Par pašu “Amnesty International” varētu arī nerunāt. Tā, vismaz mūsu pusē, ir labi zināma kreisi orientēta, jādomā, Kremļa bagātīgi piebarota organizācija, kura nekādu uzticību nevieš, par spīti tās skanīgajam nosaukumam un kādreizējiem nopelniem.
Pēdējais šīs organizācijas ziņojums par Ukrainas bruņoto spēku darbību, pretojoties Krievijas agresijai, savā zemiskumā pārsit tās iepriekšējo zemgrīdlīstes krituma rekordu - Putina galvenā politiskā oponenta politieslodzītā Alekseja Navaļnija izslēgšanu no “politieslodzīto” saraksta. Kurš gan cits Krievijā var skaitīties politieslodzītais, ja ne Navaļnijs? Tagad “Amnesty International” sasniegusi jaunas Mariannas ieplakas Klusā okeāna vistumšākajās dzīlēs.
Izrādās, ukraiņu karaspēks, aizstāvot apdzīvotās vietas, apdraudot civiliedzīvotāju drošību. Sic! Nevis Krievijas armija, apšaudot un bombardējot šīs apdzīvotās vietas, apdraud civiliedzīvotājus, bet gan Ukrainas armija, kas tās aizstāv. Citiem vārdiem, “nelietīgie” ukraiņi šīs teritorijas neatdod bez cīņas, kā to gribētos Kremļa sulaiņiem no “Amnesty International”.
Ziņojuma zemtekstā skan neslēpts aizvainojums: Ukrainas armija, pretojoties iebrucējiem, ne tikai apdraud civiliedzīvotājus, bet traucē Krievijas “taisnīgajai cīņai” pret amerikāņu imperiālismu. Turklāt piedevām vēl novērš uzmanību no visas progresīvās cilvēces galvenās cīņas. Proti, cīņas pret cisgendera patriarhālismu, klimata krīzi, rasismu un citām kapitālisma ligām, pret kurām līdz šim varēja tik glīši vicināt kartona zobentiņus un “apgūt” līdzekļus.
“Amnesty International” Ukrainas birojs jau izplatījis paziņojumu, ka ar viņiem šis ziņojums ne tikai nav bijis saskaņots, bet nav pat bijušas kaut niecīgākās konsultācijas. Priekš kam? Šis ir klasisks Rietumu kultūrtrēģerisma (westplaining) piemērs. Rietumu “eksperti” taču labāk zina, kā jāuzvedas iezemiešiem. Pat izskata pēc nav ko ar viņiem konsultēties.
Par to visu varētu arī nerunāt, ja pie mums Latvijā nebūtu visai liela un caur dažiem medijiem ietekmīga kreiso kustība ar “Progresīvajiem” priekšgalā. Uzreiz jānorāda, ka mūsu kreisie Krievijas un Ukrainas kara jautājumos ir, ja tā var teikt, vēstures pareizajā pusē, taču ar to ir par maz, jo “Progresīvo Internacionāle” (daudzi droši vien pat nezina par tādas eksistenci) šajā jautājumā izvairās skaidri pozicionēties. Šīs “Kominternes” pēcteces pamata pozīcija ir vēsturiski konsekventa: “visu militāri rūpniecisko savienību, tādu kā NATO, kas apdraud mieru visā pasaulē, nekavējoša demontāža”. Ne vārda par Krieviju, Ķīnu un citām agresīvām, despotiskām valstīm. Mieru apdraud NATO, nevis Putins. Ne vairāk un ne mazāk.
Kā jau minēju, mūsu kreisie šajā konkrētajā jautājumā vadās nevis pēc kreiso aprindās pieņemtajām matricām, bet gan balstoties uz reālo pasauli. Rezultātā viņi nonāk klajā pretrunā ar saviem Rietumu domubiedriem, ieskaitot kreiso autoritāti - Naomi Čomski. Lai kaut kā kupētu kognitīvo disonansi, mūsu kreisie ar pirkstu rāda pretējā virzienā - uz Orbanu, Lepenu, Zemūru un citiem labējiem, kuri ar kreisajiem atrod kopēju valodu savā antiamerikāniskajā paradigmā. Visa šī maldīšanās trijās priedēs notiek, pateicoties vienkāršai matricai: visas pasaules ķibeles nāk no pasaules hegemona - ASV. Līdz ar to visi, kas cīnās pret ASV hegemoniju, ir “mūsējie”. Tātad labie. Sanāk, ka arī Putina Krievija.
Var iebilst, bet kā tad populārais amerikāņu labējais antiliberālis, Putina “sapratējs” un “real politic” sludinātājs Džons Miršmeiers? Vai tad viņš arī kopā ar Aleksandriju Okasio Kortesu ir pret ASV “imperiālismu”? Protams, ka nē. Viņam ir sava matrica galvā: Bžežinska “ģeopolitiskais šaha dēlis”. Šajā matricā tautām tiek atņemtas subjekta tiesības. Tās ir kā šaha figūras bez lemšanas tiesībām un pašu gribas. Nevis 45 miljonus lielā ukraiņu tauta vēlējās izrauties no Krievijas gravitācijas lauka un doties Eiropas Savienības, Rietumu un NATO virzienā, bet gan Rietumu liberāļi pieļāva rupju kļūdu, stumdami Ukrainu šajā virzienā. Atbilstoši šim redzējumam, problēmu cēlonis ir NATO paplašināšanās austrumu virzienā, kaitinot Krieviju.
Visā šajā “teorijā” nevienā mirklī neparādās jautājums - bet ko tad gribēja pašas Austrumeiropas tautas? Vai čehi, latvieši un poļi paši gribēja iestāties NATO, vai arī NATO šīs valstis vienkārši paņēma, tām pašām neprasot? Šāds jautājums Miršmeieram & Co pat neienāk prātā. Līdzīgi kā, analizējot šaha partiju, nevienam neienāktu prātā apspriest, ko domāja un kur gribēja iet balto laidnis vai melno tornis. Viņu interesēm un vēlmēm nav nozīmes. Vēl vairāk. Tādas nemaz nepastāv. Tādu nav.
Atgriežoties pie kreiso “noderīgajiem idiotiem”, ar kuriem pilnas Rietumu “progresīvās” aprindas, jautājums mūsu “Progresīvajiem”. Kādi ir jūsu publiskie paziņojumi starptautiskajā telpā attiecībā ne tikai uz savu pozīciju Krievijas agresijas sakarā, bet attiecībā uz ideoloģiski tuvu partiju un organizāciju pozīciju? Vai jums nešķiet, ka būtu lietderīgi izteikt nepārprotamus iebildumu pret šo Ukrainu neatbalstošo, formāli neitrālo, antiamerikānisko un antiNATO pozīciju?
Tāpat gribētos jautāt “Progresīvo” atbalstītājiem un potenciālajiem vēlētājiem. Ja kreisie progresisti citur pasaulē ir tik neredzoši un nesaprotoši jautājumos, kurus mēs, atrodoties blakus Putina Krievijai, daudz labāk par viņiem saprotam, tad varbūt arī citos jautājumos, kur šī nesapratne nav tik labi saredzama, viņi ir tikpat apmaldījušies? Varbūt jābeidz uz viņiem raudzīties ar tik aizrautīgu jūsmu un jāieslēdz kaut kāda veselīgas piesardzības bremze? Citādi vienā brīdī, pašiem nemanot, var kļūt par Kremļa noderīgo idiotu atbalstītājiem.
