Saules enerģija pārpludina tirgu: kas tālāk?

Pašlaik saules enerģijas piedāvājums energoapgādes sistēmā pārsniedz pieprasījumu, tādēļ no kopējās elektroapgādes sistēmas viedokļa ir jāfokusējas uz citiem ražošanas veidiem - vēja enerģiju, uzglabāšanas baterijām, intervijā aģentūrai LETA saka AS "Sadales tīkls" (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Cik daudz ģenerācijas jaudu ir pieslēgts ST tīklam?

Pašlaik tas ir vairāk nekā 1,1 gigavats (GW). Tur ir ļoti dažādi ģenerācijas veidi, tostarp koģenerācijas stacijas un hidroelektroenerģijas stacijas, bet 855 MW ir saules enerģija - gan mikroģeneratori, gan saules parki -, kas nozīmē, ka tā veido jau divas trešdaļas. Tostarp apmēram 205 MW ir primāri mājsaimniecības ar saviem saules paneļiem un ap 650 MW ir saules elektrostacijas.

Aktivitāte saules enerģijā turpinās, un mums ģeneratori nāk klāt. Tostarp mājsaimniecības liek klāt apjomu. Lai gan neto sistēma ir mainījusies un tagad uzstādīt tikai saules paneļus vien var nebūt intereses, nāk klāt uzkrājošās baterijas.

Savukārt juridisko personu pusē attīstās saules parki, un tie vēl ar gandrīz 300 MW ir tapšanas stadijā. Redzēsim, cik daudzus uzbūvēs, bet skaidrs ir, ka gadu mēs beigsim pie 900 MW vai pat 1 GW saules ģenerācijas sadales tīklā. Atgādināšu, ka tas ir pulka vairāk nekā normālā saulainā dienā ir mūsu pašu patēriņš. Vasarā saulainā dienā Latvijā patēriņa jauda ir ap 600, lielākais, 700 MW. Tas nozīmē, ka saulainā dienā kopējā bilancē mums no "Augstsprieguma tīkla" enerģiju vairs nevajag - pietiek ar mūsu pašu tīklā saražoto. Attiecīgi šādā laikā arī automātiski ir redzams, ka biržā elektrības cenas nonāk mīnusos.

Tomēr kāda motivācija saules paneļus pašlaik turpināt uzstādīt ir privātpersonām?

Protams, ka temps vairs nav tāds, kā bija. Pakāpeniski ir sasniegts tirgus piesātinājums. Bet, ja tagad saules paneļi tiek uzstādīti kopā ar uzkrājošo bateriju, tas ļauj balansēt savu patēriņu, it īpaši, ja ir elektroauto. Visticamāk, tāpēc interese par mikroģenerāciju arvien nepazūd - šogad astoņos mēnešos ir uzstādīti ap 1400 jauni mikroģeneratori un gandrīz 70% ir kopā ar baterijām.

Vai ir paredzams, ka tas turpināsies, vai arī tomēr saglabāsies tas, kas ir tagad?

Pašlaik ir tā, ka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Kad spīd saule, elektroenerģijas cena biržā ir zema vai negatīva.

Tādēļ no kopējās elektroapgādes sistēmas viedokļa ir jāfokusējas uz citiem ražošanas veidiem - vēja enerģiju, uzglabāšanas baterijām (BESS), kuras tagad pie mums aktīvi ienāk. No vidējā termiņa stratēģijas viedokļa tās tagad ir prioritātes, jo saules enerģijas pašlaik pietiek un pat pāri paliek.

Galvenais izaicinājums šobrīd ir: kā sabalansēt šo mainīgo un izkliedēto ģenerāciju ar patēriņu. Es jau minēju, ka tirgū var ienākt siltumapgādes uzņēmumi, un tas, protams, maina līdzsvaru tirgū, jo, ja ienāk liels patērētājs, tad atkal ir vieta ražotājam un veidojas līdzsvars.

Tomēr kopumā tirgus aktualitāte tagad ir akumulatora enerģijas uzglabāšanas sistēmas. Pašlaik jau ir izsniegtas atļaujas BESS uzstādīšanai 500 MW apjomā. Tas ir pareizais ceļš, kuru iet, lai šo saražoto enerģiju uzkrātu un izmantotu posmos, kad tā netiek ražota.

Tas vispār ir stāsts par nākotnes paradumiem, jo atjaunojamā enerģija ir ļoti lēta, kad to var saražot, bet tad, kad tas nav iespējams, vajadzīga dārgā enerģija no fosilajiem resursiem. Tādēļ liela nozīme turpmāk būs tam, kādi būs gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu patēriņa paradumi. Piemēram, mājsaimniecību gadījumā arvien aktuālākas kļūs viedās ierīces, kuras enerģiju tērē tad, kad tā ir lēta, un katram individuāli būs jāizvērtē, kas ir izdevīgi.