Par sievieti inženierzinātnēs saruna ar Nadeždu Spiridovsku, Transporta un sakaru institūta (TSI) Zinātniski pētnieciskās nodaļas pētnieci un Matemātisko metožu un modelēšanas katedras docenti.
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka inženierzinātnes ir vairāk vīriešu nekā sieviešu profesijas. Kā sanāca, ka jūs kā meitene nopietni pievērsāties inženierzinātnēm?
Savā ziņā karjeras izvēli noteica gadījums. Mācoties Jelgavas 5. vidusskolas 10. klasē, pirmo reizi skolā tika uzsākta eksperimentāla ideja, kuras ietvaros jau vidusskolas laikā, papildus mācoties, var apgūt Rīgas Aviācijas universitātes (tagad Transporta un sakaru institūts) pirmā kursa programmu un tūlīt pēc vidusskolas absolvēšanas iestāties augstskolā uzreiz 2. kursā. Mācības nebija vieglas, jo 2 reizes nedēļā braucu uz Rīgu, lai mācītos universitātes programmu, bet vispārizglītojošos priekšmetus nācās saspiest četrās nedēļas dienās. Sanāca, ka ikdienā mums bija 10 stundas dienā, bet piektdienās un sestdienās mācījāmies Rīgā. Tajā laikā tika ielikti ļoti labi pamati - mācījāmies gan radiotehniku, gan elektroniku, gan rasēšanu, gan materiālzinātnes, gan datoriku. Uzsākot otro kursu, izvēlējos specializēties datorzinātnēs, jo man datorzinātnes šķita saprotamākas un ar ļoti labām attīstības perspektīvām. Tas bija deviņdesmito gadu beigās.
Vai visos izglītības līmeņos bijāt saistīta ar TSI?
Sākot jau no bakalaura grāda, līdz pat inženierzinātņu doktora grādam izglītību esmu ieguvusi TSI ietvaros. Bakalaura un maģistra grāds man ir datorzinātnēs, bet doktora grāds transporta un satiksmes zinātniskās nozares apakšnozarē telemātika un loģistika. TSI studiju programmas nemitīgi atjaunojas, jo cenšamies soļot līdzi laikam, un doktorantūras programma „Telemātika un loģistika” ir visai aktuāla un pieprasīta.
Vai augstākās izglītības, turklāt maģistra un doktora grāda iegūšana bija mērķtiecīga izvēle?
Kopš pirmās klases es zināju, ka man būs augstākā izglītība. Iespējams, ka šāds priekšstats veidojās vecāku ietekmē, jo abi vecāki ir ar augstāko izglītību - tēvs absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (tagad LLU) un ilgu laiku strādāja LLA arī par docentu, savukārt mammai ir augstākā ekonomiskā izglītība. Līdz ar to nebija šaubu, ka arī es iegūšu labu izglītību augstā līmenī. Skolas pirmajās klasēs es biju pārliecināta, ka būšu skolotāja, vēlāk pusaudžu gados šī romantika beidzās. Izvēlēties nākotnes karjeru bija ļoti grūti, jo mācījos ļoti labi - visos priekšmetos bija labas atzīmes. Patika daudzas lietas - gribēju mācīties gan psiholoģiju, gan jurisprudenci, pat iestāties Sporta akadēmijā. Vecāku attieksme bija ļoti demokrātiska, un viņi ļāva man pilnu izvēles brīvību. ”
Zināms, ka 1999. gadā Rīgas Aviācijas universitāte (RAU) tika likvidēta un tās vietā izveidojās privātā augstskola ‒ Transporta un sakaru institūts. Kādas izmaiņas tas ieviesa jūsu izglītībā?
Tas bija smags brīdis, jo pēc RAU likvidēšanas mums tika piedāvāta iespēja mācības turpināt RTU vai jaunizveidotajā TSI. Lēmums nebija viegls, taču es izlēmu, ka palikšu jau pierastajās sienās. Nu pagājuši jau 20 gadi, un es savu izvēli ne brīdi neesmu nožēlojusi. Esmu priecīga, ka sakritība mani ieveda gan TSI, gan inženierzinātņu nozarē.
Vai, jūsuprāt, cilvēki ar tehnisko izglītību atšķiras no cilvēkiem ar humanitāro izglītību?
Vienmēr ir izņēmumi, bet pēc pietiekami ilgas dzīves pieredzes, kurā nācies komunicēt ar dažādu nozaru pārstāvjiem, man ir radies priekšstats, ka cilvēki ar eksaktajām zināšanām lielākoties ir konkrētāki un precīzāki, bet tas, protams, nenodrošina atbildību - tas ir pavisam kaut kas cits un nav saistāms ir izglītības virzienu, taču domāšanas veids ir atšķirīgs.
Katras sievietes virsuzdevums ir būt sievai un mātei. Vai jums, kura ir ieguvusi ļoti augsta līmeņa izglītību, uzrakstījusi doktora darbu un strādā zinātnē, ir izdevies īstenot sevi arī kā sievietei?
Man ir izdevies apvienot karjeru un sievietes misiju. Man ir vīrs un trīs bērni. Pasaule attīstās, un sievietes aktīvi iekaro visas dzīves sfēras un cenšas būs tādas pašas kā vīrieši, tomēr es uzskatu, ka sievietei ir jāpaliek sievietei jebkurā situācijā. Neviens cits neparūpēsies par bērniem tik labi kā māte. Atzīšos, ka, piedzimstot trešajam bērnam, tomēr nācās ņemt palīgā arī auklīti, jo nespēju viena tikt galā ar visiem uzdevumiem.
Klausoties jūsu dzīves stāstu, daudzām noteikti tas liekas kā neiespējamā misija...
Reizēm šķiet, ka mūsdienu sievietes ir kā citplanētieši - spēj tikt galā ar jebkuru izaicinājumu. Nevaru noliegt, ka kādas dzīves jomas cieš - reizēm sāk pietrūkt spēka, jo karjera un ģimene prasa daudz emocionālā un arī fiziskā spēka. Tāpēc ir jāmāk atpūsties un atslēgties. Man ļoti palīdz sports un fiziskās aktivitātes - tas mani notur labā formā, taču pilnībā izbēgt no izsīkuma brīžiem nav iespējams, bet tad atnāk jauns enerģijas vilnis, un viss iesāktais turpinās.
Vai vīrs ir jūsu stiprais plecs?
Pavisam noteikti - bez sava vīra es neko nebūtu sasniegusi - viņš ir mans atbalstītājs un enerģijas avots. Kaut arī reizēm man ir ļoti grūti, viņš nevēlas, lai es sēdētu mājās ar bērniem, jo saprot, ka katram cilvēkam ir nepieciešams izpausties un realizēties arī ārpus ģimenes - tas ne tikai prasa, bet arī dod spēku.
Spriežot pēc jūs karjeras un izglītības, kas iegūta TSI ietvaros, ir noprotams, ka institūta piedāvājums ir kvalitatīvs visos līmeņos, sākot no bakalaura līdz pat doktorantūrai un arī pēc tās. Vai tagadējiem divpadsmitajiem varat teikt, ka TSI ir īstā vieta, kur pieņemt izaicinājumus?
Jebkuras mācības ir izaicinājums, bet vissvarīgākais ir izvēlēties pareizo virzienu. Ja cilvēkam tuvākas ir humanitārās zinātnes, tad nevajag iet pa eksakto zinātņu ceļu, jo katrs cilvēks ir personība ar atšķirīgām vajadzībām un spējām. Taču, ja jaunietis ir izvēlējies iet pa eksakto zinātņu ceļu, tad TSI ir cienījama izvēle, jo paver neierobežotas iespējas turpmākajā attīstībā, kas nebeidzas ar bakalaura grāda iegūšanu. Mēs sastādām spēcīgu konkurenci jebkurai citai privātajai augstskolai. Pavisam nesen TSI ir uzsācis stratēģisko partnerību ar Rietumanglijas Universitāti (University of the West of England), kas ļaus attīstīt dubultā diploma studiju programmas un akadēmisko sadarbību dažādās jomās. Šī partnerība mūsu studentiem pavērs jaunas iespējas un izaicinājumus.
Datorzinības un IT joma nav atraujama no pasaules tendencēm un tehnoloģijām. Vai TSI tiek līdzi jaunākajām tendencēm nozarē?
Jā, tiek līdzi. Mums ir labi attīstīta starptautiskā sadarbība visos izglītības līmeņos un jomās. Tostarp augstā līmenī ir zinātniskās pētniecības darbs, kas norit gan institūta ietvaros, gan sadarbībā ar pasaules nozares pārstāvjiem. Arī es varu izmantot šīs iespējas. Piemēram, 2016. gadā piedalījos VIAA izsludinātajā pēcdoktorantūras atbalsta pētnieciskajam darbam 1. kārtas konkursā, ko finansiāli atbalsta ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds). Latvijā konkursa pirmajā kārtā šo atbalstu saņēma 132 doktori no dažādām zinātniskām institūcijām un komerciāliem uzņēmumiem, un trīs no tiem, tostarp es, pārstāv TSI (projekta numurs 1.1.1.2/VIAA/1/16/075). Kopā no TSI tika iesniegti 4 pieteikumi. Pašlaik jau ir izsludināta konkursa 4. kārta. Pretendentus izvērtē starptautiska žūrija, un konkurence tiešām ir spēcīga.
Atgriežoties pie dzimumu atšķirībām. Vai sievietes domā citādi nekā vīrieši, un cik piemērotas sieviešu spējām ir inženierzinātnes?
Sieviešu un vīriešu informācijas apstrāde smadzenēs tiešām ir atšķirīga. Pēdējos gados esmu pievērsusies neirozinātnēm un visam, kas saistīts ar neirofizioloģiju. Man izdevās atklāt, ka vīrieši informāciju apstrādā ar kreiso puslodi - to, kura atbild par loģiku, bet sievietes informāciju apstrādā ar abām puslodēm, tas ir iesaista arī emocijas. Neirozinātnēs ir atvērts jautājums: vai tas ir saistīts ar sociālo nospiedumu vai arī fizioloģiju un bioloģiju? Mūsdienu neirozinātnes autori uzskata, ka nav ierobežojumu, kas samazinātu sieviešu spēju izcili darboties eksaktajās zinātnēs. Drīzāk tas, ka inženierzinātnēs vairāk ir vīriešu, ir saistīts ar stereotipiem, tradīcijām un kultūru. Es domāju, ka meitenei, kurai jau bērnībā nemāca spēlēties tikai ar lellēm, bet arī ar konstruktoriem un citām tehniskām lietām, rodas interese un paveras plašākas izvēles iespējas. Es no savas pieredzes varu pateikt, ka meitenēm ir jāpieņem visi izaicinājumi, ko dzīve piedāvā, turklāt mums ir priekšrocības - mēs informāciju apstrādājam ar abām puslodēm.
Tāpēc novēlu meitenēm vienmēr mācīties un nebaidīties no jauniem izaicinājumiem!
Par uzņemšanas kārtību TSI skatīt šeit
