Mājokļu pieejamība ir viena no aktualitātēm daudzās pilsētās, tāpēc arī Ventspils pašvaldība ir uzsākusi procesus, kas veicinās mājokļu pieejamību, it īpaši īres tirgū.
Par mājokļu pieejamību un jaunajiem projektiem intervija ar domes deputātu, Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāju Didzi Ošenieku.
Pēdējā desmitgadē daudz tiek runāts par mājokļu pieejamību Latvijas pilsētās. Kāda situācija Ventspilī?
Arī Ventspilij ir nepieciešams jauns dzīvojamais fonds, taču ir viena būtiska atšķirība, piemēram, starp Rīgu un Ventspili. Rīgā lielākā problemātika ir sociālo dzīvokļu pieejamībā, tas ir - trūkst mājokļu maznodrošinātajiem un citām sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, bet Ventspilī aktualitāte ir dzīvokļi strādājošajiem ar vidējiem ienākumiem. Sociāli mazaizsargātos ar pašvaldības īres dzīvokļiem varam pilnībā nodrošināt, jo mūsu rīcībā ir gandrīz 3000 mājokļu. Protams, neliela rinda pastāv - pēdējo gadu laikā rindā vidēji ir ap 40 cilvēku, bet jāgaida nav ilgi. Uzsvēršu, ka Ventspilī visi bērni bāreņi pēc 18 gadu sasniegšanas savā rīcībā saņem kvalitatīvi izremontētu dzīvokli. Tajā pašā laikā Rīgā nereti bērniem bāreņiem tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts, nevis piešķirts dzīvoklis.
Kura iedzīvotāju grupa ir tā, kurai mājokļi ir visnepieciešamākie?
Mājokļu pieejamība cilvēkiem, kuri pārceļas uz Ventspili, kā arī jaunajām ventspilnieku ģimenēm kļūst arvien aktuālāka. Zināmā mērā tas ir paradokss, jo savulaik Ventspils tika plānota 50 000 iedzīvotāju, bet tagad esam mazāk par 40 000 un dzīvokļu tāpat pietrūkst. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs - liela daļa cilvēku dzīvokļus privatizēja, tie ir viņu īpašums, bet paši tajos nedzīvo, jo ir pārcēlušies uz citu pilsētu vai ārvalstīm. Līdz ar to, ka Ventspils ir lieliska vieta vasaras atpūtai, daudzi dzīvokļi tiek izīrēti tikai sezonāli, jo tad īres cenas visaugstākās. Piebildīšu, ka apmēram pirms astoņiem gadiem dzīvokļus Ventspilī aktīvi izpirka lietuvieši, kuri vasarās dzīvo tajos paši vai izīrē citiem. Tādējādi ilgtermiņa īrei mājokļu nepietiek. Vēl viens aspekts - atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, Latvijā ir ļoti maz īres namu. Piemēram, Nīderlandē īres namos dzīvo ap 70 procenti iedzīvotāju un tikai nelielai daļai mājoklis ir īpašumā - Latvijā šī proporcija ir apgriezta.
Kādi soļi sperami, lai situācija mainītos?
Pašvaldība ir veikusi pētījumu par mājokļu pieprasījumu un maksātspēju, tā ka esam ieguvuši datos pamatotu informāciju, kas liecina, ka cilvēkiem nav pa spēkam tik lieli maksājumi, cik vēlas saņemt privātais investors, kurš realizētu īres nama būvniecību. Piemēram, privātajam investoram, lai investīcijas būtu rentablas, no īrnieka būtu jāprasa vismaz 8 eiro par kvadrātmetru, bet pētījums parādīja, ka cilvēki ir gatavi maksāt ne vairāk kā 5 eiro par kvadrātmetru. Arī tas nebūtu lēts īres dzīvoklis. Pamatojoties uz pētījumu, izvēlējāmies vairākus ceļus. Ventspils politiķiem izdevās aktualizēt un veikt izmaiņas likumdošanā, lai pašvaldībai būtu tiesības savā rīcībā esošos dzīvokļus izīrēt ne tikai pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību speciālistiem, bet arī privāto uzņēmumu darbiniekiem, jo ir ļoti svarīgi, lai pilsētā attīstītos uzņēmējdarbība un to neierobežotu mājokļu trūkums. Pašvaldība ir noslēgusi sadarbības līgumus ar vairākiem ražošanas un IKT nozares uzņēmumiem par dzīvokļu izīrēšanu to darbiniekiem. Faktiski uzņēmums ir tikai kā starpnieks, jo īres līgumi tiek slēgti tieši ar konkrētu cilvēku, kas nozīmē, ka atbildība un saistības gulstas uz konkrēto īrnieku. Šobrīd esam noslēguši 13 sadarbības līgumus ar dažādu jomu komersantiem.
Papildus šai praksei esam izveidojuši SIA „Ventspils nekustamie īpašumi” meitasuzņēmumu „Ventmalas mājas”, kura pirmais uzdevums ir uzbūvēt daudzdzīvokļu māju Ūdens ielā 6. Par projekta ieceri ir runāts jau daudzus gadus, un šajā laikā ir mainījies arī projekta koncepts - sākotnēji objekts tika iecerēts kā augstas klases plaši dzīvokļi vecpilsētā, tad tagad saprotam, ka lielāks pieprasījums ir pēc nelieliem, bet komfortabliem mājokļiem. Projekts tiek pārstrādāts - tajā būs 48 jauni dzīvokļi. Būvniecība gan nedaudz tiek iepauzēta, jo būvniecības tirgus ir pārkarsis un izmaksas ir pārāk augstas. Labāk kādu gadu nogaidīsim, cerot, ka būvniecības kopējās izmaksas nokritīsies līdz normālam līmenim.
Trešais ceļš ir privātā komersanta piesaiste mājokļu būvniecībā. Piešķirot komersantam vienreizēju grāntu līdz 200 000 eiro, starp investoru un pašvaldību noslēgtais līgums paredz, ka vismaz 5 gadus 12 dzīvokļi tiks piedāvāti īres tirgū. Uzsvēršu, ka galvenais mērķis ir uzlabot īres mājokļu pieejamību pilsētā.
Vai jau ir zināmi komersanti, kuri vēlas iesaistīties šādā programmā un būvēt dzīvojamās mājas?
Jā, pirmajā kārtā pieteicās divi komersanti, un abi ir atbalstīti - tas nozīmē, ka gan Sinagogas ielā, gan Mazajā Priežu ielā taps daudzdzīvokļu mājas, tātad tuvākajos gados īres tirgu papildinās vismaz 24 dzīvokļi. Kopumā Sinagogas ielā būs māja ar 16 dzīvokļiem, bet Mazajā Priežu ielā - 23. Plānots, ka abi projekti ir jāpabeidz 2023. gadā. Šo projektu realizācija ir tikai pirmais solis mājokļu pieejamības uzlabošanai Ventspilī.
