Valsts kase: Nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu

© pixabay.com

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā aģentūrai LETA saka Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Vienlaikus prognoze ir, ka nākamajos gados valsts parāds varētu pieaugt līdz 49% no IKP, bet joprojām būs zem 50%, kas Eiropas Savienībā (ES) ir vērtējams kā komfortabls līmenis, norāda Valsts kases vadītājs.

Kāda kopumā ir situācija ar valsts parādu? Cik daudz šogad jau ir samaksāts par valsts parāda apkalpošanu un cik vēl būs jāmaksā? Kādas ir prognozes nākamajam gadam?

Valsts parāds šobrīd ir nedaudz virs 18 miljardiem eiro jeb aptuveni 44% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas joprojām ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, jo Eiropā vidējais rādītājs ir virs 80%. Prognoze ir, ka parāds varētu nākamajos gados pieaugt līdz 49% no IKP, bet joprojām būs zem 50%. Tas ir pietiekami komfortablā līmenī, ja par atskaites punktu mēs ņemam 60% no IKP, kas ir fiskālās politikas kritērijs eirozonas valstu parādu apjomam.

Procentu maksājumi jeb parāda apkalpošanas izdevumi ir būtiski pieauguši. Ja mēs salīdzinām ar pagājušo gadu, tad šogad mēs jau maksājam par aptuveni 150 miljoniem eiro vairāk, un nākamajā gadā ir plānots līdzīgs pieaugums. Protams, ka procentu likmju un arī kredītriska uzcenojuma pieaugums atstāj būtisku ietekmi uz parāda apkalpošanu.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka mūsu portfelī ir jau pieminētās ilgtermiņa obligācijas, kurām likmes paliek tādas, kā bija. Vidējais svērtais procentu likmju periods jeb, citiem vārdiem, periods, kurā parāda portfelis tiek pārfinansēts ar citām likmēm, ir seši gadi. Tur ir inerce, un, pat ja likmes strauji aug vai strauji krīt, tas nenozīmē, ka tam ir tūlītēja pilna ietekme uz parāda apkalpošanas izmaksām. Pašlaik maksājumi par parāda apkalpošanu pieaug, bet, likmēm tirgū ejot uz leju, ar laiku mēs redzēsim stabilizāciju un tad, iespējams, arī kritumu. Ja mēs paskatāmies atpakaļ, tad, piemēram, 2022. un 2023.gadā mums bija vēsturiski zemākie parāda apkalpošanas maksājumi, neskatoties uz to, ka parāds nominālā izteiksmē pieauga.

Ņemot vērā budžeta plānus un to, ka Latvijai ilgstoši neizdodas izveidot bezdeficīta budžetu, jums kā Valsts kases pārvaldniekam ir cerība sagaidīt laiku, kad valsts parāds neaugs vai pat varbūt samazināsies?

Es uz to neņemos atbildēt, jo tas ir politikas veidotāju jautājums. Bet, ja mēs skatāmies apkārt, tad visām valstīm parāds nominālā izteiksmē pieaug. Svarīgi ir, lai parāds būtiski nepieaug pret IKP. Ja mēs aizņemamies naudu, investējam un tas tieši vai netieši rada papildu budžeta ieņēmumus, tad tas, manuprāt, ir pareizais ceļš.

Papildus budžeta vajadzībām un esošo vērtspapīru dzēšanai, ir arī apjomīgi projekti, kurus Latvija ir apņēmusies īstenot. Piemēram, pašlaik ir skaidrs, ka nav pietiekama finansējuma "Rail Baltica" projektam, un nav zināms, vai to izdosies saņemt no Eiropas Komisijas. Apjomīgus projektus var nākties īstenot "zaļā kursa" ieviešanas dēļ. Vai redzat iespēju, ka šādiem projektiem var nākties ņemt valsts aizdevumu, un kāda tam būtu atsaucība finanšu tirgos?

Tas ir nevis jautājums par to, vai mēs varēsim vai nevarēsim aizņemties un kā tas ietekmēs parāda apkalpošanas izdevumus, bet primāri tas ir jautājums par budžeta deficītu. Ja šie projekti tiek finansēti no budžeta un pretī nav apjomīga citu izdevumu samazinājuma, tas nozīmē, ka būtiski palielinās valsts budžeta deficīts, pārsniedzot pieļaujamo robežu. Tas ir primārais jautājums, kas ir jārisina.

Vai mēs tehniski varētu aizņemties vēl vairāk, nekā mēs plānojam? Jā, varētu, bet tam noteikti būtu nelabvēlīga ietekme uz valsts kredītreitingu un tas, visticamāk, atstātu negatīvu ietekmi uz parāda apkalpošanas izdevumiem. Līdz ar to ne tikai parāds pieaugtu, bet mēs arī maksātu relatīvi vairāk par tā apkalpošanu. Bet vēlreiz atkārtošu - tas nav jautājums par parādu, bet primāri par budžeta deficītu.

Latvijā

Latvijā plānotās izmaiņas nodokļos nav līdz galam pārdomātas, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka.

Svarīgākais