Akadēmiķis Inesis Feldmanis, kurš ir Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs, ir strikts, apgalvojot, ka Latvija neatkāpsies no abu valstu prezidentu panāktās vienošanās Krievijas arhīvos pētīt 20. gadsimta notikumus. Taču, ja Krievija piedāvās citus nosacījumus, viņš nesaskata jēgu šādas komisijas darbībai.
«Mans princips – jāmēģina sadarboties, ja var. Ja [komisijas darbs] nedos rezultātu, tad nedarbosimies. Tad vēsturnieku komisijai nebūs jēgas. No mūsu puses piekāpšanās nebūs – tikai 20. gadsimts!» Latvijas intereses akcentē I. Feldmanis. Viņš stāsta, ka pašlaik ir noteikti pat divi iespējami datumi, kad varētu notikt komisijas pirmā sēde – 17. oktobris vai 14. novembris. Līdz rudenim abām valstīm vēl vajadzētu vienoties par vairākiem jautājumiem, diemžēl Krievijas rīcību varētu vērtēt gan kā laika vilkšanu, gan kā atkāpšanos no sākotnējās vienošanās. Latvijas vēsturnieki vēlas pētīt abu valstu attiecības 20. gadsimtā. I. Feldmanis informē: «Sarakstē jūnija beigās un jūlija sākumā no Krievijas puses parādījās vēlme, ka vajag skatīt citus gadsimtus. Mēs citus gadsimtus negribam!»
Latvija savus pienākumus izpildījusi laikus, jau šā gada sākumā. Sākotnēji mūsu komisijas sastāvā tika apstiprināti septiņi vēsturnieki, vēlāk, pēc Krievijas ierosinājuma, tā tika paplašināta ar vēl trim arhīvu speciālistiem. Tomēr Latvijas vēsturnieku kolēģi tā arī nav zināmi, jo Krievija necenšas pildīt pati savas prasības. I. Feldmanim ir zināms vien tas, ka otrs komisijas līdzpriekšsēdētājs būs Krievijas akadēmiķis Aleksandrs Čubarjans. Krievija vilcinās ar vēsturnieku komisijas sastāva oficiālu nosaukšanu, jo cenšas izvairīties no kopīgas 20. gadsimta notikumu pētniecības. «Krievija velk sastāva noteikšanu, jo, ja netiks pētīts 20. gadsimts, tad sastāvs būs cits,» skaidro I. Feldmanis.
Viņš stāsta, ka jūnijā tikšanās laikā ar A. Čubarjanu un viņa kolēģiem esot vienojušies pirmo darba kārtības jautājumu – Latvijas un PSRS politiskās, ekonomiskās un kultūras attiecības pagājušā gadsimta
20.–30. gados. Jūnijā vēsturnieki arī vienojušies, ka darbības formāts būs pētniecības grupas. Latvija saņēmusi solījumu, ka vēsturniekiem Krievijas arhīvos «nāks pretim». «Bet šie solījumi jāpārbauda praksē,» piebilst I. Feldmanis. Viņš skaidro, ka vēsturniekam ir būtiski pašam pētīt arhīvu materiālus.
I. Feldmanis pagaidām ir skeptiski noskaņots, vai Latvijas vēsturniekiem izdosies piekļūt viņus interesējošiem dokumentiem.