Jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis LTV raidījumā “1:1” izteica pieņēmumu, ka ar mūsu pensiju sistēmu ne viss ir kārtībā, un tāpēc to nepieciešams koriģēt. Kādas tieši korekcijas Eglītis gribēja ieteikt, tā arī nevarēja īsti saprast. Kaut ko pa roku galam pateica, izsaucot sabiedrības sašutuma vētru.
Pirms Ženēvas Krievijas un ASV galotņu tikšanās politisko procesu apskatnieki, prognozējot tās rezultātus, sadalījās divās nometnēs. Nosacītos ideālistos un tikpat nosacītos reālistos. Pirmie uzskatīja, ka jebkurš dialogs, jebkura klātienes tikšanās ir laba un veicina stabilitāti pasaulē pat tad, ja abas puses paliek pie sava, savukārt otrie jau pašu tikšanos novērtēja kā Putina uzvaru, kura mierīgu dzīvi pasaulē nevairos.
Ministru kabinets otrdien atļāva rīkot pasākumus, kuros apmeklētāji piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī vai individuālajā peldlīdzeklī. Lai nerastos pārpratumi, kas domāts var vārdiem “individuālais peldlīdzeklis” lēmuma skaidrojošajā daļā teikts, ka vienā automobilī/laivā vienlaikus varēs atrasties viena persona vai personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā. Tātad, atrodoties laivā, pasākumus drīkst apmeklēt.
Pēc tam, kad pagājušo piektdien izdevumā Neatkarīgā tika publicēts raksts: ““Re:Baltica” iesaistās lielākajā antizinātniskajā sazvērestībā kopš Ptolemaja laikiem”, pazīstamais uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs tviterī ierakstīja: “Ko darīs Re:Baltica, kad nu izrādījies, ka pašu melu atmaskošana ir meli? Iespējas ir 1) pievienot savam rakstam piezīmi, ka raksts ir maldinošs, 2) klusu izdzēst to, vai 3) izlikties, ka nekas nav noticis.”
“Re:Baltica” 2020. gada 23. decembrī publicēja “pētījumu”, kurā cita starpā teikts: “Dezinformācijas izplatītāji regulāri stāsta, ka jaunais koronavīruss ir radīts Ķīnas pilsētā Uhaņā esošajā laboratorijā. Tam nav pierādījumu, un zinātnieki ir pārliecināti, ka vīruss radies dabīgā ceļā.”
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta mājaslapā 7. jūnijā ievietots Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā par kāda viendzimuma pāra pieteikumu “par pienākuma uzlikšanu [..] dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu reģistrētas viņu ģimenes attiecības”. Lietas būtība ir šāda.
Kā jau viegli varēja prognozēt, koalīcijas jeb, kā tagad to sauc, Sadarbības padomē jaunizceptā labklājības ministra Gata Eglīša skandalozais ieraksts tviterī nekādas diskusijas neizraisīja. Viss normāli. Kā vienmēr. Toties tika nolemts pasūtīt pētījumu (kas droši vien maksās tradicionālo pusmiljonu) par vēlētāju zemās aktivitātes iemesliem.
Lai aizvadītās pašvaldību vēlēšanas neliktos pārāk garlaicīgas, jaunizceptais labklājības ministrs Gatis Eglītis pamanījās sarīkot skandālu, kā mēdz teikt, uz līdzenas vietas. Sociālajā vietnē “twitter” viņš ieteica “pārāk nesapriecāties LRA/ZZS/Saskaņas vadītajiem novadiem, jo 3. jūnija valdības “restarts” nozīmē to, ka lielās valsts budžeta+ES fondu+RRF naudas plūsmas kontrolēs 4 koalīcijas partijas (NA-JKP-JV-APAR), kas primāri rūpēsies par “savām” pašvaldībām”.
Par sestdien notikušajām pašvaldību vēlēšanām, kurās piedalījās vien 33,99% balsstiesīgo vēlētāju, grūti pateikt kodolīgāk, nekā sociālajā tīklā “twitter” ironizēja pazīstamais jauno tehnoloģiju apskatnieks, izdevuma “kursors.lv” redaktors Kristaps Skutelis: “Spriežot pēc vētrainās vēlētāju aktivitātes, teritoriālā reforma ir izdevusies! Tā turpināt!”
Starp daudzajiem vēlēšanu mītiem kaitīgākais ir apgalvojums, ka pašvaldību vēlēšanas esot tādas saimniecisko jautājumu vēlēšanas, kurās nevajagot jaukt iekšā politiku. Ielu bedrēm un korupcijai taču neesot nacionalitātes un politiskās orientācijas. Absolūtas muļķības. Pašvaldību politiskā orientācija ietekmē cilvēku sadzīvi pat vēl vairāk nekā “lielās” Saeimas vēlēšanas. Piemēru? Lūdzu!
Rīgas domes vēlēšanas notika pērn 29. augustā. Pagājis nepilns gads. Kāds ir visvairāk apspriestais jautājums jaunās Rīgas pārvaldes sakarā? Čaka ielas “eksperiments” un tā turpinājums Bruņinieku ielas renovācijas projektā.
Valsts prezidenta Egila Levita un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa kopējais paziņojums pēc abu tikšanās trešdienas rītā bija apbrīnojami līdzīgs bēdīgi slavenajam PSRS un Vācijas kopīgajam 1939. gada 28. septembra paziņojumam: “Sakarā ar izveidojušos situāciju pēc Polijas valstiskuma pilnīga sabrukuma...”. Tikai Polijas vietā jāliek KPV LV, un viss pārējais teksts izklausās kā pārkopēts. Vismaz pēc tonalitātes.
Tieši Zatlera 28. maija uzrunas tautai desmitās gadadienas priekšvakarā ar klusu paukšķi izbeidzās skaļi pieteiktā “Būvnieku lieta”. Kā intervijā laikraksta “Diena” žurnālistei Agnesei Margēvičai skaidroja virsprokurors Māris Leja, savākto pierādījumu bāze esot bijusi nepietiekama. Ar plikām telefonsarunām, kurās figuranti atklāti runā par to, cik “štukas” kam maksātas un kas ko ņēmis; kāpēc “Solvita” skrējusi pie “Kvadrāta” uz viņa biroju, esot par īsu.
Pirmdien Centrālā statistikas pārvalde publicēja Latvijas IKP 2021. gada pirmā ceturkšņa rādītājus, kuri nebija iepriecinoši. IKP šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, ir samazinājies par 1,3%.
ASV prezidents Džo Baidens licis izlūkdienestiem dubultot centienus izmeklēt vīrusa SARS-CoV-2 izcelsmi, neizslēdzot agrāk par “sazvērestības teoriju” uzskatīto versiju par šī vīrusa noplūdi no laboratorijas Ķīnā. Izmeklēšanas rezultātus prezidents vēlas saņemt 90 dienu laikā.
Ja nepieciešams pamatot, kāpēc covid laikā pilnā trolejbusā drīkst iekāpt, bet veikals, kurš atrodas telpā, kuras platība lielāka nekā 7000 kvadrātmetri, jātur slēgts, tad nav pārliecinošāka argumenta kā piesaukt vārdu salikumu – zinātnē balstīts.
Mākslinieks Aigars Bikše, kurš šobrīd mainījis profesiju un, kamēr Artūrs Toms Plešs ir ministrs, kļuvis deputāts, sociālajā vietnē “Facebook” ierakstīja: “Man ir piedāvājums: Latvija aiztur visu Baltkrievijas hokeja komandu un atbrīvo uz Latvijas–Baltkrievijas robežas apmaiņā pret visiem Baltkrievijas teroristiskā režīma politieslodzītajiem. Ar teroristiem nevar cīnīties, iesniedzot viņiem cedeles un depešas! Atbildei jābūt skaļai un sajūtamai!”
Krievijas specdienestu stratēģiskais plāns – iedzīt Baltkrievijas diktatoru tik dziļā stūrī, ka no tā ir tikai viena izeja – kļūt pilnībā atkarīgam no Kremļa labvēlības, ir sekmīgi īstenots. Nav pat svarīgi, vai šis plāns bija rūpīgi izstrādāts vai vienkārši tā sanāca.
Baltkrievijas diktators, kurš svētdien Baltkrievijas gaisa telpā sagrāba aviokompānijas “Ryanair” pasažieru lidmašīnu un, izmantojot kaujas iznīcinātājus, piespieda to nosēsties Minskas lidostā, kārtējo reizi uzdevis pasaulei gluži vienkāršu jautājumu.
Vēlu ceturtdienas vakarā Saeima tomēr nobalsoja par lēmumu, ka valdībai nekavējoties jālemj par iespējamo skatītāju klātbūtni pasaules čempionāta hokejā spēlēs. Par šo Saeimas lēmumu balsoja Jaunā konservatīvā partija (JKP), ZZS, “Saskaņa” un lielākā daļa KPV LV deputātu. Pret balsoja (paredzami) “Jaunā Vienotība” (JV) un “Attīstībai/Par!” (AP). Nacionālā apvienība (NA) disciplinēti balsoja kopā ar koalīcijas partneriem.
Saeimas Ārlietu komisijas deputāti otrdien, 18. maijā, pieņēma “paziņojumu par Izraēlas un palestīniešu konflikta saasinājumu, aicinot apturēt bruņotos konfliktus un pārtraukt visu veidu vardarbību, kas apdraud nevainīgu civiliedzīvotāju dzīvību”.
Ar ko atšķīrās preses konference pēc koalīcijas sanāksmes piektdienas pēcpusdienā no tādas pašas konferences pēc pirmdienas sarunām? No saturiskā viedokļa tikpat kā ne ar ko, bet tajā pašā laikā tās bija atšķirīgas kā nakts pret dienu.
Leģendārā latviešu trimdas grupa “Čikāgas piecīši” 1963. gadā izdeva savu pirmo ilgspēlējošo vinila plati (albumu) “Čikāgas piecīši sveicina”, kurā bija dziesma “Latvieši mēs esam”. Dziesmā tika skarti latviešu asimilācijas draudi svešatnē. Lūk, izvilkumi no šīs dziesmas.