Zatlers izcēlās tikai pirms finiša

Valsts prezidents, kurš atlaidis Saeimu un pēc 16 gadu ilgušā sasaluma perioda aizbraucis oficiālā vizītē uz Krieviju. Visticamāk, šie politiskie notikumi turpmāk uzreiz atsauks atmiņā Valda Zatlera vārdu, bet kopumā viņa prezidenta darbības laiku raksturo arī cita – veiksmīgāka vai mazāk veiksmīga – rīcība.

Viņš pats nule kā atzinis, ka rupjas kļūdas savas prezidentūras laikā nesaskata, vien sīkas nepilnības. Ja nu vienīgi varējis būt asāks. Prioritāti, ko izvirzīja, stājoties amatā, – izglītību un veselības aprūpi –, nācies upurēt ekonomiskajām problēmām.

Pēc ievēlēšanas diez vai daudzi ticēja un cerēja, ka V. Zatlers spēs būt tikpat (vai vismaz līdzīgi) spīdošs ārpolitikā kā viņa priekšgājēja Vaira Vīķe-Freiberga. Turklāt sākumā Valsts prezidents aktīvi devās izbraukumos pa Latviju, tādējādi akcentējot savas prioritātes (vai arī nedrošību ārpolitikā). Tik augsta līmeņa vizīte uz Krieviju, kādā pērn decembrī devās V. Zatlers, aizmēza visas šaubas un kolektīvajā apziņā atstāja šo faktu kā tādu. Vizīti uz Maskavu V. Zatlers pieminēja arī savā runā Latvijas Universitātē. Tomēr tā ir bijusi nevis prezidenta, bet valsts ārpolitika tajā nozīmē, ka V. Zatlers vienkārši atradās īstajā laikā, īstajā vietā, bet ne vairāk. Krievija bija ieinteresēta kļūt atvērtāka NATO un Eiropas Savienībai, un Latvija iederējās šajā procesā. Savukārt pašlaik, kad Krievijas iekšienē varu dala tās prezidents Dmitrijs Medvedevs un premjers Vladimirs Putins, lielajam kaimiņam nav ne laika, ne intereses turpināt draudzēšanos ar Latviju.

Vēl tikai gatavojoties Maskavas vizītei, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs nedaudz pikti ieteica nepārspīlēt šā notikuma nozīmīgumu, bet pievērsties daudz reālākām lietām, kas jau nesušas labumu Latvijas ekonomikai, piemēram, pēc prezidenta vizītes uz Ķīnu. Latvijas Valsts prezidents dažādos biznesa forumos tiešām ir bruģējis ceļu mūsu valsts uzņēmējiem.

Politologs Nils Muižnieks, jautāts, ar ko V. Zatlers tiks pieminēts Latvijas ārpolitikā, ar labu vārdu atgādina Gruzijas lobēšanu Bukarestes samitā, kur mūsu Valsts prezidents neslēpti runāja par NATO atbalstu Gruzijai un arī Ukrainai, tādējādi saniknojot toreizējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. «Bet dīvaini, ka no olimpiādes viņš neaizbrauca uz Tbilisi kopā ar pārējiem Baltijas valstu prezidentiem,» piebilst politologs. Jāatgādina, ka 2008. gada augustā V. Zatlers izlēma palikt olimpiskajās spēlēs Pekinā, nevis kopā ar Baltijas, Ukrainas un Polijas prezidentiem devās uz Gruziju pēc Krievijas iebrukuma tajā. V. Zatlers izpelnījās kritiku par to, ka pasaules ekonomiskajās aprindās netiek vērtēts tik augstu, lai ik gadu saņemtu ielūgumu uz prestižo Pasaules ekonomisko forumu Davosā.

Savukārt ar Saeimas atlaišanu V. Zatlers koķetējis ilgstoši. Viņš jau piedraudēja atlaist Saeimu, tomēr neatlaida. Kāpēc tā, V. Zatlers šogad 21. aprīlī skaidroja intervijā Neatkarīgās galvenajai redaktorei Anitai Daukštei: «Pieprasījums atlaist Saeimu bija diezgan ilgstošs gan no politisko partiju, pat to, kas pārstāvētas Saeimā, gan sabiedrības puses. Ja paskatās atpakaļ uz situāciju, kāda bija tad izveidojusies Latvijā, nekādā gadījumā nedrīkstēja ekonomiskajai krīzei piepulcināt vēl politisko krīzi pusgada garumā. Bija jāveido citi paņēmieni politiskās darbības aktivizēšanai. Mans 2009. gada 14. janvāra paziņojums bija laba alternatīva Saeimas atlaišanai.» 2007. gada 3. novembra sniegotajā dienā, ierodoties uz tautas sapulci Doma laukumā, viņš rīkojās gana drosmīgi, tomēr vēl nebija gatavs tik radikālam solim. Jāpiebilst, ka prezidents iesniedza Saeimai arī grozījumus Satversmē, jo viņš vēlējās paredzēt tiesības prezidentam parlamentāras vai valstiskas krīzes gadījumā atlaist Saeimu, kā arī dot prezidentam iespēju uzsākt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu. Īsi pirms prezidentūras beigām V. Zatlers parlamentu atlaida – nu jau tā bija 10. Saeima.

Šī rīcība, kas tautas vairākumam patika, ļāva piemirst par faktu, kuram formāli punkts gan ir pielikts, jo sods – 250 latu – ir samaksāts. Proti, pirms ievēlēšanas prezidenta amatā ķirurgs un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Zatlers atzina, ka ir ņēmis pacientu pateicības, bet prasījis gan tās nav. Taču viņš nespēja uzrādīt, cik lieli šie ienākumi bijuši un kāda summa nodokļos būtu maksājama.

Neilgi pēc stāšanās amatā V. Zatlers izveidoja Konstitucionālo komisiju, kuras uzdevums bija analizēt tiesību aktus un nepieļaut juridiski nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Likumdošanas iniciatīvas jomā iesniedzis vienu pieteikumu Satversmes tiesā, divus ierosinājumus Satversmes grozījumiem, ierosinājis 14 likumus un 13 likumus nodevis otrreizējai caurskatīšanai.

***

VIEDOKĻI

– Kā Valsts prezidenta Valda Zatlera rīcība ir ietekmējusi viņa reitingu prezidentūras četru gadu laikā?

Arnis KAKTIŅŠ, sociologs, socioloģisko pētījumu firmas SKDS direktors:

– Svaigākiem notikumiem ir lielāka nozīme. Cilvēka atmiņa ir ļoti nepilnīgs un defektīvs instruments. Pagājušie notikumi ar laiku atmiņā transformējas. Pēdējo notikumu gaismā, kur viņš ļoti precīzi trāpīja uz sabiedrības noskaņojumu, daudzi ir piedevuši to, ko [prezidents] darījis iepriekš. Tāda ir cilvēka daba, ja viņš redz, ka kāds dara to, kas viņam patīk. Valdim Zatleram reitinga līkne ir burta V veidā, jo bija notikumi, kas grāva viņa popularitāti. Bija pat tāds periods 2009. gada beigās un 2010. gada sākumā, kad viņa reitings bija viszemākais. Kopš 2010. gada pavasara viņa popularitātei ir augšupejoša tendence. Atlaistā Saeima padarīja viņu par tautas varoni. Mazliet varam vilkt paralēles ar 1934. gadu un Kārli Ulmani, kas patrieca parlamentu. Toreiz arī liela daļa tautas bija absolūtā sajūsmā, ka parlaments patriekts. Tas, ko un kā Valdis Zatlers dara, manuprāt, ļoti lielā mērā ir atkarīgs no viņa rakstura īpašībām. Ne tikai Zatleram tā ir, arī mums visiem. Bet ķirurgs ir profesija, kur būtiski, radikāli lēmumi jāpieņem ātri.

– Ar kādiem notikumiem Latvijas iekšpolitikas vēsturē atcerēsies Valdi Zatleru?

Nils MUIŽNIEKS, politologs, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors:

– Jebkuram prezidentam Latvijā ir ierobežota vara. Tāda bija arī Vairai Vīķei-Freibergai un tagad – Valdim Zatleram. Taču, kad ir politiskā krīze un parlaments – vājš, tad prezidents uz īsu brīdi var paplašināt savas ierobežotās pilnvaras. Viņš paliks atmiņā ar ultimātu Saeimai, ko es vērtēju kā riskantu soli, neraksturīgu mūsu parlamentārajai iekārtai. Tomēr reāli tam bija ietekme. Atmiņā viņš paliks arī ar Saeimas atlaišanu. Biju pārsteigts par šo soli, jo grūti iedomāties, kā tas veicinās cīņu pret oligarhiem un kā nākamā Saeima atšķirsies no šīs. Nezinu, vai šim solim būs vēsturiska nozīme. Pirms Valdis Zatlers kļuva par Valsts prezidentu, man teica, ka viņš nebūs vadāms cilvēks. Iekšpolitikā prezidenta rīcība, manuprāt, lielā mērā bijusi atkarīga no viņa rakstura īpašībām. Diez vai Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis tā rīkotos. Ķirurgi ir lielas personības. Pašpārliecināti, pieraduši, ka viņus dievina, ar lielu ego, kautru dienu risina dzīvības un nāves situācijas. Mans tēvs ir ķirurgs, es zinu, ko runāju.

– Kā vērtējat Valda Zatlera vizīti Maskavā: vai tā bija likumsakarīgs starptautisko procesu rezultāts, vai to sekmēja arī mūsu Valsts prezidenta personība?

Kārlis DAUKŠTS, politologs, Krievijas jautājumu eksperts:

– Zatlera ārpolitika nebija saistīta tikai ar viņa personību, bet skatāma Eiropas kontekstā. Es domāju, ka vizīte Maskavā bija nozīmīga Latvijai un ienesa izmaiņas, bet tā bija sinhrozinēta un sakrita ar Krievijas un ASV, kā arī NATO un Krievijas attiecību uzlabošanos. Krievijai un tās prezidentam Dmitrijam Medvedevam bija nepieciešams nesatracināt [ASV un NATO] un nevirzīt smagus jautājumus. Zatleram tā bija pirmā lielākā pieredze, tiekoties ar liela mēroga valstu prezidentiem, kur risināja arī ekonomiskos jautājumus. Vizīte izraisīja neizpratni pārējo Baltijas valstu vidū, un tai ir pretrunīga nozīme, jo vajadzēja vairāk koordinācijas. Tomēr tur lieli nopelni ir viņa kancelejas vadītājam Edgaram Rinkēvičam, kurš ir ļoti spēcīgs. Zatlers ir cilvēks, kam nepieciešami padomnieki. Viņš ir traģiska un nav liela mēroga personība. Zatlers nevar piedāvāt savu ieguldījumu Latvijas un Krievijas vēsturē. Tas ir viņa ārpolitikas padomnieku, nevis paša Zatlera nopelns.