Par spēlēšanos būs jāpiemaksā
Valdības pieņemtie Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi var samazināt spēļu laukumos gūto traumu skaitu arī tāpēc, ka samazināsies oficiāli uzskaitīto spēļu laukumu skaits.
Šonedēļ valdība nolēma visus publiskos spēļu laukumus pakļaut reģistrācijai un, galvenais, regulārām drošības pārbaudēm.
No vienas puses - sen tā vajadzēja, jo spēļu laukumi tik tiešām ir vietas, kur bērni, jaunieši un dažkārt arī pieaugušie regulāri gūst traumas. Ar datiem par traumu izcelsmi bērniem un jauniešiem dalījās Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. 2018. gada jūnijā tā pēc savas iniciatīvas klasificējusi vietas, kur traumas guvis katrs no 913 pacientiem, kurš traumu dēļ nonācis slimnīcā. Pēc slimnīcas datiem, no spēļu laukumiem tā dabūjusi 104 pacientus, ar kuriem šie laukumi izcīnījuši trešo negodpilno vietu starp septiņiem konkurentiem. Pirmajā vietā ar 248 pacientiem ierindoti kritieni no kāpnēm, kokiem, sētām, mēbelēm, kā arī pakļūšana zem krītošiem priekšmetiem. Otrajā vietā 206 kritieni no velosipēdiem un skrituļdēļiem, ceturtajā - 78 neveiksmīgas piezemēšanās uz batuta vai ap to.
Uz entuziasma pamatiem veikts pētījums neskaidro sīki un smalki, vai spēļu laukuma statuss fiksēts atbilstoši oficiāliem dokumentiem (stingri ņemot, tādu nemaz nav līdz jauno noteikumu ieviešanai), no pacientu vārdiem vai vēl kā savādāk, un kā klasificēti gadījumi, kad batuts bijis spēļu laukuma elements. Biežākas traumas, ar kādām cilvēki nonāk slimnīcā no spēļu laukumiem, ir roku un kāju kaulu lūzumi. To sastiprināšana prasa medicīniskas manipulācijas caurmērā 300-400 eiro vērtībā.
No otras puses - valdības noteikumi nerada pārliecību, ka katra oficiāli reģistrētā spēļu laukuma aprakstīšana dažādos dokumentos kaut kā ietekmēs to, kas spēļu laukumos reāli notiek. Noteikumu izpilde var sākties un beigties ar to, ka izdarīgi ļaudis (firmas) aizsteigsies uz aģentūru Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un tur par mazu, bet taisnīgu atlīdzību noformēs sev tiesības saņemt tikpat taisnīgu, bet lielāku atlīdzību «par publisko spēļu un rekreācijas laukumu un tajos uzstādīto spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu pēcuzstādīšanas pārbaudi» (šeit citēti jaunie valdības noteikumi). Šobrīd sācies 18 mēnešu ilgs pārejas periods, kura laikā spēļu laukumi obligāti jāreģistrē, bet to pārbaudīšana būs brīvprātīga. Pēc tam tā kļūs par obligātu pasākumu.
Pagaidām priekšlaicīgi minēt, cik par katru pārbaudi nāksies maksāt un cik maksātspējīgi un maksātgriboši būs potenciālie maksātāji - galvenokārt pašvaldības, kas tieši tagad atrodas administratīvi teritoriālās reformas priekšvakarā. Abu šo faktoru kombinācija draud ar to pašu, kas Latvijas nesenajā vēsturē piedzīvots un joprojām šur tur redzams. Proti, redzamas paliekas no spēļu laukumiem, kas ierīkoti jau kopš padomju laika. To ierīkotāji pazuduši, kā tas pašvaldību gadījumā notika līdz ar katru nākamo teritoriālo reformu, bet jauni saimnieki nav sevi parādījuši ar spēļu aprīkojuma labošanu vai vismaz ar tā palieku novākšanu. Nomaļākās vietās šis mantojums vēl palicis un piesaista dažāda vecuma un manieru cilvēkus kā vietas, kur darīt to, ko sabiedrības acu priekšā darīt nemēdz. Šādas izdarības mēdz būt salīdzinoši traumatiskas bez oficiāli apliecinātas sasaistes ar spēļu laukumiem. Sliktākajā gadījumā samazināsies ne traumu kopējais, bet tikai oficiāli nosauktajos spēļu laukumos gūto traumu daudzums tāpēc, ka spēļu laukumu īpašnieki nepieteiks daļu no faktiskajiem spēļu laukumiem par reģistrētiem laukumiem, par kuriem viņiem turpmāk būs atbildība. Reālu ļaunumu tādā gadījumā radīs ne jau spēļu aprīkojuma nereģistrēšana, bet pamešana bez uzraudzības. Lielākā daļa aprīkojuma ir metāla konstrukcijas, kas rūsē, deformējas un sagrūst parasti tad, kad kāds tās aiztiek.
Pašvaldību viedokļa pārstāvēšanai Neatkarīgajā šoreiz izvēlēta Jūrmala, kuras tēla neatņemama sastāvdaļa ir fizisko aktivitāšu veicināšana, lai cilvēki pēc iespējas vairāk ieelpotu brīnišķīgo priežu meža gaisu. Jūrmalas Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja Zanda Sapronova uzturēja šo tēlu spēkā ar tādiem vārdiem, ka, «stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, izmaksas pieaugs uz obligāti noteikto pārbaužu rēķina, taču ar to mēs rēķināmies, jo drošības jautājums ir prioritāte».