Tuvojas akcīzes celšana alkoholam
Valdošā koalīcija sarosījusies sarunās, kā mazināt nepatikšanas, kādas izraisīs uz 1. martu noliktā akcīzes nodokļa celšana alkoholiskajiem dzērieniem.
Alkohola akcīzes likmju celšanas tēmai šonedēļ pievērsās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisija. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe pārtulkoja likuma grozījumus sabiedrībai saprotamā valodā. Diez vai Saeimas deputāti (deputātu vairākums) saprot, kā alkohola cenas veikalos ietekmēs nodokļa likmes celšana par 100 litriem absolūtā spirta no 1564 eiro uz 2025 eiro. Īstenībā šīs ietekmes izpausmes būs pavisam piņķerīgas, jo nodokļa likmes mainīsies dažādi atkarībā no dzēriena veida. Cita lieta, ja izmaiņas pasniedz tā, kā to izdarīja B. Šmite-Roķe. Proti, ka patlaban Latvijā ir zemākās likmes Baltijā, bet no 1. marta tās šeit būs visaugstākās - uz vienu spirta litru 20,25 eiro, kamēr Igaunijā 18,81 un Lietuvā 18,32 eiro. Viņa pacentās pārlikt uz politiķiem atbildību par to, ka «strauja» akcīzes likmes celšana palielinās alkoholisko dzērienu ievešanu no kaimiņvalstīm, ar kurām nav robežkontroles, nelegālā alkohola patēriņu un alkohola ražošanu mājas apstākļos. Netiks izpildīts akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns. Ja deputāti par to visu ir brīdināti un likmju celšanu atstās spēkā, tad lai neprasa no valsts iestādēm un konkrētiem ierēdņiem brīnumus šādu neizbēgamu notikumu novēršanā. Līdzīgu pozīciju ieņēma arī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.
Alkohola ražotāju un legālo tirgotāju bažas par alkohola sadārdzināšanas sekām uzklausīt un atbalstīt apņēmusies koalīcijas partija KPV LV, kas deleģējusi Nodokļu politikas apakškomisijas vadītāju Ivetu Benhenu-Bēkenu. Viņa pauda, ka partija neuzskatot «tik strauju» nodokļa likmju celšanu par pragmatisku. Viņas partijas biedrene, vienlaikus deputāte un labklājības ministre Ramona Petraviča sauca par nepieņemamu to, ka akcīzes likmju celšana iznīcinās uzņēmējdarbību. Ierēdņu un dažu politiķu teiktais izklausās pārliecinoši, bet koalīcijas partiju vairākums šos aicinājumus uzņēma dažādās vēsuma pakāpēs. Ļaunas mēles paskaidrotu, ka atšķirību partiju attieksmē pret akcīzes likmju celšanu diktē alkohola kontrabandistu pienesuma atšķirīgais īpatsvars dažādu partiju un to vadoņu finansējumā. Jo akcīzes likmes augstākas, jo kontrabanda izdevīgāka un kontrabandistiem lielākas iespējas dalīties gan ar politiķiem, gan ar kontrabandas apkarotājiem.
Politiķu pārrunas pirmdien nonāca līdz secinājumam, ka vajadzētu painteresēties, vai finanšu ministrs Jānis Reirs nav kaut ko dzirdējis par Igaunijas plāniem saglabāt vai grozīt alkohola akcīzes likmes. Jāatgādina, ka pašreizējā situācija Latvijā lielā mērā ir sekas lēmumiem, kas pieņemti Igaunijā. Pirms gadiem pieciem sešiem šī valsts pārcentās Ziemeļeiropas valsts tēlošanā ar akcīzes likmju vērtības pielīdzināšanu Somijai un Zviedrijai, kas pārvirzīja somu alkotūristus no Tallinas Igaunijā uz Valku Latvijā. Pēdējos pāris gados Igaunija šo kļūdu labo un somu naudu ir gandrīz jau atgu
vusi, lai gan līdz šā gada pavasarim akcīzes likmes tur joprojām būs augstākas nekā Latvijā. Pēc tam vismaz Ziemeļvidzemes iedzīvotāji varēs posties alkotūrēs uz Valgu un Latvijas politiķi - atkārtot iepriekšējo Igaunijas retoriku par to, cik jaukas būtu identiskas likmes Baltijā. Nav nopietni deleģēt uz šādām sarunām (kaut vai uz informācijas vākšanu) J. Reiru, jo Baltijas vienības uzturēšana tik svarīgā lietā kā alkohols ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa līmeņa jautājums.
Ja K. Kariņš šāda pienākuma veikšanu visai demonstratīvi ignorē, tad to pašu nolēmis darīt arī viņa partijas biedrs J. Reirs. Finanšu ministrija līdz vakarvakaram sagatavoja Neatkarīgai skaidrojumu, kāpēc tā neliksies
ne zinis par nodokļa likmju maiņu 1. martā: «Saskaņā ar valdības rīcības plānu, Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Darbs pie nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes tika uzsākts jau 2019. gadā, kad valdības koalīciju veidojošās partijas izveidoja nodokļu politikas plānošanas attīstības komiteju, kurā tika koordinētas sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem» un noteikti arī gadu desmitiem.