Kapusvētki tradicionāli notiek vasarā, kad luterāņu un katoļu draudzes aicina atcerēties aizgājējus. Tomēr jau vairākus gadus izskan bažas, ka šī tradīcija mainās. Viens no iemesliem – krīzes dēļ pašvaldībām trūkst naudas, lai atbalstītu draudzes finansiāli.
Akadēmiķis Inesis Feldmanis, kurš ir Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs, ir strikts, apgalvojot, ka Latvija neatkāpsies no abu valstu prezidentu panāktās vienošanās Krievijas arhīvos pētīt 20. gadsimta notikumus. Taču, ja Krievija piedāvās citus nosacījumus, viņš nesaskata jēgu šādas komisijas darbībai.
Par ūdensgalvu dēvētā Rīga krīzes laikā kļuvusi ne tikai par glābiņu daudziem Latvijas strādājošajiem iedzīvotājiem, bet arī par barotni visiem novadiem un lielākajām pilsētām.
Latvijas Aizsardzības ministrijai (AM) tā arī nav izdevies pārdot divus «liekos» Nīderlandes mīnu meklētāju kuģus, lai varētu ietaupīt miljonos skaitāmus maksājumus. Savukārt Rīgas kuģu būvētavā (RKB) pēc ministrijas pasūtījuma taps pieci patruļkuģi. AM kuģu kvantumu skaidro daļēji ar trekno gadu eiforiju, kad finanšu prognozes ļāva dāsni tērēties, daļēji – ar nepieciešamību atjaunot floti.
Japānai, kas martā piedzīvoja zemestrīci, cunami un atomelektrostacijas (AES) Fukušima-1 avāriju, atkal draud briesmas. Kā ziņo sinoptiķi, Japānai tuvojas spēcīgs taifūns.
Aizsardzības ministrija (AM) sākusi diskusiju par pašas izstrādāto un dažādi vērtēto likumprojektu, kurš pieļautu vairākus desmitus ierobežojumu kara vai iekšējo nemieru gadījumos Latvijā. Tajā skaitā arī mediju kontroli un cenzūru. Diskusija gan sākta tikai pēc tam, kad šo likumprojektu akceptēja valdībā, bet piebremzēja Saeimā.
Liepājā līdz 28. jūlijam ir pagarināta skolēnu uzņemšana 10. klasēs, jo pagaidām uz izglītošanos vidusskolās ir pieteikušies mazāk audzēkņu, nekā mācību iestādes bija plānojušas. Divās citās lielākajās Latvijas pilsētās – Daugavpilī un Ventspilī – šādu problēmu nav.
Nākamgad pavasarī, ja negadīsies neparedzēta aizķeršanās, Grīziņkalnā, Miera dārzā un Ziedoņdārzā sāksies pārvērtības. Šīs degradētās teritorijas sakops ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālo atbalstu.
Teorētiski Latvijā būvniecības nozarē pastāv stingra kontrole un nosacījumi, kas jāievēro būvniekam, projektētājam, pasūtītājam, materiālu ražotājam un citiem, lai uzceltā ēka būtu droša.
Pērn Latvijā bija vismazāk pašnāvību pēdējo 16 gadu laikā – tikai 435. Vēl tikai 2007. gadā pašnāvību skaits noturējās zem pussimta – to bija 453. Toties pēdējos gados apmēram 60 procentu no Lielbritānijā mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem savu dzīvi beiguši pašnāvībā.
Strenču novadā šogad apprecējušies četri pāri. Tas ir tieši par 200 procentiem vairāk nekā pērn, kad laulību reģistrēja vien divi pāri. Arī Alojas, Baltinavas un Durbes novadu dzimtsarakstu nodaļās 2010. gadā laulību bijis tikpat maz – katrā tikai divas.
Latvijai jāpiedalās prestižajā starptautiskajā izstādē World Expo, kas 2015. gadā notiks Itālijā, vakar nolēma valdība. Tomēr vairāk nekā pusgadu pēc iepriekšējās izstādes slēgšanas 2010. gada nogalē sponsori vēl nav saņēmuši daļu no iemaksātās dāvinājuma summas.
«Katram iedzīvotājam ir nepieciešams saprast, ka citas izejas nebūs,» saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs. Viņš norāda, ka sociālās palīdzības sistēmu Rīgā nepieciešams mainīt, citādi ar laiku sociālajā jomā radīsies problēmas.
Dzīvnieku sakosto bērnu skaits ir ļoti liels, turklāt ar katru gadu viņu kļūst vairāk. Tik satraucoša statistika ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu rīcībā.
Valsts prezidents Valdis Zatlers joprojām nav nepārprotami pateicis, kādā statusā iesaistīsies politikā, tāpēc, protams, viņa rīcība un izteikumi izraisa minējumus, prognozes un, iespējams, arī spekulācijas.
Valsts prezidents, kurš atlaidis Saeimu un pēc 16 gadu ilgušā sasaluma perioda aizbraucis oficiālā vizītē uz Krieviju. Visticamāk, šie politiskie notikumi turpmāk uzreiz atsauks atmiņā Valda Zatlera vārdu, bet kopumā viņa prezidenta darbības laiku raksturo arī cita – veiksmīgāka vai mazāk veiksmīga – rīcība.
Snēpelē suņa saplosīto deviņu dambriežu īpašnieki zaudējumus vēl nav aprēķinājuši, arī agresīvā suņa saimnieks nav atrasts. «Ir lietas, ko materiāli nav iespējams aprēķināt,» Neatkarīgajai emocionāli saka SIA Jaundzirnavnieki pilnvarotā persona Gunita Štorha.
Apmēram kilometru pirms Likteņdārza vakar sākās sastrēgums, jo cilvēki sekoja Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājumam apmeklēt viņa prezidentūras noslēguma pasākumu Tas vārds, kam spēks.