Strenču novadā šogad apprecējušies četri pāri. Tas ir tieši par 200 procentiem vairāk nekā pērn, kad laulību reģistrēja vien divi pāri. Arī Alojas, Baltinavas un Durbes novadu dzimtsarakstu nodaļās 2010. gadā laulību bijis tikpat maz – katrā tikai divas.
Droši vien kā pozitīva ziņa jāuzsver, ka pagājušajā gadā laulības reģistrētas katrā Latvijas dzimtsarakstu nodaļā – nav neviena, kas būtu palikusi tukšā.
Rīga, kurā dzīvo gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, likumsakarīgi ir rekordiste ar 3392 noslēgtām laulībām pērn. Daudz precējušies arī Daugavpilī – pilsētā reģistrētas 457, bet novadā – 189 laulības.
Strenču novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Zvirbule saka: «Mums ir mazs novads, bērnu arī te dzimst maz. Četri pāri šogad apprecējušies, vēl viens ir pieteicies. Cerēsim, ka būs vēl. Bet ļoti daudzi dzīvo kopā tāpat, neprecējušies.»
Krīze mazina precēšanos
Latvijā laulību skaits krasi sarūk, sākot ar 2008. gadu. Pēdējos gados tas nesasniedz pat 10 tūkstošus. Šī tendence sakrīt ar ekonomisko krīzi. Nestabilā situācija valstī, atbalsta politikas trūkums ģimenēm ar bērniem un nepaļaušanās uz valdības lēmumiem, kuri aizmēž tiesiskās paļāvības principus, varētu būt iemesli, kāpēc cilvēki neprecas. Svinīgo laulību ceremoniju dzimtsarakstu nodaļās izvēlas lielākā daļa precēties gribētāju, tomēr statistika liecina, ka vairāk rodas tādu, kas iztiek tikai ar oficiālo minimumu, samaksājot valsts nodevu par laulības noslēgšanu – piecus latus un dzimtsarakstu nodaļas noteikto maksājumu par laulības reģistrāciju. Piemēram, Kuldīgas novada dome noteikusi, ka par laulības reģistrāciju jāmaksā 10 latu, papildus maksājot noteikto pievienotās vērtības nodokli (PVN). Par svinīgu laulības reģistrācijas ceremoniju vai kāzu jubilejas ceremoniju – 20 latu bez PVN. Savukārt, ja pāris vēlas laulību reģistrēt ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, jāšķiras no 40 latiem bez PVN (ja topošais vīrs vai sieva ir deklarēts Kuldīgas novadā).
Nobrieduši kāzām
Linda un Igors Nazarovi apprecējās pirms nepilnas nedēļas – 2. jūlijā. Jaunā sieva novērojusi, ka šogad daudzi divdesmitgadnieki un trīsdesmitgadnieki precoties. Gatavojoties savām laulībām, abi konstatējuši, ka svinību vietas tuvumā gandrīz vai nav brīvu viesu namu. Visi rezervēti kāzām. «Trīs gadus esam kopā un likās – kāpēc gan neprecēties? Ja esam tikai draugi, tas ir viens attiecību līmenis, bet vīrs un sieva – tas ir citādi. Ja es iepazīstinot saku – mans draugs, tad jāpaskaidro, kādā nozīmē draugs, kādas ir mūsu attiecības. Apprecoties mēs esam gatavi uzņemties tiesības un pienākumus. Varbūt kāds teiks, ka vecmodīgi, bet tagad nāk modē precēties, nevis dzīvot kopā tāpat,» uzskata jaunā sieva.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere norāda, ka Rīgā visos gados bijis liels laulību skaits. Turklāt vasara tradicionāli ir kāzu laiks, kad precas visvairāk. Tomēr pašreizējā tendence vēl nemainās – laulību skaits samazinās ar katru gadu. Mazāk kļūst arī baznīcā noslēgto laulību – kopš 2005. gada lielākais baznīcā laulājušos bums bija 2007. gadā, kad savienību Dieva priekšā apliecināja 3014 pāri Latvijā. Pērn tādu bija vairs tikai 1792.
Zīmīgie datumi vairs nav cieņā
S. Saukuma-Laimere sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka tā dēvētie zīmīgie datumi precēties gribētājus vairs neinteresē. Šā gada 11. novembris (11.11.11.) neesot diena, par kuru pastiprināti interesētos un censtos rezervēt laulībām. «Kopš zīmīgie datumi vairs nav vasarā, tie nav aktuāli. To pamanījām jau 2009. gada septembrī,» stāsta S. Saukuma-Laimere.
Agita Kļaviņa un Maigurs Rudņiks apprecējās 2007. gada 7. jūlijā. Agita padomājusi noteic – iespējams, ka tieši zīmīgais datums ar trim septītniekiem abus pamudināja apprecēties. «Dzīvojām kopā jau pāris gadu. Es prasīju – kad, kad, kad? Datums visu nolika savās vietās, jo vīram skaitlis septiņi ir laimīgs. Droši vien būtu apprecējušies tik un tā, jo runājām par to, bet ne pārāk nopietni.» Viņa apliecina, ka zīmīgais kāzu datums tiešām ir laimīgs – abi dzīvojot saskanīgi, pagājušajā gadā piedzimusi meitiņa, un sapņojot nākamvasar – piecu gadu kāzu jubilejā – uzrīkot ballīti radiem un draugiem.
Varēs laulāties neparasti
S. Saukuma-Laimere prognozē, ka pēc tam, kad saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likumu tiks atļauts laulāt ārpus telpām – brīvā dabā, laulību skaits palielināsies tajos novados un pilsētās, kuras atrodas jūras krastā. «Tas varētu būt nākamā gada pavasaris, vasara,» viņa pieļauj. Pašlaik likums nosaka, ka laulību reģistrē dzimtsarakstu nodaļā vai citā laulības noslēgšanai piemērotā telpā (piemēram, pilī, kultūras centrā, tautas namā).