Pēdējo trīs četru gadu laikā Mārupes novada pašvaldība aktualizējusi sadarbību ar novada iedzīvotājiem, radot dažādas platformas, lai iedzīvotāju viedokļi un idejas nonāktu līdz pašvaldībai, tiktu izdiskutētas un iespēju robežās realizētas.
Konsultatīvās padomes - labs instruments saiknei ar pašvaldību
Mārupes novada dome ir izveidojusi sešas konsultatīvās padomes ‒ sports un aktīvā atpūta; tūrisms; mārketings; kultūrvide; uzņēmējdarbība; izglītība un jaunatnes lietas ‒, kuru darbā iesaistās pašvaldību darbinieki, iedzīvotāji, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas. Mārupes novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere uzsver, ka konsultatīvo padomju darbs ir efektīvs, jo tas dod iespēju uzzināt iedzīvotāju, uzņēmēju un organizāciju viedokli un jautājumu loku, kas ir aktuāls un pie kura jāstrādā pašvaldībai. Viens no spilgtākajiem procesiem, ko iniciēja tieši Sporta un aktīvās atpūtas padome, saistās ar vecāku līdzmaksājuma ieviešanu interešu izglītībā. Daudzus gadus interešu izglītību pilnā mērā finansēja pašvaldība, respektīvi, mārupiešiem visi pulciņi bija bez maksas. Tas noveda pie tā, ka bērns tika pierakstīts daudzos pulciņos, bet tos neapmeklēja, jo vecāku atbildības līmenis daudzos gadījumos bija zems. „Kā jau teicu, ar sabiedrības iniciatīvu ieviesām vecāku līdzdalības maksājumu par interešu izglītību, saglabājot atlaides vairākām iedzīvotāju grupām. Maksājums, kaut arī neliels, disciplinē gan bērnus, gan vecākus. Tagad jautājums par apmeklējumu ir noregulēts - vecāki apzinīgi ved bērnu uz pulciņiem, par ko ir samaksājuši.” Sadarbībā ar uzņēmējiem Uzņēmējdarbības atbalsta konsultatīvā padome izstrādāja priekšlikumus nekustamā īpašumā nodokļu atlaižu jomā komersantiem, kas šobrīd sekmīgi tiek arī realizēts. Ar visiem konsultatīvo padomju darba protokoliem un lēmumiem jebkurš var iepazīties pašvaldības mājaslapā.
Mārupe mūsu mājas
Ik gadu novada pašvaldība organizē sabiedrības iniciatīvu konkursu “Mārupe ‒ mūsu mājas”, kurā ikviens var iesniegt pieteikumu kādas sabiedrības iniciatīvas veikšanai vai nelielu infrastruktūras objektu izveidei. Sabiedrības iniciatīvu realizēšanai maksimāli pieejami 2,5 tūkstoši eiro vienam projektam, savukārt infrastruktūras objektu izveidei līdz 5 tūkstošiem eiro. Ilze Krēmere vēsta, ka interese par šo programmu ik gadu pieaug, tāpēc palielinās arī tai novirzītie budžeta līdzekļi. Piecu gadu laikā, kopš tiek organizēts konkurss, pašvaldība atbalstījusi jau 32 projektu idejas sabiedrības iniciatīvas realizēšanai un 12 projektu idejas maza mēroga infrastruktūras ierīkošanai, kopumā atbalstot šīs iniciatīvas vairāk nekā 100 tūkst. eiro apmērā.
Atbalstāmos projektus izvēlas sabiedrība ar individuālu iedzīvotāju balsojumu par katru no projektiem. Priecē, ka katru gadu projektu forma un saturs mainās, atbalstītas ir tādas projektu idejas kā skrituļošanas apmācība, pirts tradīciju iedzīvināšana, tradīciju svētki, džudo diena, vingrošana, fitness, pasākumi daudzbērnu ģimenēm, savukārt infrastruktūras jomā atbalstīti bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi, pastaigu takas, tūrisma maršruti u.tml.
Būtiski, ka šie sabiedrības iniciatīvas projekti ne tikai uzlabo iedzīvotāju dzīves vidi, bet arī veicina kopienu veidošanos un iedzīvotāju piederību vietai, kuras vidi iedzīvotāji paši veido. Ilze Krēmere atceras: „Pirms vairākiem gadiem kāda māmiņa no Jaunmārupes atnāca uz domi ar lūgumu izveidot bērnu rotaļu laukumu, jo apkārtnes bērniem nav, kur spēlēties. Piedāvājām iesaistīties šajā projektā un ar domes atbalstu, iesaistot vietējos iedzīvotājus, izveidot rotaļu laukumu tuvumā esošajā pašvaldības zemes gabalā. Gadu no gada bērnu rotaļu laukums tika pilnveidots, un nu jau labiekārtota plaša teritorija, kur vietējie iedzīvotāji, kas apvienojušies biedrībā, ne tikai atpūšas kopā ar bērniem, bet arī satiekas kaimiņi un svin kopīgi dažādus svētkus. Šādās situācijās, ja redzam, ka iedzīvotāji vēlas sakārtot kādu teritoriju, pieliekam klāt arī pašvaldības darbu un finanses, labiekārtojot teritoriju tā, lai projekts iegūtu pilnvērtīgu formu un saturu. Redzot labos piemērus, iedzīvotāji kļūst arvien aktīvāki, jo redz, ka viņi ir piederīgi novadam un ar savu darbu var būt tam noderīgi, pašiem veicinot un uzlabojot savu dzīves vidi.”
Novada Attīstības nodaļa strādā ciešā sasaistē ar iedzīvotājiem, labprāt sniedz klātienes konsultācijas un palīdz sagatavot projektus un tos realizēt dzīvē.
