Katram pieejams gandrīz hektārs meža

PASTAIGA mežā sniedz sajūtas, ko nevar iegūt nekādā citā veidā – tā ir atpūta prātam, vingrums ķermenim un sajūtu kokteilis acīm, degunam un ausīm. Mēģināsim sajust meža maģiju – daudziem tas būs jauns atklājums, kas izveidosies par tradīciju visai turpmākajai dzīvei © Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Latvijai ir paveicies – laikā, kad pasauli plosa koronavīruss un visefektīvākais tā apkarošanas veids ir sociālā distancēšanās un svaigs gaiss, mēs varam doties dabā un netraucēti izmantot dabas sniegto palīdzību, jo Latvijā kopumā ir 3,4 miljoni hektāru mežu audžu, tostarp 1,6 miljonus hektāru apsaimnieko AS Latvijas valsts meži.

Mežā vairāk ne tikai viesu, bet arī atkritumu

Ir pilnīgi pašsaprotami un arī visādā ziņā atbalstāmi, ka cilvēki, ievērojot sociālo distancēšanos, vairs nedodas izklaidēties uz iepirkšanās centriem, bet brauc uz mežu, lai kārtīgi saelpotos svaigu gaisu, izkustētos un ieraudzītu dabas brīnumus, kas līdz šim skatīti vien TV un ceļojumu sižetos. Taču ir viens bet - līdz ar lielāku cilvēku pieplūdumu mežos palielinās arī mežu piemēslošana. LVM komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs lēš, ka ne visi meža apmeklētāji ir pietiekami izglītojušies par uzvedību mežā. Tie, kuriem pastaigas, ogošana, sēņošana, piknikošana un cita veida izklaide mežā ir tradīcija, aiz sevis neko neatstāj, jo zina, ka nebūs patīkami, ja, atgriežoties savā iemīļotajā vietā, viņus tur laipni sagaidīs pašu atstātā plastmasas pudele un sviestmaižu iepakojums. Tāpēc tiem, kuri vēl tikai tagad sāk iepazīt mežu, vajag padomāt arī par tā tīrību un pievilcību nākamajā nedēļas nogalē. LVM darbinieki novērojuši ļoti jauku tendenci - vairāki mežu apmeklētāji līdzi ņem maisiņu, kurā uzlasa citu atstātos atkritumus, lai nogādātu tos tuvējā konteinerā.

Nekad nenāk par ļaunu atgādināt, ka kurināt ugunskuru ir atļauts tikai speciāli iekārtotās vietās, jo sausā laikā uguns izplatās ātri un kontrolēt to pašu spēkiem ir praktiski neiespējami. Šogad jau reģistrēti vairāki meža ugunsgrēki. Vēlreiz par atkritumiem - visu, ko atnesāt, aiznesiet atpakaļ. Mašīnu novietojiet tā, lai pa ceļu garām var pabraukt arī citi meža apmeklētāji un speciālais transports. Tomass Kotovičs skaidro: «Uz meža celiņiem ik pa laikam ir paplatinājumi, kur var novietot auto, lai tas netraucētu citam transportam. Var iebraukt arī pavisam niecīgā celiņa atzarā. Nekādā gadījumā pa mežu, ārpus ceļiem, nedrīkst braukt nedz ar velosipēdiem, nedz motocikliem, nedz kvadricikliem, nedz automašīnām.»

Kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ

Pieprasījums pēc atpūtas mežā, it īpaši iestājoties siltam un saulainam laikam, strauji pieaug. Daudzi dodas uz LVM labiekārtotajām piknika vietām, kuru skaits visā Latvijas teritorijā pārsniedz 300. Atpūtas vietu atrašanās koordinātas var ērti atrast interaktīvajā kartē mammadaba.lv. Vaicāts, ko darīt, ja, ierodoties atpūtas vietā, izrādās, ka tajā jau cita ģimene, Kotovičs teic: «Neko darīt - jābrauc projām un jāmeklē cita vieta. Kā saka, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ! Drošības labad iesaku paņemt līdzi uz mežu dezinfekcijas līdzekli, ar ko notīrīt galda un solu virsmas - mēs jau nezinām, kas ir palicis uz galda no iepriekšējiem apmeklētājiem. Starp labiekārtotajām atpūtas vietām vairākās ir arī divi vai vairāki galdiņi - te nu pašiem rūpīgi jāizvērtē, vai būs pietiekami liels, vismaz 2 m distancēšanās attālums.» Izprotot, ka populārākajās pastaigu vietās - uz purva laipām, skatu torņos un vairākos dabas objektos - intensīva apmeklējuma laikā nav iespējams nodrošināt pietiekamu distancēšanos un dezinfekciju, vīrusa izplatības laikā ir slēgti skatu torņi un purva takas. Savukārt Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē ir atvērts apmeklētājiem, slēgts tikai skatu tornis un rūķu pilsēta Čiekure, pasaku tēli ir devušies atvaļinājumā, kā arī apmeklētājus nevizina bānītis. LVM dabas parks Tērvetē ir pietiekami plašs un interesants, lai gūtu baudu arī bez atrakcijām - tas ir mežs ar pasakainām ainavām, ceļiem un taciņām, kur viegli ievērot arī distancēšanās noteikumus. LVM aicina: esam sociāli atbildīgi viens pret otru un mežu, kas dod mums veldzi prātam, prieku sajūtām un kustību ķermenim.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais