Ticamākā atbilde skan tā, ka jauno gadu Latvija sagaidīja ar 1,9 miljoniem un vēl astoņiem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.
2020. gada gaitā valsts iedzīvotāju skaitam jāpaslīd zem 1,9 miljonu robežlīnijas. Citādi varētu būt tikai tad, ja Latvija tiktu ierauta militāros konfliktos un ģeopolitiskās jukās. Ja tā, tad Latvijas teritorijā varētu tikpat labi uzrasties miljons cilvēku klāt, kā pazust miljons vēl esošo. Ticēsim, ka 2020. gadā nekas tāds nenotiks. Tad arī demogrāfijā mierīgā garā turpināsies tās tendences, kādas diktē esošo iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām, tautībām, dzīves vietām un ienākumu līmeņiem un šajās iedzīvotāju grupās nostiprinājusies pārliecība par to, kā vajag dzīvot.
Gads sācies bez drošības spilvena, kas noturētu atlikušo iedzīvotāju kopskaitu virs 1,9 miljoniem. Tas gan netraucēs reklāmas bukletos un politiķu runās uzrādīt Latviju kā valsti ar diviem miljoniem iedzīvotāju, korektākos gadījumos tomēr pievienojot šim skaitlim iespējami mazāk pamanāmus precizējumus «ap» un «apmēram», «gandrīz» vai «līdz». Tīri aritmētiski būtu bijis pareizi par 1,9 miljoniem iedzīvotāju ziņot jau kopš 2017. gada pavasara, kad iedzīvotāju skaits paslīdēja zem 1,9 miljoniem un vēl 50 tūkstošiem cilvēku. Turpinot kā līdz šim, godīgi noapaļot iedzīvotāju skaitu uz 1,8 miljoniem nāksies 2024. gadā.
Centrālā statistika pārvalde iegrāmatojusi 1,9 miljonus un tieši 20 tūkstošus cilvēku kā Latvijas iedzīvotāju skaitu 2019. gada 1. janvārī. Ticamību tieši šādam rezultātam dod tas, ka nevar būt pamanāmas starpības starp pagājušā gada 1. janvāri un aizpagājušā gada 31. decembri, līdz kuram sniedzas CSP precizētie dati, kuru iegūšanai statistiķi veltīja 2019. gada pirmo pusi. Par vakar pārlaisto 1. janvāri valsts iestādēm vēl nav pat sākotnējo datu, kas parādīsies mēneša beigās un tālāk tiks slīpēti līdz Jāņiem.
Iedzīvotāju ikgadējās pārskaitīšanas nepieciešamību Latvijai nodemonstrēja 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātā vairs nenoliedzamais, ka līdz skaitīšanai CSP datubāzēs uzrādīti vismaz 150 tūkstoši mirušo dvēseļu - gan tiešām mirušu, gan no Latvijas sen aizbraukušu cilvēku. CSP no ierakstiem par šādiem cilvēkiem atbrīvojās, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datubāzē daudzi no viņiem skaitās joprojām. Tādējādi PMLP sagādā politiķiem un citiem interesentiem to, ko viņi grib - 2 miljonus 95 tūkstošus un 549 iedzīvotājus Latvijā 2019. gada sākumā.
PMLP skaitļi ir ļoti pieprasīti Latvijas pašvaldībās, kas savās elektroniskajās vizītkartēs un reklāmas bukletos, pirmkārt, ieliek no PMLP, nevis no CSP ņemtus skaitļus un, otrkārt, vienmēr atrod ieganstus neatjaunot iedzīvotāju skaita rādītāju atbilstoši tam, kā tas gadu no gada dilst arī PMLP versijā. Šī iestāde fiksējusi iedzīvotāju skaita samazināšanos par 7563 cilvēkiem pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos. CSP un PMLP dati tagad sakrīt pēc iedzīvotāju skaita samazināšanās tempa, bet atšķiras pēc aprēķinu sākuma punkta vērtības.
Kopš 2011. gada CSP ir tik čakli strādājusi pie mirušo dvēseļu izslēgšanas no Latvijas iedzīvotāju skaita, ka šogad vairs nekādiem šokējošiem pārsteigumiem nevajadzētu rasties. Iespējams pat, ka reāli valstī apmetušies vairāk cilvēku, nekā CSP uzrādīs. Ar pienācējiem, protams, nav domāti tūristi, bet ārzemnieki, kas Latvijā realizē citās Eiropas Savienības dalībvalstīs iegūtas uzturēšanās un darba atļaujas. Pavisam bezspēcīgi pret šādām cilvēku pārvietošanas jeb valstu robežu un nodokļu apiešanas shēmām ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts policija, robežsardze un visas citas iestādes, kuru rīcībā daudz vairāk līdzekļu cilvēku izsekošanai nekā CSP rīcībā. Skaitot iedzīvotājus savu iespēju robežās, CSP nonāks pie rezultātiem, kādi jau līdz šim iezīmējušies.
Par droši zināmu jāpieņem, ka pērnais gads startējis ar 1,9 miljoniem un 20 tūkstošiem cilvēku. Precizējamo datu sadaļā ir 1,9 miljoni un tieši 9 tūkstoši iedzīvotāju pagājušā gada 1. decembrī. Tādējādi iedzīvotāju skaita zudums ir apbrīnojami monotons - tieši viens tūkstotis mēnesī caurmērā. Atsevišķos mēnešos tas variē robežās starp -500 un -1500. Dzimstības un mirstības sezonalitāte ziemas mēnešos vienmēr ir par labu mirstībai. Latvijā tā pārsniedz dzimstību jebkurā mēnesī, taču ziemā mirstības pārsvars ir izteiktāks nekā vasarā. Pirms gada ap šādu laiku decembris, janvāris un februāris kopā uzstādīja antirekordu, kad mirstības pārsvars pār dzimstību pārsniedza tūkstoti cilvēku trīs mēnešus pēc kārtas ar -3691 cilvēku. Iepriekšējo reizi tāds trīsmēnešu periods bijis 2012./2013. gada ziemā ar -3490 cilvēkiem kopā. Tagad trīs mēnešu dati parādīs, vai pērnā ziema pārstāvēja kosmiski klimatisku apstākļu sakritību cikla fāzi, kas pasteidzina vārgāku cilvēku nāvi, jeb tā tagad būs gadu no gada atbilstoši tam, ka Latvijas iedzīvotāji caurmērā kļūst vecāki, vārgāki un pieejamāki nāvei ziemā, ko jaunāki cilvēki pārciestu.
Iedzīvotāju dabiskās kustības negatīvos rezultātus ziemā tradicionāli diktē mirstības pieaugums, bet pagājušajā gadumijā tikpat būtiski izpaudās dzimstības samazināšanās tendence. Turpretī pagājušā gada otrajā pusē šī tendence apstājās, dzimstībai svārstoties tādā līmenī, kādu tā bija sasniegusi ar lejupeju jau kopš 2016. gada. Jaundzimušo skaita nesamazināšanās, par spīti potenciālo vecāku (māšu) novecošanai, būs vai nu brīnums, ja tā turpināsies vēl vismaz vairākus mēnešu, vai tikai nejaušība, ja dzimstības samazināšanās atsāksies (atklāsies jau decembra datos).
Tepat iepriekš pieminētajā iedzīvotāju skaita samazinājumā no 1,9 miljoniem 20 tūkstošiem līdz 1,9 miljoniem 9 tūkstošiem ir ietverta arī emigrācijas un imigrācijas bilance, taču ticamība tai daudz mazāka nekā dzimšanu un miršanu uzskaitei. Iedzīvotāju mehāniskās kustības izsekošana dos galveno ieguldījumu iedzīvotāju skaita precizēšanā. Par 2018. gadu jau droši apgalvojams, ka dabiskās un mehāniskās kustības rezultāts bijis -14,4 tūkstoši cilvēku kopā. Cilvēku zudums 2019. gadā solās būt mazliet mazāks absolūtos skaitļos, bet ļoti līdzīgs 2018. gadam pēc zuduma tempa, ja to rēķina attiecībā pret mazāku palikušo iedzīvotāju skaitu.