Valsts prezidents Valdis Zatlers joprojām nav nepārprotami pateicis, kādā statusā iesaistīsies politikā, tāpēc, protams, viņa rīcība un izteikumi izraisa minējumus, prognozes un, iespējams, arī spekulācijas.
Svētdien notikušajā savas prezidentūras noslēguma pasākumā Tas vārds, kam spēks, viņš Likteņdārzā sapulcējušos ļaudis aicināja domāt par Latvijas nākotni un izdarīt pareizās izvēles. No pasākuma skatuves tautas vārdā izskanēja arī rosinājums pagastos dibināt atbalsta grupas jaunam strāvojumam politikā kā Latvijas Tautas frontes laikos, kurā iespējams saklausīt arī aģitāciju tam, kas varētu veidoties. Latvijas Televīzija jau ziņoja, ka V. Zatlers 17. jūlijā, iespējams, dibinās savu partiju, tāpēc viņa aicinājumu var tulkot dažādi – arī kā politiskā kapitāla krāšanu savai partijai vai saviem domubiedriem.
Iztausta situāciju
Turklāt potenciālās partijas kontekstā V. Zatlers ir runājis ar Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektori Elīnu Egli. Viņa Neatkarīgajai sacīja, ka nekomentēs vairāk nekā to, ko jau pateikusi. Esot bijusi saruna ar V. Zatleru par iespējamo iesaistīšanos partijā, bet viņas «jā» vai «nē» šonedēļ būs atkarīgs no komandas. Iepriekš Valsts prezidents ļoti nekonkrēti aprunājies arī ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu – par viņas nākotnes nodomiem. Piemēram, dzejniece Māra Zālīte aizvadītajā nedēļā Neatkarīgajai sacīja, ka Zatlera partijā negrasās startēt politikā, kaut arī piedalīsies viņa atvadu pasākumā. Tajā V. Zatleram bija iespēja noskaidrot, ko tauta domā par viņa nākotni politikā.
Likteņdārzā starp vairākiem simtiem sapulcējušos Neatkarīgā pamanīja arī citus sabiedrībā zināmus cilvēkus – Jāni Streiču, Noru Ikstenu, Zigmaru Liepiņu, Daini Īvānu, Daini Staltu, Mirdzu Zīveri, Karinu Pētersoni, šķiet, pavīdēja arī Irēna Pulkinena. Daži no viņiem pasākumā bija aicināti uzstāties ar runām, citi vēroja un klausījās.
Pasākums bija režisēts tā, lai vismaz mūzika patiktu visām gaumēm. Tomēr, kā novēroja Neatkarīgā, jaunākā paaudze nebūt nealka diskutēt par politiku. Izdevību aprunāties ar V. Zatleru vairāk izmantoja tradicionālais elektorāts – pensijas vecuma kundzes.
Viens vai kopā?
Rīdziniece Ilze Aleksis, ko Neatkarīgā sastapa Likteņdārzā svētdienas vakarā, neuzskata, ka V. Zatlers vāc balsis: «Es nedomāju, ka viņš te vāc balsis. Tas ir ļoti cilvēcīgs pasākums. Bet latviešiem vajag vienu partiju. Jo mēs vienotāki, jo labāk!» Viņas vīrs Ojārs piebilda, ka V. Zatlers esot goda vīrs un viņam labāk zināms, vai ir vērts dibināt jaunu partiju vai izvēlēties kādu no jau esošajām. Atgādinām, ka Vienotības līderi ir pasteigušies pavēstīt, ka uzrunājuši prezidentu pievienoties.
V. Zatlers, no kura vismaz žurnālisti pēdējās nedēļās arvien neatlaidīgāk mēģina izdabūt konkrētu norādi par nākotnes plāniem politikā, solās runāt pēc 7. jūlija, kad viņa darbs Valsts prezidenta amatā beidzas. Taču viņš jau izteicies, ka jaunu politisko spēku līdz paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām 23. jūlijā ir iespējams izveidot. Intervijā ziņu aģentūrai BNS viņš sacīja, ka ir centriski orientēts politiķis, bet nenosauca tos politiskos spēkus, ar kuriem varētu sadarboties. Citējot BNS: «Uz jautājumu, vai saredz kodolu jaunam politiskajam spēkam, Zatlers atbildēja: «Ne tikai vienu, bet pat vairākus.»»
Neatkarīgās aptaujātie Likteņdārzā sastaptie ļaudis bija skeptiski par to, vai īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām dibināta partija spētu kļūt par vienojošu spēku. Koknesietis Jānis šaubījās: «Vai būs līdzēts ar jaunu partiju? Vai viņam nevajadzētu pievienoties jau esošajai, piemēram, Vienotībai? Tad būtu spēks un varētu pulcināt tos, kas pievienotos tieši Zatleram.» Viņa dzīvesbiedre Mirdza uzskata, ka Latvijā nevajadzētu vairāk partiju nekā jau ir. Daugmales iedzīvotājas Zenta un Marta pat nedaudz izmeta vilnu, jo viena uzskatīja, ka latviešiem jāveido viena partija (krieviem tāda esot – Saskaņas centrs), savukārt otra teica – tā nenotiks! Abas bija vienisprātis, ka V. Zatleram nevajag pievienoties citai partijai, ja viņš vēlas pulcināt domubiedrus ap savām idejām.
Ko nevar celt...
Tomēr socionikas maģistre Velta Līvija Miķelsone un asistents zinātniskajā darbā Elvis Krumholcs aizrāda, ka V. Zatlers nebija piemērots Valsts prezidenta amatam un viņa politiskā līdera spējas ir ierobežotas. Latvijas izaugsmei vajadzīgs pamanāms līderis. «Jā, Zatlera kungs netaupīja savu enerģiju, taču viņš to novirzīja uz lietām, kas sniedzās pāri viņa spēkiem,» Neatkarīgajai stāsta V. L. Miķelsone. Socioniķi uzskata, ka V. Zatlers savu rakstura īpašību dēļ nevar būt ietekmīgs vilcējspēks un līderis, jo viņam nav drosmes uzņemties atbildību par masām, lēmumu īstenošanas gaitā viņš var pat atkāpties jaunu perspektīvu vārdā.
***
CITĀDS VIEDOKLIS
Vai Valdim Zatleram vajadzētu dibināt jaunu partiju un uzņemties tās līdera funkcijas?
Socionikas maģistre Velta Līvija Miķelsone un asistents zinātniskajā darbā Elvis Krumholcs:
– Savā iepriekšējā darbībā, vadot slimnīcu, kas ir strukturēta organizācija, V. Zatlers bija veiksmīgs līderis. Tomēr organizācijas vadīšana un valsts vai partijas vadīšana nav viens un tas pats. Šā personības tipa, pie kura pieder arī V. Zatlers, pārstāvji ir neatkarīgi savos spriedumos, tomēr viņi nav pasargāti no savu spēju idealizācijas. Visticamāk, tā veidojās V. Zatlera atziņa kļūt par līderi politikā. Vēsturē šā tipa līderi bijuši atpazīstami ar nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Taču to nevajag uzskatīt par drosmes parādīšanu, jo drosme nav nodalāma no atbildības. Četri gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai novērtētu Saeimas darbības efektivitāti. Vai tiešām viņš to pamanīja tikai brīdī, kad vairs nebija nekā ko zaudēt? Visticamāk, tik nopietnu lēmumu viņš nepieņēma viens. Lai arī Zatlera kungs sevi pozicionē kā reformatoru, viņš patiesībā ir revolucionārs.