Trešdiena, 21.februāris

redeem Ariadne, Eleonora

arrow_right_alt Politika

Zatlers: Ik pa brīdim aktualizējas jautājums, vai ES ir sekmīgs projekts

© Oksana Džadana/ F64

Krievijas barbariskais iebrukums Ukrainā liek aizdomāties par Eiropas vērtībām, Roberta Šūmaņa fonda un sabiedriskās politikas centra "Providus" rīkotajā diskusijā "Kas satur kopā Eiropas Savienību?" norādīja Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.

Viņa atgādināja, ka Francijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē sākumā prezidents Emanuels Makrons izvēlējās runāt par cilvēcīgāku Eiropu.

Ruajē-Gunēna atzīmēja, ka Krievijas sāktais karš liek aizdomāties ne tikai par Eiropas vērtībām, bet arī par to, kāpēc ukraiņi cīnās un mirst. Pēc vēstnieces paustā, pārdomas par cilvēcisku Eiropu ir dziļi iemiesotas šajā cīņā.

Tāpat viņa sacīja, ka pret Krieviju noteiktas bezprecedenta sankcijas, lai Eiropa varētu palīdzēt Ukrainai gan militārā, gan morālā, gan cilvēciskā aspektā. Vēstniece norādīja, ka aizvadīto mēnešu laikā Eiropa ir daudz vairāk pavirzījusies uz priekšu, nekā tas ir bijis iepriekšējos gados.

"Mēs visi esam pārsteigti, cik ātri ES ir spējusi reaģēt uz šiem notikumiem. Ikviens no mums ir veicis zināmu ieguldījumu. Mēs patiešām redzam šo gribu un vēlmi palikt kopā un būt vienotiem šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā laikā," sacīja Ruajē-Gunēna.

"Providus" padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norādīja, ka visa pasaule, tai skaitā arī Latvija, uztver Eiropu kā miera, labklājības simbolu. Latvija iestājās ES 2004.gadā. Valstī no iestāšanās brīža līdz 2008.gadam valdīja uzskats, ka notiek strauja augšupeja un drīz Latvija pievienosies labklājības klubam, tomēr nācās saskarties ar realitāti, atzina "Providus" pārstāve.

Pēc Šteinbukas paustā, 2008.gads Latvijai atnesa finanšu krīzi, kas satricināja ne tikai ES, bet visu pasauli. Latvija iedzīvojās lielās ekonomiskās problēmās, tomēr šķita, ka krīze tiks pārvarēta, tomēr 2015. un 2016.gadā Eiropa saskārās ar migrācijas krīzi, kurai sekoja breksits, kas bija milzīgs pārbaudījums Eiropas vienotībai.

"Mēs to izturējām, bet tad pienāca nākamais izaicinājums - Covid-19. Eiropa neticami ātri sasparojās un tās atbilde uz Covid-19 krīzi bija izlēmīga. Tomēr bija vajadzīga vēl viena krīze, lai Eiropa tiešām pierādītu savu vienotību. Eiropas centrā sākās karš," sacīja Šteinbuka.

Savukārt bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja, ka Eiropa ir izgājusi cauri dažādām attīstības stadijām, jo sākotnējā ES iecere bija izveidot teritoriju, kurā valda miers un kura būs pietiekami liela, lai veidotos ekonomiskā kopiena, kas ne tikai labi konkurē savā starpā, bet arī attīstās kā globāls ekonomiskais spēlētājs.

Zatlers atzīmēja, ka, būdams prezidenta amatā, viņš pieredzēja 2008.gada ekonomisko krīzi, Gruzijas karu un NATO samitu Bukarestē. Bijušās valsts pirmās personas ieskatā, ik pa brīdim aktualizējas jautājums, vai ES ir sekmīgs projekts.

"Man šis jautājums šķiet muļķīgs. To parasti uzdod jauni cilvēki, ieraugot kārtējo krīzi un problēmas. Viņiem rodas sajūta, ka ES izjuks. Mani argumenti ir pavisam vienkārši. Šis projekts ir vecāks par mani, tomēr katra krīze ir padarījusi Eiropu kompaktāku," sacīja Zatlers.

Bijušais Valsts prezidents norādīja, ka karš Ukrainā, kas Eiropas sabiedrībai nav pieņemams, liek Eiropai darboties kā militārai vienotai vienībai, ko Zatlers nodēvēja par Eiropas sinhronizāciju. Viņa ieskatā, Zviedrijas un Somijas gaidāmā iestāšanās NATO sinhronizēs Eiropu militāri, un vairs nebūs jautājumu, ko militāri dara Eiropa un ko NATO, jo šī alianse rīkojas Eiropas vārdā.

Viņš pauda skepsi par atsevišķu Eiropas militāro stratēģiju, jo katru reizi, kad tiek aizmirsts par NATO, Eiropa iekuļas nelielās nepatikšanās. Zatlera ieskatā, nepieciešams novērtēt ne tikai Rietumu, bet arī Eiropas vienotību. Patlaban saistībā ar karu Ukrainā Eiropa īsteno vienotu ārpolitiku.