Latvijas Aizsardzības ministrijai (AM) tā arī nav izdevies pārdot divus «liekos» Nīderlandes mīnu meklētāju kuģus, lai varētu ietaupīt miljonos skaitāmus maksājumus. Savukārt Rīgas kuģu būvētavā (RKB) pēc ministrijas pasūtījuma taps pieci patruļkuģi. AM kuģu kvantumu skaidro daļēji ar trekno gadu eiforiju, kad finanšu prognozes ļāva dāsni tērēties, daļēji – ar nepieciešamību atjaunot floti.
Piektais mīnu meklētājs kuģis no Nīderlandes jau ir juridiski pārgājis Latvijas īpašumā un jūlija beigās būs klāt. Tā kā Latvijas un Nīderlandes aizsardzības resori ir parakstījuši līgumu par piecu kuģu iegādi, Latvijai nav tiesību to nepildīt, skaidro AM Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis. Abas valstis gan mēģina atrast pircējus diviem kuģiem, kas mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav nepieciešami, taču pagaidām – nesekmīgi. «Interese bija, bet ne vairāk,» saka A. Rikveilis.
Tik vien izdevies, kā panākt maksājumu termiņa pagarināšanu, tomēr jau nākamgad un vēl divus gadus pēc tam ik gadu nāksies maksāt astoņus miljonus eiro. Kopējās projekta izmaksas bijušas 56 miljoni eiro. Līdz šim AM varējusi apcirpt savu budžetu par vairākiem miljoniem latu, galvenokārt samazinot ilgtermiņa saistības, tajā skaitā – norēķinus par kuģiem. Nākamgad tas vairs nebūs iespējams. «Jāņem vērā, ka vecā mīnu kuģu flote bija jānomaina un tā brīža finanšu aprēķini bija loģiski. Zināms, ka Baltijas jūrā ir 50 līdz 60 tūkstoši sprādzienbīstamu priekšmetu. Tolaik Finanšu ministrija visām ministrijām izsūtīja iekšzemes kopprodukta prognozes, kas pirmskrīzes situācijā bija optimistiskas un neviesa bažas,» skaidro A. Rikveilis.
Turklāt 2012. gada vasarā tiek solīts Jūras spēku flotiles rīcībā nodot pirmo RKB pilnībā būvēto patruļkuģi. Tādu kopumā būs pieci, iepriekšējie divi daļēji būvēti Vācijā. A. Rikveilis pamato, ka RKB tapušie un topošie kuģi arī ir vajadzīgi, jo tiem ir citas funkcijas nekā mīnu meklētājiem.
Jāatgādina, ka 2007. gada decembrī AM tika uzdots slēgt līgumu tieši ar RKB par piecu patruļkuģu būvi. Toreizējā premjera Aivara Kalvīša padomnieks un RKB īpašnieks Vasilijs Meļņiks solīja, ka šeit kuģus iespējams uzbūvēt par pašizmaksu.