soļiem, lai stiprinātu pilsētas izvirzīto mērķi - būt par pilsētu ar augsti attīstītu IKT industriju, kurā nepieciešams arvien vairāk kvalificēta darbaspēka. Nākotnē plānota sadarbība ar topošo Zinātnes un inovāciju centru VIZIUM, kas būs labs papildinājums jauno profesionāļu izglītības pilnveidošanā. Jau šobrīd mums ir ļoti laba sadarbība ar Ventspilī strādājošajiem IKT uzņēmumiem un Ventspils Digitālo centru, kuri vienmēr ir gatavi atbalstīt tehnikuma centienus, neatsakot savu speciālistu padomu, tostarp, piedāvā profesionāļu kursus par aktuālākajām tēmām. Saprotams, ka valsts izglītības iestāde nespēj piedāvāt atalgojumu IT jomas profesionāļiem/pasniedzējiem, kas konkurētu ar darba vidē esošo atalgojuma līmeni.
Vēl mēnesis paskries nemanot, un klāt būs pirmais septembris. Izglītības un zinātnes ministrija uzstāj, ka visu vecuma bērniem un jauniešiem ir jāatsāk klātienes mācības. Kāds ir Ventspils Tehnikuma noskaņojums?
Protams, klātienes apmācība, tai skaitā vispārējās izglītības un profesionālajā līmenī ir ļoti būtiska un visiem spēkiem atbalstāma. It īpaši pirmo kursu audzēkņiem ir ļoti svarīgi klātienē atklāt izvēlētās profesijas nianses. Nozīmīga ir arī sociālā vide - savstarpējā komunikācija un domu apmaiņa. Praksē pierādījās, ka jaunieši ir dažādi - daudzi atzina, ka attālinātās mācības viņiem nav piemērotas, savukārt citi bija priecīgi par šādu iespēju. Piebildīšu, ka Ventspils Tehnikumā katrai grupai ir atbrīvotais audzinātājs, kurš rūpējas par katru audzēkni - par to, lai viņi justos kā kolektīva daļa, lai laikus pamostos un pieslēgtos nodarbībām, seko mācību rezultātiem, pamudina mazāk aktīvos un paslavē centīgākos. Bieži tika rīkotas arī attālinātās grupu stundas, kurās visi kopā pārrunāja aktualitātes, ir izveidotas “ WhatsApp” grupas, un vajadzības gadījumā pieslēdzas arī psihologs, jo mēs uzskatām, ka gan attālināto, gan klātienes mācību laikā jaunietim atbalsts ir ļoti svarīgs. Mēs esam par klātienes mācībām, taču nedrīkst ignorēt arī epidemioloģisko situāciju - mācību procesam ir jābūt drošam gan audzēkņiem, gan pasniedzējiem. Esam aptaujājuši pedagogus, un redzams, ka tikai 15% no viņiem vēl nav vakcinējušies vai neplāno to darīt. Saglabāt pedagogu resursus mums ir ļoti svarīgi, tāpēc meklējam risinājumus, kā rīkoties, ja kāds pedagogs kategoriski nevēlēsies vakcinēties. Viena no iespējām ir izmantot iegūtās attālinātās mācīšanās prasmes un konkrēto kursu vadīt attālināti. Pieredze mums jau ir!
Mēs jau pieminējām jauniešiem svarīgo socializāciju. Viens no instrumentiem tās veicināšanā ir interešu izglītība - dziedāšana, dejošana, sports. Vai šīs aktivitātes iepriekšējā mācību gadā tika saglabātas?
Saprotams, ka visu plašo interešu izglītības klāstu, ko piedāvā Ventspils Tehnikums, attālināti nodrošināt nebija iespējams, taču iespēju robežās vairākas aktivitātes turpinājās. Līdz ar to, ka mūsu tehnikumā vairāk ir puišu, aktuālas ir sporta nodarbības, basketbols, volejbols, futbols, frīzbijs - treneri turpināja dot uzdevumus, kurus jaunieši pildīja katrs savā vietā. Tāpat turpinājās attālinātās kora dziedāšanas nodarbības. Es teiktu, ka gan audzēkņi, gan treneri un pasniedzēji ir lieli malači!
Ko jūs vēlaties pateikt jauniešiem, kuri pēc pamatskolas beigšanas vēl nav izlēmuši, pa kuru ceļu turpināt izglītību?
Vispirms ir jāpieņem lēmums, vai turpināt zināšanu apguvi vispārizglītojošā vidusskolā vai profesionālajā vidusskolā, vai tehnikumā. Ienākot kompetencēs balstītam izglītības saturam, parādās daudz nianšu, ko katrs var izmantot atbilstoši savām spējām un vēlmēm. Visu cieņu jauniešiem, kuri jau tagad sevi redz augstākās akadēmiskās izglītības vidē un mērķtiecīgi uz to iet, taču jauniešiem, kurus interesē profesionālā darbošanās, ir vērts izskatīt iespēju apgūt vienlaikus profesiju un vidējo izglītību. Esmu dzirdējusi vairākas mūsu audzēkņu atsauksmes par studijām augstskolā. Viņi atzīst, ka augstskolas pirmajā gadā lielākās grūtības ir apgūt vispārējās izglītības kursu, bet jau otrajā kursā, kad sākās specializētie priekšmeti, mācības kļūst ļoti vieglas, jo lielu daļu zināšanu viņi jau ir ieguvuši tehnikuma laikā. Jāaizmirst ir mīts, ka profesionālās vidējās izglītības iestādes jauniešiem neiedod pietiekamu zināšanu bāzi, lai viņi sekmīgi mācītos augstskolā. Tie ir maldi, jo skaidri redzams, ka daudzas profesionālās vidējās izglītības mācību iestādes pēdējo piecu gadu laikā ir strauji attīstījušās, tās ir labāk aprīkotas, un tām ir spēcīgāks pedagoģiskais sastāvs nekā vienai otrai vispārējās izglītības iestādei. Arī augstskolās iestājušos profesionālo vidējo izglītības iestāžu audzēkņu skaits ir pietiekami liels, un viņu sekmes ļoti labas. Tas pierāda vien to, ka viss ir atkarīgs no paša jaunieša - ja būs vēlme mācīties tālāk, tad nekas netraucē to izdarīt.
