Viena no Ventspils Augsto tehnoloģiju parka struktūrvienībām ir Ventspils Biznesa atbalsta centrs, kas tiešā veidā sniedz atbalstu jau esošajiem un topošajiem uzņēmumiem, palīdzot piesaistīt investīcijas un kvalificētu darbaspēku, kā arī nodrošinot ar biroju telpām un tehnoloģijām. Biznesa atbalsta centrs palīdz atrast ceļu, lai uzņēmums spētu izaugt tik liels, cik viņa ambīcijas – arī līdz miljoniem un miljardiem eiro.
Intervija ar Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītāju Eduardu Pērkonu.
Ventspils ir deklarējusi, ka vēlas kļūt par IKT galvaspilsētu. Cik tālu, jūsuprāt, pilsēta ir no izvirzītā mērķa?
Skatoties uz iepriekšējos gados ieguldīto darbu un finanšu līdzekļiem pilsētas IKT infrastruktūrā, uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, izglītības sistēmā un citās jomās, pamatoti var teikt, ka vienīgais konkurents mums varētu būt Rīga, kur, kā jau valsts galvaspilsētā, vēsturiski ir koncentrēta uzņēmējdarbība. Tajā pašā laikā pēdējo gadu tendences parāda, ka no Rīgas uz Ventspili aizvien biežāk pārceļas inovatīvi IT nozares uzņēmumi, kā arī pie mums tiek veidotas globālo IT jomas uzņēmumu filiāles. Tas liek domāt, ka izvirzītā ambīcija kļūt par IKT nozares galvaspilsētu, pakāpeniski īstenojas. Protams, daudz darāmā vēl ir priekšā.
Kādi instrumenti ir Biznesa atbalsta centra rīcībā, lai uzņēmējs saņemtu tik tiešām reālu, taustāmu atbalstu, ne tikai vārdus un labus novēlējumus?
Ventspils Biznesa atbalsta centrs tik tiešām uzņēmējiem sniedz reālu, taustāmu atbalstu, kā piemēram: Coworking telpas (kopstrādes telpa), kas šobrīd diemžēl nav pieejama epidemioloģiskās situācijas dēļ, palīdzam jaunajiem uzņēmējiem piesaistīt finansējumu, piedāvājam subsidētu telpu nomu - IKT jomas uzņēmumiem 100% apmērā, bet citu nozaru pārstāvjiem 50% apmērā, piedāvājam izmantot Ventspils Augsto tehnoloģiju parka prototipēšanas laboratorijas iespējas, Ventspils dizaina darbnīcu “Rade” kā arī citas infrastruktūras un tehnoloģiju iespējas, kas ir pieejamas mūsu pilsētā. Respektīvi, strādājam, lai uzņēmējdarbības vide Ventspilī būtu pievilcīga visiem, it īpaši IKT nozares uzņēmumiem. Piebildīšu, ka Ventspilī ir izveidota un nepārtraukti tiek pilnveidota IKT infrastruktūra, tostarp pieejams augstas veiktspējas optiskā interneta tīkls.
Aktīvi strādājam arī pie tā, lai izglītotu uzņēmējus finansējuma piesaistes jomā. Piemēram, maijā uzsākām apmācību ciklu “Give me money”, kurā jaunie uzņēmēji un ideju autori varēja uzklausīt pieredzes stāstus un speciālistu padomus, kas atvieglo ceļu līdz finansējumam. Pēc šī lekciju cikla 5 uzņēmēji ieguva iespēju turpināt sadarbību ar šiem mentoriem, kuri viņiem varētu palīdzēt iegūt vēlamo finansējumu uzņēmuma attīstībai.
Nu jau vairākus gadus IT nozare izjūt darbaspēka trūkumu. Vai palīdzat sagatavot arī darbaspēku?
Tā ir viena no aktualitātēm un jomām, ko Biznesa atbalsta centrs palīdz risināt. Regulāri tiek organizēti kursi cilvēkiem, kuri savu nākotni redz IT nozarē. Tie nav tikai jaunieši, bet arī cilvēki, kuri ir strādājuši ar IT nesaistītās profesijās, bet vēlas izmēģināt spēkus citā profesionālajā virzienā. Tāpat sadarbojamies gan ar Ventspils izglītības iestādēm, gan uzņēmējiem. Esošajiem un jaunajiem uzņēmumiem piesaistām potenciālos darba ņēmējus.
IKT nozare strauji attīstās un mainās, tāpēc mainīgas ir arī darba devēju vajadzības - mēs sekojam līdzi tendencēm un piedāvājam apgūt zināšanas, kas vajadzīgas konkrētu pienākumu veikšanai. Atbilstoši kursu tēmai tiek piesaistīti speciālisti gan no “Accenture”, “Asya, “Riga Coding School” mācībspēkiem. Šogad vien Biznesa atbalsta centrā šādus kursus ir pabeiguši 54 cilvēki.
Vai varat nosaukt kādu uzņēmumu, kurš sākotnēji ir izmantojis Biznesa atbalsta centra pakalpojumus, bet tagad kļuvis par patstāvīgu, spēcīgu IT nozares kompāniju?
Labu piemēru ir daudz! Manuprāt, divi vislielākie vietējie veiksmes stāsti pagaidām ir kompānijas “TestDevLab”, SIA, un “Azeron”, SIA, kas jau pāris darbības gadu laikā ir kļuvuši par uzņēmumiem ar miljonos mērāmu apgrozījumu. SIA “Azeron” ir jauns uzņēmums, kas izgatavo datorspēļu cienītājiem specializētas, gluži vai individualizētas klaviatūras, kas atgādina cilvēka rokas apveidus. Tā ir inovācija, ko ļoti augstu ir novērtējuši geimeri visā pasaulē, it īpaši ASV. Iespējams, ka kāds no šiem uzņēmumiem kļūs par vēl vienu Latvijas “vienradzi” - spēs gūt miljardu lielu apgrozījumu. Lielas cerības liekam arī uz SIA “Asya”, kas darbojas mākslīgā intelekta virzienā. Piebildīšu, ka šīs kompānijas īpašnieks Ēvalds Urtāns no Rīgas ir pārcēlies uz dzīvi Ventspilī. Šim uzņēmumam saskatām milzīgu potenciālu ne tikai kā uzņēmumam, kurš strādā Ventspilī, bet arī tajā, ko tas var dot mūsu pilsētas ražojošo uzņēmumu attīstībai, jo mākslīgais intelekts ir jauns resurss arī ražošanas uzņēmumu efektivitātes palielināšanā.
Mākslīga intelekta vai citu inovāciju ieviešana ražošanas uzņēmumos vienmēr saistās ar lielām izmaksām. Vai ir atrastas iespējas, kā mudināt ražotājus sadarboties ar inovāciju radītājiem?
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un līdz ar to arī Biznesa atbalsta centrs ir viens no digitālo inovāciju centriem starptautiskā projekta DIH2 uzsaukumā. Konkursa mērķis bija piesaistīt pēc iespējas vairāk konsorciju, kas sastāv vismaz no viena MVU ražošanas uzņēmuma un viena vai vairākiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, tādējādi veicinot ražošanas uzņēmuma darbības efektivitāti. Konkursa ietvaros jaunizveidotajam konsorcijam ir iespēja saņemt finansējumu inovāciju ieviešanai. Konkurss ir noslēdzies, šobrīd notiek pretendentu vērtēšanas process.
Arī šis ir viens no piemēriem, kas raksturo Ventspils Biznesa atbalsta centra darbu.
