Z-Towers projekts grimst korupcijas purvā

 
©Románs Koksarovs/F64

Uzceltās, bet ekspluatācijā nenodotās augstceltnes Z-Towers saimnieki pagājušajā piektdienā publiski apgalvoja, ka Rīgas Būvvalde mēģinot no viņiem izspiest kukuli par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

Jau daudzus gadus Rīgas panorāmā manāma jaunbūve, kas pēdējā laikā ieguvusi angliskotu izkārtni Z-Towers. (Z torņi). Pagājušajā piektdienā ēkas saimnieki centās parādīt, ka būvdarbi ēkā pabeigti. Tagad vajadzētu ķerties pie telpu iekārtošanas atbilstoši tam, kā tieši katru telpu gribēs izmantot tie, kuri šo telpu nopirkuši vai noīrējuši. Taču šie darbi varēs sākties pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā. Pagaidām ēka skaitās būvlaukums, kura apmeklētājiem jāliek galvā ķivere.

Ēkas saimnieki bija sagatavojuši plašsaziņas līdzekļiem tēzes, ko rakstiski izteikušas ar ēkas būvniecību saistītas personas. To skaitā ar Z-Towers arhitekta Anda Sīļa vārdu apgalvots, ka «Rīgā zināmos amatos atrodas grupa cilvēku, kas celtniecības gaitā un pirms objektu pieņemšanas izsaka dažādus priekšlikumus, kuri izklausās kā mājieni, ka esot lietas, kuras var interpretēt gan projektam labvēlīgi, gan «problemātiski»». A. Sīlis piedalījās iepazīstināšanas pasākumā, kur gan sākotnējā uzrunā, gan 3-4 intervijās dažādiem TV kanāliem par kukuļu prasīšanu runāja vēl skaidrāk, ja kādam tas bija vajadzīgs.

Neatkarīgā jautāja A. Sīlim, ar ko Z-Towers gadījums atšķiras no visiem citiem gadījumiem gadu un gadu desmitu laikā, kuros kukuļu prasīšana un dabūšana kļuvusi par pašsaprotamu praksi Rīgas apbūvē. Viņa skaidrojums bija tāds, ka gandrīz vienmēr par objektu nodošanu ekspluatācijā rūpējušies celtnieki - kāda no trim četrām firmām, kas atsevišķi vai dažādās kombinācijās sadala ģenerāluzņēmēju lomas visos kaut cik ievērojamajos būvobjektos Rīgā un Latvijā. Z-Towers gadījumā objekta nodošanu ekspluatācijā kārto torņus apsaimniekojošā a/s Towers Construction Management, kurai nav tādu attiecību ar Rīgas pašvaldības amatpersonām, kādas ir lielajām būvfirmām. Citiem vārdiem sakot, Towers Construction Management gadījumā Rīgas Būvvaldes kompetencē ir novērtēt kaut ļoti lielu, bet vienu un pabeigtu ēku. Turpretī celtniecības firmām ir ne tikai jānodod ekspluatācijā viens objekts, bet jāturpina darbs vairākos citos objektos, kur Būvvaldei plašas iespējas atrast dažnedažādus būvnormatīvu un citu likumdošanas normu pārkāpumus. Kaut vai tāpēc, ka nav noslēgusies Zolitūdes traģēdijas vaininieku tiesāšana, nav iespējams apgalvot, ka nekādu būvnormatīvu pārkāpumu Rīgā vispār nav bijis vai tie bijuši tik sen, ka tiem vairs nav nekādas nozīmes. Ja Būvvalde izliekas šādus pārkāpumus neredzam, tad saprotams, ka tai, t.i., cilvēku grupai «zināmos amatos», ne tikai ar oficiālajām darba vietām Būvvaldē, pienākas atlīdzība par palīdzību objektu novešanā līdz nodošanai ekspluatācijā. No šo cilvēku viedokļa krāpnieki ir nevis viņi, bet Z-Towers celtnieki un īpašnieki. Celtnieki Z-Towers pasākumā pārstāvēti nebija.

Savu jaunbūvi nodošanai ekspluatācijā Towers Construction Management pieteica šā gada augustā. Nebija gaidāms, ka nodošana notiks nākamajā dienā vai nedēļā, bet līdz novembra sākumam bija pagājis jau tik ilgs laiks, ka Towers Construction Management sāka izmantot publiski pamanāmus paņēmienus, lai ēkas nodošana ekspluatācijā tomēr notiktu. Towers Construction sāka ar žēlošanos par Būvvaldi Rīgas domes priekšsēdētājam Oļegam Burovam, uz kura prasību Būvvaldei pieņemt ēku ekspluatācijā Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs lika pretī vēstuli Rīgas domes deputātiem, kurā pārmeta O. Burovam «spiediena izdarīšanu» uz Būvvaldes darbiniekiem. Tajā pašā laikā Rīgas domē risinājās vēl daudzi citi notikumi, kuru dēļ O. Burovs nemaz nebija spējīgs izdarīt rezultatīvu spiedienu uz Būvvaldi jeb I. Vircavu. Būvvalde ir kārtējo reizi atlikusi lēmumu par Z-Towers pieņemšanu vai nepieņemšanu ekspluatācijā līdz 27. decembrim.

Towers Construction ir vērsusies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijā ar sūdzību, kas pēc būtības identiska tai, uz kuras pamata apsūdzēts kukuļņemšanā ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. KNAB jau ir pacenties padarīt par saviem klientiem tos būvfirmu vadītājus, kuri apmaiņā pret atbrīvošanu no atbildības varētu dot liecības, kā I. Vircavs prasījis un viņi devuši kukuļus. Te nekas nav teikts par to, vai tās būtu patiesas vai nepatiesas liecības. Liecināšanas sarunāšana vienā lietā, lai ietekmētu citu lietu virzību, kā KNAB darba paņēmiens nupat kā atklājās pret bijušo Latvijas dzelzceļa prezidentu Uģi Magoni notiekošajā tiesas procesā. Visu šo notikumu dēļ uzņēmējiem nākas ļoti pārdomāt, vai tiešām ieguldīt naudu tiklab būvniecībā kā jebkurā citā nozarē Latvijā.

 

Abonē