Dzimstība Latvijā augustā atgriezusies pie pēdējos gados ierastajiem mīnusiem attiecībā pret to pašu mēnesi gadu iepriekš, tomēr dzimstības samazinājums kļuvis lēnāks nekā šā gada pirmajā pusē.
Eiropas Centrālā banka aizstāv bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, un I. Rimšēvičs aizstāv ECB padomes lēmumu drukāt naudu, ko izdala daudziem, bet Latvijai tomēr ne.
Personas, kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās var atļauties sūtīt bērnus uz skolu, šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu bērnu ēdināšanas apmaksas veidā jāatbalsta.
«Es uztaisīšu vai nu lētāk nekā norvēģi, vai daudzreiz labāk par tādu pašu naudu,» apņemas iekārtu ražošanas uzņēmuma Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.
Jaunrades festivāla iNovuss savāktie 16 tūkstoši apmeklētāju Lucavsalā trīs dienu laikā bija cienīga atbilde mazliet iepriekš turpat notikušajam Eda Šīrana koncertam ar 50,4 tūkstošiem klausītāju.
Ir saprotami iemesli, kāpēc Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikums arī Latvijā atbrīvot no soda par karteļa izveidošanu pirmo par karteli ziņojušo karteļa dalībnieku nāk divdesmit gadu pēc tam, kad šādi likumi Latvijā jau pieņemti.
Vidzemes priekšpilsētas tiesai uzvelts īstenībā neizpildāms uzdevums – noskaidrot PNB bankas aktīvu jeb īpašumu patieso vērtību, no kā atkarīga bankas spēja segt savas saistības pret kreditoriem.
Alkohola un degvielas akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna neizpildīšana šā gada septiņos mēnešos brīdina, ka nodokļa likmju celšana atsitusies pret Baltijas iedzīvotāju maksātspējas un maksātgribas griestiem.
Nostāsti par cilvēku neapdzīvotām zemēm tālos ziemeļos bija atsaukuši uz šejieni pārapdzīvotās Indijas viceprezidentu Venkaia Naidu (Venkaiah Naidu). No 17. līdz 21. augustam viņš ar svītu apmēram 40 cilvēku sastāvā apceļoja Lietuvu, Latviju un Igauniju.
Krišjāņa Kariņa valdība vēl nav nonākusi līdz principiāliem lēmumiem par naudas sadalīšanu nākamā gada valsts budžeta likumā. Sarunas par budžetu nenotiek publiski, bet izvairīties no vienošanās jeb vienošanos neesamības atzīšanas nav iespējams.
Latvijas iedzīvotāji nespēj samaksāt valstij nodokļos tik daudz naudas, lai kompensētu to iztrūkumu valsts ieņēmumos, kādu izraisījusi valsts atteikšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) iekasēšanas.
2019. gada valsts budžeta likums prasa palielināt valsts ieņēmumus par 386 miljoniem eiro attiecībā pret pagājušo gadu, taču valsts reālie ieņēmumi septiņu mēnešu laikā nebūt neliecina, ka valsts tiešām spēs nodrošināt savu izdevumu pieaugumam atbilstošu ieņēmumu pieaugumu.
Vienu un to pašu par dzīvokļu cenām Rīgā parāda gan Arco Real Estate un Ober Haus izmērītais cenu pieaugums, gan Latio cenu lidināšanās augstu virs iepriekš nosaukto firmu iezīmētā cenu līmeņa.
Naudas ieplūdināšana Latvijas ekonomikā modificē gan strādājošo, gan darbu meklējošo cilvēku skaita samazināšanos atbilstoši valsts iedzīvotāju kopskaita sarukumam un novecošanai.
Pēc Neatkarīgās 14. augusta publikācijas Bordānisti ieplānojuši daudzmiljonu afēru Uzņēmumu reģistrā zibenīgi pārstrādāts šīs afēras noformējums grozījumos likumam Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.
Valdības rīcības programmā kopumā un tās sadaļā LATVIJAS CILVĒKI. Demogrāfija grūti pamanīt kaut ko tādu, kas tiešām spētu novērst dzimstības kritumu Latvijā.
Par dzimstības veicināšanu atbildīgais Ministru prezidenta padomnieks Imants Parādnieks sola meklēt resursus, lai ģimenēm ar bērniem būtu lielākas iespējas tikt pie mājokļa, bērnudārza pakalpojumiem un naudas.
Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valsts uzdevumā jāsmīdina uzņēmēji ar aicinājumiem maksāt valstij par tiesībām savest kārtībā valstij piederošās ēkas Rīgas centrā.